Jūlijā pasaules finanšu tirgus joprojām bija diezgan svārstīgs un tajā galvenokārt valdīja pozitīvas tendences. Mēneša sākumā Grieķijā notika referendums, kurā valsts pilsoņi balsoja par vai pret kreditoru prasību pieņemšanu apmaiņā pret jaunas finanšu palīdzības piešķiršanu Grieķijai.

Tā kā prasību vidū bija nodokļu palielināšana un sociālās palīdzības samazināšana no valsts puses, tad, kā jau bija sagaidāms, vairums grieķu nobalsoja pret to pieņemšanu. Tomēr Grieķijas tautas gribas izpausme nesamulsināja kreditorus un tie turpināja virzīt savu līniju pārrunās, kā rezultātā, mēneša vidū, tika panākta vienošanās ar Grieķijas valdību par jaunu finanšu palīdzības programmu apmaiņā pret reformām. Esošo Grieķijas parādu pagaidām nenoraksta, toties kreditori panāca solījumu, ka tiks samazinātas pensijas un citas sociālās izmaksas, palielināti nodokļi, kā arī palielināti ieņēmumi, privatizējot daļu no valsts īpašuma. Pēc būtības kreditori cenšas uzlabot Grieķijas spēju apkalpot savu parādu un nedzīvot tikai uz jaunu naudas pārvedumu rēķina. Diezin vai ar to pietiks — Grieķijas parāds ir pārāk liels, bet ekonomika ir bēdīgā stāvoklī, līdz ar to kreditori, visticamāk, atgriezīsies pie tēmas par parāda daļas norakstīšanu, lai palīdzētu atjaunoties Grieķijas ekonomikai. Arī reformu solījumi ir jāievieš dzīvē, tomēr pats vienošanās parakstīšanās fakts finanšu tirgos tika uztverts pozitīvi — grieķu maksātnespējas neiestāšanās izraisīja pieaugumus akciju un obligāciju tirgos, it īpaši Eiropas.

Otrs jūlija nemiera perēklis investoriem bija Ķīnas un Honkongas fondu tirgus krišanas turpinājums. Mēneša laikā Honkongas biržas galvenais indekss zaudēja aptuveni 6% (turklāt reizēm tas bija samazinājies pat par 10%), bet Šanhajas biržas galvenais indekss (Shanghai Composite) samazinājās par 14%. Satraucoties par tik būtisku akciju vērtību kritumu, Ķīnas valdība steidzās iejaukties un īstenoja vairākus pasākumus tirgus atbalstam — Ķīnas centrālā banka samazināja galveno procentu likmi, nodrošināja likviditāti brokeru un finanšu uzņēmumiem, kā arī uzsāka akciju uzpirkšanu tirgū. Tika izmantotas arī ne tirgus metodes, kā, piemēram, aizliegums pārdot vairāku uzņēmumu akcijas. Tik aktīva regulatora pozīcija apturēja fondu tirgus kritumu, bet nespēja noorganizēt pieaugumu. Kā jau mēs atzīmējām iepriekšējā mēnesī, virknē Ķīnas tirgus segmentu (tas attiecas uz mazo un vidējo uzņēmumu akcijām) ir izveidojies burbulis, tādēļ šī tirgus augsts svārstīgums nav pārsteigums. Tomēr Honkongas uzņēmumus, kā arī lielos Ķīnas uzņēmumus mēs uzskatām par diezgan pievilcīgiem no fundamentālas novērtēšanas redzes punkta un ilgtermiņa skatījumā ieguldījumi Ķīnas un Honkongas tirgos ir perspektīvi.

Ķīnas akciju tirgus vājums veicināja arī turpmāku investoru aizplūšanu no citiem attīstības tirgiem, tādējādi radot spiedienu uz attīstības valstu akciju un valūtu tirgiem. Interese par riskantiem aktīviem, galvenokārt par attīstības valstu, samazinājās uz naftas un metālu cenu samazināšanās fona. Pie ilgtermiņa faktoriem tiek pieskaitīta arī Ķīnas ekonomikas izaugsmes samazināšanās. Naftas gadījumā jāpiemin arī pārprodukcija — OPEC valstis cenšas saglabāt ogļūdeņraža ieguves apjomus maksimālā līmenī pat neskatoties uz zemām cenām.

Jūlijā uzsāktā korporatīvo atskaišu sezona par 2015. gada 2. ceturksni uzrāda, ka ASV un Eiropā situācija mikroekonomikas līmenī ir pozitīva — ASV uzņēmumu peļņas pieaugums bija 3%, bet Eiropā par 5%, ko, protams, atbalsta izdevumu samazināšanās par naftu un metāliem. Arī makroekonomikas datos pārsvarā valdīja pozitīvisms, kuru palielina varbūtību tam, ka ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) varētu pieņemt lēmumus par ASV dolāru bāzes procentu likmes palielināšanu vēl šogad.

Pasaules korporatīvo obligāciju tirgu un attīstības valstu obligāciju tirgus galvenokārt ietekmēja tie paši faktori, kas ietekmēja akciju tirgu. Grieķu drāmas atrisinājums izraisīja Eiropas korporatīvo obligāciju pieaugumu, būtiski samazinot prēmiju risku (spredu sašaurināšanās). Citos tirgus segmentos bija jaukta rakstura dinamika, ko pavadīja spekulācijas par drīzu procentu likmes palielināšanu no FRS puses. Attīstības valstu obligāciju segmentu iespaidoja naftas un metāla cenu samazinājums. Krievijas korporatīvās obligācijas atkal bija labākas nekā tirgus, pat neskatoties uz rubļa kursa samazināšanos un valsts ekonomikas atkarību no izejvielu preču eksporta.

ABLV fondu mēneša rezultātiem ir jaukts raksturs (no -0,5% globālā tirgus akciju fondam, līdz +3% Eiropas akciju fondam), kas atbilst kopējai tirgus dinamikai.

Šobrīd mūsu viedoklis par turpmāko dinamiku fondu tirgos ir mēreni pozitīvs. Grieķijas situācija ir atrisināta un tuvākajā laikā neparedzam šī faktora ietekmi uz tirgu. Iespējamība, ka FRS palielinās bāzes procentu likmi, visticamāk, jau ir ņemta vērā esošajās cenās.

Ievērojot minēto, akciju fondu pārvaldnieks, saskaņā ar katra fonda ieguldījumu politiku, palielināja ieguldījumus attīstīto valstu uzņēmumu akcijās, sagaidot, ka tuvākajā laikā šis segments izskatīsies labāk nekā attīstības tirgi. Priekšroka tika atdota lētāk kļuvušajām Eiropas akcijām, jo mēs joprojām uzskatām, ka Eiropa ir reģions, kurš var ievērojami pārsniegt esošās zemās cerības par makroekonomikas attīstību. Tāpat mēs ņemam vērā faktu, ka neskatoties uz to, ka ECB kvantitatīvās mīkstināšanas programma uz laiku ir atbīdīta otrajā plānā, spiediens uz obligāciju ienesīgumu visticamāk atjaunosies un alternatīvu meklējumi, kuri nestu lielāku ienākumi, atkal iegūs aktualitāti. No riska un ienesīguma viedokļa, akcijas, mūsuprāt, piedāvā visoptimālāko attiecību.

Obligāciju fondos tiek saglabāta “turēšanas” stratēģija. Priekšroka tiek dota obligācijām ar vidēju durāciju, jo tās ir vairāk aizsargātas esošajos tirgus apstākļos.

ABLV Asset Management pārvaldīto ieguldījumu fondu ienesīgums uz 31.07.2015:

Papildu informācija pieejama ABLV Bank mājas lapā “ABLV Ieguldījumu fondi”.