Augustā nopublicētie makroekonomiskie pārskati par attīstīto valstu ekonomikas stāvokli liecināja par to, ka viņu ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos turpinās, līdz ar ievērojama inflācijas spiediena saglabāšanos.

Pēc publiskotiem datiem, eirozonas ekonomikā 2008. gada 2. ceturksnī bija vērojams kritums par 0,2%. Divu no trim vadošām Eiropas ekonomikām — Vācijas un Francijas — IKP ir kritis par 0,5% un 0,3%, bet trešai no tām — Lielbritānijas — pieaugums bija vienāds ar nulli. Japānas IKP Q2 2008 ir kritis par 0,6%. Un tikai ASV savu ceturkšņa IKP rādītāju pārskatīja uz augstāko: no +0,4% uz +0,8% ceturkšņa vērtējumā. Ir jāatgādina, ka pēc nesen pārskatītiem datiem, Amerikas IKP arī bija negatīvs pieaugums, bet tas notika Q4 2007. Turklāt, augusta dati liecina arī par to, ka tekošajā ceturksnī Amerikai saglabājas nopietnas ekonomiskās problēmas. Līdz ar krīzes turpināšanos nekustamā īpašuma sektorā, bezdarba līmenis ASV jūlijā ir sasniedzis 5,7%, kas ir maksimālais līmenis kopš 2003. gada decembra. Automašīnu pārdošanas rādītājs (kurš šeit tiek uzskatīts par ekonomikas veselības kritēriju) jūlijā ir samazinājies par 13%, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, kas ir šī rādītāja maksimālais kritums kopš 1998. gada.

Tik negatīva vispārēja ekonomiskā situācija pasaules vadošām ekonomikām nav bijusi, laikam, kopš Amerikas recesijas 2001. gadā.

Turklāt būtiska energonesēju cenu krišana, kas ir sākusies jūnijā, vēl nav ievērojami iespaidojusi pasaules inflācijas tempu samazināšanos.

Pēc augusta publicētiem datiem, jūlijā ASV inflācija sasniedza 5,6%, kas ir vislielākais rādītājs kopš 1991. gada janvāra. Eirozonā inflācija jūlijā, tāpat kā jūnijā, bija 4%, kas ir divreiz vairāk par ECB noteikto mērķa līmeni 2% (pēc iepriekšējiem datiem augustā inflācija samazinājās līdz 3,8%). Lielbritānijā patērētāju cenas šī gada jūlijā pieauga par 4,4%. Šis ir vislielākais rādītājs kopš 1997. gada janvāra. Pat Japānā, kura tiek dēvēta par “deflācijas valsti”, patērētāju cenu indekss jūlijā ir pieaudzis par 1,9%.

Attīstītām valstīm atkal sāk draudēt stagflācija — situācija, kad ekonomikas izaugsmes tempu kritums notiek vienlaikus ar inflācijas pieaugumu. Tomēr, mūsuprāt, tuvākajā laikā stagflācijas sākums vadošām ekonomikām ir maziespējams.

Monetāro varu rīcība

Ekonomiskās izaugsmes tempu kritums kopā ar būtiska inflācijas spiediena turpināšanos pasaules vadošām Centrālām bankām radīja diezgan grūtu situāciju. Viņu rīcība ir pieradījusi, ka iespējamais ekonomiskais kritums tiek uzskatīts par vairāk bīstamo, nekā draudošs cenu turpmākais pieaugums. Augustā notikušās sēdēs, kurās piedalījās četras vadošās Centrālās bankas: FRS, ECB, Anglijas Banka un Japānas Banka, tika lemts, ka finansēšanas pamatlikmes paliks nemainīgas, t. i. 2%, 4,25%, 5% un 0,5% attiecīgi.

Turklāt, atšķirībā no iepriekšējas sēdes, FRS par vissvarīgāko atkal ir atzīmējusi ekonomiskās izaugsmes samazināšanos iespēju. Šis paziņojums liecina, ka FRS arī turpmāk nesteigsies paaugstināt procentu likmes.

ECB vadītājs Triše savos komentāros bija uzsvēris gaidāmo eirozonas ekonomikas vājināšanos, kas daļēji liecina par to, ka ECB likmes paaugstināšana par 0,25% jūlijā tiek atzīta par kļūdaino.

Kopš Amerikas “subprime” un pasaules “credit crunch” krīžu aktivizācijas pagājuša gada jūlijā FRS jau 6 reizes bija samazinājusi federālo fondu likmi. Kopumā refinansēšanas pamatlikme tika samazināta par 3,25%, turklāt vienu reizi tas tika izdarīts starp sesijām par ievērojamiem 0,75%. Šajā periodā Anglijas Banka trīs reizes bija samazinājusi refinansēšanas likmi, kopumā par 0,75%. Un tikai ECB to vienu reizi paaugstināja par 0,25%.

Hipotēku krīze

Augustā Amerikas hipotekāra tirgu situācijai nebija vērojamas būtiskas uzlabošanas pazīmes. Kaut Amerikas esošo un jaunuzbūvēto māju pārdošanas jūlija rādītāji nedaudz pieauga, jauno izsniegto būvatļauju skaits ir samazinājies par 17%. Un galvenais ir tas, ka jūlijā turpinājās mājokļa cenu kritums. Dažādi mājokļu vērtības cenu indeksi rāda cenu samazināšanos jau par 15-17% kopš šī gada sākuma. Gada laikā, kas ir pagājis kopš krīzes aktivizācijas, pēc dažiem aprēķiniem, nekustama īpašuma cenas jau ir samazinājušas par aptuveni 25%. Šis ir ASV dzīvojama nekustama īpašuma vislielākais cenu kritums pēdējo 20 gadu laikā.

Nekustama īpašuma tirgus krīze, kura ir sākusies Amerikā, jau sen pārmetās uz Eiropu. Gandrīz vai visās vadošās Eiropas valstīs ir lielāk vai mazāk vērojams nekustama īpašuma cenu kritums un problēmas ar hipotēkas izmaksu. Lielbritānijas Hipotekāro kreditoru padome augustā paziņoja par to, ka īpašuma atņemšanas gadījumu skaits 2008. gada pirmajā pusgadā ir pieaudzis par 48%. Tiesa, nekustama īpašuma cenu kritums Anglijā paliek neliels un tas tiek novērtēts kā 5-7% gada laikā. Šajā periodā Vācijā cenas ir kritušas par aptuveni 10%. Bet Spānijas mājokļu tirgu situācija ir katastrofiskā — tur cenas gada laikā ir kritušas par vairāk nekā 50%.

Kompāniju jaunumi

Augustā jau ir beidzies Amerikas un Eiropas kompāniju ceturkšņa pārskatu publicēšanas periods. To var vērtēt divējādi. No vienas puses, 2008. gada otrais ceturksnis ir kļuvis jau par trešo pēc kārtas, kas iezīmējas ar korporatīvas peļņas kritumu. Kompānijām, iekļautām S&P 500 Amerikas plašā tirgus indeksā, šis kritums sastādīja 20%, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo periodu. Tomēr aktīvu norakstīšana finanšu sektorā vairs nebija tik spēcīga, kā 2007. gada 4. ceturksnī un 2008. gada 1. ceturksnī. Turklāt, vairāk nekā 66% S&P 500 iekļauto kompāniju rezultāti izrādījās augstāki par analītiķu paredzēto, un tikai 24% kompāniju bija novērota rādītāju pasliktināšanas. Iespējams, tas liecina par uzlabošanas pazīmēm korporatīvajā sfērā.

Starp augustā nopublicētiem visnegatīvākajiem pārskatiem var atzīmēt “Fannie Mae” un “Freddie Mac” hipotekāro aģentūru pārskatus, kuras paziņoja par zaudējumiem $2,3 miljardu un $800 miljonu apmērā (“Fannie Mae” un “Freddie Mac” ir paziņojušas par kopīgiem zaudējumiem $14 miljardu apmērā par pagājušo gadu). Bet vislielākie zaudējumi 2008. gada 2. ceturksnī bija nevis finanšu vai hipotekārai kompānijai, bet automobiļu lieluzņēmumam “General Motors”, kas ceturkšņa laikā bija zaudējis $15,5 miljardus.

Akciju tirgus

Pagājušais mēnesis pasaules akciju tirgū ir bijis diezgan volatīls, kaut vienas dienas cenu kustības nebija tikpat lielas kā jūlijā. Cenu pieaugums un kritums tirgū sekoja viens otram līdz ar pozitīvo un negatīvo ziņu parādīšanos, tomēr lielākai daļai vadošo pasaules indeksu ir izdevies pabeigt mēnesi ar nelielo pacēlumu (sk. tabulu). Banku sektoram augustā bija mazāk negatīva dinamika nekā jūlijā, bet spiedienu sajūta apdrošināšanas sektors un hipotekārās kompānijas. Turklāt, dažas kompānijas, tai skaitā arī “Fannie Mae” un “Freddie Mac”, jau bija tirgotas tuvu bankrotēšanas līmenim. Tāpat augusta dati rāda, ka pasaules akciju tirgū investori tagad vairāk izvēlas attīstītus tirgus, kuri ir saistīti ar mazāku risku. Attīstīto tirgu dinamika augustā, tāpat kā jūlijā, bija vairāk pozitīva nekā attīstības tirgiem (sk. tabulu). Tomēr attīstīto tirgus pozitīvisms nevarēja atsvērt attīstības sektora negatīvus rezultātus un “Morgan Stanley” bankas aprēķinātais pasaules akciju tirgus indekss MSCI World augustā ir kritis par 2,2% (sk. 1. grafiku). Turklāt, gandrīz vai visi attīstīta un attīstības tirgu vadošie pasaules indeksi paliek negatīvi kopš 2008. gada sākuma, un to indeksu kritums ir “neitralizējis” visu 2007. gada izaugsmi (sk. tabulu). Tātad, situācija pasaules akciju tirgū paliek negatīva.

Tabula 1. Dažu pasaules fondu indeksu ienesīguma rādītāji

source Reuters, Aizkraukles Banka

Zīm. 1. MSCI World indeksa kustības dinamikas grafiks

source Reuters

Tomēr ir ļoti grūti precīzi pateikt, vai ilggadīga 2003.-2007. g. izaugsmes tendence ir mainījusies uz ilggadīgo krituma tendenci, vai arī mēs esam dziļas korekcijas posmā. Mūsuprāt, neskatoties uz to, ka tirgū saglabājas negatīvs “sentiment”, ir labas izredzes tam, ka ilgstoša krituma cikls tomēr neiestāsies un tuvāko pusgada vai gada laikā pasaules akciju tirgū atjaunosies cenu stabila pieauguma tendence.

Krievijas tirgus krīze

Augusts ir kļuvis par nopietnu pārbaudi Krievijas finanšu tirgum un it īpaši akciju tirgum. Premjera Putina jūlijā beigās izteiktās pretenzijas pret metalurģijas lieluzņēmumu “Mečel” kalpoja par pirmo signālu ārzemju investoriem atstāt tirgu. Tas, kā bija formulētas nodokļu pretenzijas pret kompāniju, visiem lika atcerēties gandrīz vai aizmirsto stāstu par JUKOS, kas reiz bija Krievijas vislielākā naftas ieguves kompānija, bet tika novesta līdz bankrotēšanai, sekojot līdzīgām apsūdzībām par nodokļu slēpšanu. Turklāt, augustā sācies Krievijas un Gruzijas kara konflikts un rietumvalstu izteiktā nepiekrišana Krievijas pozīcijai negatīvi ietekmēja ne tikai akciju tirgu, bet arī citas finanšu tirgus sastāvdaļas. Pirmoreiz vairāku gadu garumā rublis ir ievērojami kritis attiecībā pret dolāra-eiro grozu, bet Krievijas Centrālās bankas zelta un valūtas rezerves nedēļas laikā, no 8. līdz 15. augustam, samazinājās no $597 līdz $581 miljardam. Šis ir bijis vislielākais rezervju kritums nedēļas laikā visā Centrālās bankas vēsturē. Bez tam negatīvas tendences parādījās arī Krievijas korporatīvu parāda saistību tirgū. Bet visvairāk ir cietis tieši akciju tirgus. Kopš šī gada maija RTS indekss jau ir krities vairāk nekā par 30% (sk. 2. grafiku). Tomēr, pateicoties akciju cenu kritumam, Krievijas tirgus jau tagad ir kļuvis par vienu no pasaules lētākajiem P/E rādītāja ziņā (akcijas cenas attiecība pret peļņu par akciju). Un mūsuprāt, agri vai vēlu, “alkatība” noteikti liks rietumu investoriem atgriezties šajā tirgū.

Zīm. 2. РТС indeksa kustības dinamikas grafiks

source Reuters

Obligāciju tirgus

Pasaules parāda saistību tirgū situācija augustā turpināja būt mierīga. Neskatoties uz pieaugušo pasaules kredītu krīzi, tirgū vēl nebija ievērojamu parāda saistību nepildīšanas gadījumu (kaut investoriem ir bažas par to). Attīstīto valstu valsts obligācijas vēl joprojām tirgū paliek uzskatītas par “safe haven”. Augustā bija vērojams cenu pieaugums Amerikas un eirozonas ilgtermiņa valsts parādiem un ienesīguma rādītāji ilgtermiņa vērtspapīriem gan dolāros, gan eiro samazinājās līdz līmenim ap 4,5%. “JPMorgan” bankas aprēķināta attīstības tirgus valsts parādu indeksa EMBI+ spreds augustā ir nedaudz pieaudzis un sasniedza 300 punktus. Bet neskatoties uz pastāvošo spriedzi attīstības valstu obligāciju tirgū, valsts parādu spredi šeit ir ievērojami zemāki par 1998. gada līmeņiem (sk. 3. grafiku). Tas liecina par to, ka esoša krīze obligāciju tirgū nav salīdzināma ar 1997.-1998. gadu krīzi. Turklāt, daudzi no parādu tirgus sektoriem šodien šķiet ļoti pievilcīgi ieguldījumiem no riska/ienesīguma attiecības viedokļa, piemēram, Kazahstānas banku obligācijas.

Zīm. 3. EMBI+ indeksa spreda kustības dinamikas grafiks

source Reuters

Valūtu tirgus

Augustā, jau otro mēnesi pēc kārtas, dolārs pieauga attiecībā pret pārējām pasaules vadošām valūtām, turklāt šī pieauguma tempi būtiski palielinājās. Augusta laikā dolārs ir izaudzis par 5,7% attiecībā pret eiro un par 8,6% attiecībā pret Lielbritānijas mārciņu (sk. 4., 5. grafikus). Dolāra pieaugums attiecībā pret Japānas jenu ir bijis ne tik liels — par 0,5%. Šo faktu mēs skaidrojam ar to, ka dolārs/jena tirgus jau dažus gadus ir eiro/jena un eiro/dolārs tirgu vadīts. Tādēļ ka šo divu tirgu kustības kompensē viena otro, mēs sagaidām, ka Japānas valūtas pret dolāra kustība arī turpmāk būs vairāk sāniskā. Kas attiecas uz tendenci eiro/dolārs tirgū, augusta kustība ir būtiski palielinājusi iespēju, ka 15. jūlijā sasniegtais dolāra minimums ir kļuvis par pagrieziena punktu. Attiecīgi, ilggadīga dolāra krišanas 2001.-2008. gadu tendence tiek nomainīta ar ilggadīgo dolāra izaugsmes tendenci, kura, mūsuprāt, spēj 3-4 gadu laikā atgriezt pāris cenas pie paritātes (1 EUR/USD). Tas nenozīmē, ka dolārs tagad uzreiz turpinās savu pieaugumu līdz šim līmenim. Droši vien, mēs vēl ne reiz vien redzēsim spēcīgus dolāra krituma viļņus. Tai skaitā mēs neizslēdzam iespēju, ka tuvākajā laikā notiks cenu korekcijas atgriešana pie līmeņiem augstāk par 1,50 EUR/USD.

Zīm. 4. EUR/USD cenu kustības dinamikas grafiks

source Reuters

Zīm. 5. GBP/USD cenu kustības dinamikas grafiks

source Reuters

Preču tirgi

Augusta notikumi vēlreiz apliecināja, ka neskatoties uz spēcīgām cenu kustībām akciju un valūtu tirgos, par pasaules svārstīguma līderi vēl joprojām paliek preču tirgus.

Pagājušais mēnesis iezīmējas ar spēcīgu cenu kritumu gandrīz vai visā preču tirgū. Vislielākais kritums bija ievērots pagājušo gadu izaugsmes līderiem — energonesējiem un metāliem. Naftas cenas augustā ir kritušas par aptuveni 8%. Turklāt “brent” naftas cenas kritums no maksimāla līmeņa, sasniegta jūlijā, līdz augusta beigām sastādīja vairāk par 20% (sk. 6. grafiku). Pagājušā mēneša laikā zelts ir kļuvis lētāks par gandrīz 9%. Bet visvairāk krita platīna, pallādija un sudraba cenas, kuras samazinājās par 17%, 20% un 23% attiecīgi. Būtisks cenu kritums pagājušajā mēnesī bija ievērots arī vairākām biržas pārtikas precēm.

Zīm. 6. Brent naftas cenas kustības dinamikas grafiks

source Reuters

Tik spēcīgas un ātras cenu kustības vēlreiz apliecina to, ka visos preču tirgos pastāv spēcīgs spekulatīvs komponents. Turklāt, jūlija un augusta cenu kritumi var būt signāls tam, ka ilggadīgais commodities cenu pieauguma bums ir beidzies, un mēs tagad varam redzēt kārtēja pasaules “burbuļa” nopūšanu.

Protams, nav vērts gaidīt, ka metālu un energonesēju cenas atgriezīsies pie 2002.-2003. gadu līmeņiem, kuriem sekoja to strauja izaugsme. Piemēram, naftas cenas, mūsuprāt, diez vai tuvākajā laikā nolaidīsies zemāk par $50 par barelu, taču ir visai iespējams, ka tās atgriezīsies plašajā diapazonā zem $100, piemēram, $50-$90 par barelu.

Ja tas tiešam notiks, tad pasauli turpmāk sagaida būtiskā ieguves un ražošanas ekonomiku savstarpēja stāvokļa pārdalīšana un visas no tās izrietošas sekas.