Pasaules finanšu krīze padziļinās
Aizvadītais septembra mēnesis atvēra vēl vienus vārtus pasaules finanšu
tirgus Pandoras kastē un tā izmēri no tiesas biedē. Jau septembra sākumā ASV
valdība bija spiesta pārņemt savā kontrolē hipotekāro kredītu kompānijas Fannie
Mae un Freddie Mac, kuru saistības atrodas arī lielāko Amerikas kreditoru
rokās — Ķīnas Centrālās bankas, Japānas un Krievijas. Atbilstošs likums jau bija
pieņemts jūlijā un šo kompāniju glābšanai no valsts budžeta plānots piešķirt
200 miljardi ASV dolāru. Tomēr nepagāja ne nedēļa kā ASV valdībai un Centrālai
bankai nācas iejusties Čipa un Deila lomās. Šoreiz pēc palīdzības lūdzās uzreiz
divas lielākās amerikāņu investīciju bankas — Lehman Brothers un Merrill Lynch,
kā arī pasaulē otrā lielākā apdrošināšanas kompānija American International
Group (AIG). AIG, kura pārvalda aktīvus 1 triljona ASV dolāru apmērā, ir galvenā
sistēmas veidojošā kompānija pasaules apdrošināšanas biznesā un šīs kompānijas
krišana var novest pie bankrotu ķēdes reakcijas visā pasaulē. ASV Federālo
rezervju sistēma (FRS) atrada 85 miljardus ASV dolāru, kurus iemainīja pret 80%
šīs kompānijas akciju. ASV un FRS vadībai izdevās arī pierunāt Bank of America
izpirkt Merrill Lynch par 50 miljardiem ASV dolāriem. Tomēr spēka atrast iespēju
vai gribētājus palīdzēt Lehman Brothers glābējiem, acīmredzot, nepietika. Vienas
no lielākās ASV investīciju bankas krahs atspoguļoja visu finanšu krīzes
dziļumu, kuru šobrīd pārdzīvo gan Amerikas, gan visas pasaules banku sistēma.
Atšķirībā no Amerikas banku krīzes
Tomēr finanšu ministra Henrija Polsona steigā izvirzītais banku sistēmas glābšanas plāns par 700 miljardiem ASV dolāru, tika dramatiski noraidīts mēneša beigās no ASV valdības puses.
Bankrotu un nacionalizāciju virkne septembra mēnesī skāra arī Eiropas banku un apdrošinātāju sektoru, kas Eiropas nodokļu maksātājiem var izmaksāt vairākus desmitus miljardus. Par lielākājiem notikumiem minami pēc izmēra astotās lielākās Lielbritānijas bankas Bradford&Bingley, kā arī otras lielākas Vācijas hipotēku bankas Hypo Real Estate glābšanas no bankrota. Britu valdība savā kontrolē pārņēma bankas Bradford&Bingley hipotekāro apakšvienību, garantējot ar budžeta līdzekļiem visas saistības, kuras sasniegušas 40 miljardi sterliņu mārciņu. Savukārt Hypo Real Estate glābšana Vācijas valdībai, kopā ar privāto banku konsorciju, izmaksās 35 miljardi eiro. Vēl jāpiemin, ka Beneluks valstīs strādājošās apdrošināšanas grupas Fortis daļēja privatizācija šo valstu nodokļu maksātējiem septembrī izmaksāja 11,2 miljardi eiro.
Makroekonomiskā situācija
Lai arī ārpus finanšu sektora situācija pasaules ekonomikā neizskatās tik drūma, septembra mēnesī turpināja pienākt signāli par pasaules ekonomikas attīstības vājināšanos.
Amerikas augusta rādītāji uzrādīja mājokļa iegādes apjoma kritumu gan primārajā, gan otreizējā tirgū. Pie tam vienģimeņu jaunu māju pārdošanas apjomi samazainājušies par 11,5%. Tādējādi nekustamā īpašuma sektors un hipotekārās problēmas Amerikā joprojām atrodas negatīva spiediena ietekmē. Lai arī virkne augusta Amerikas ekonomikas indikatori izskatījās daudz pozitīvāk, vairāki nozīmīgi ekonomikas rādītāji pasliktinājās. Tā piemēram, ilglaicīgas lietošanas preču pasūtījumu apjoms ASV augustā samazinājās par 4,5%. Bezdarba līmenis augustā palielinājās līdz 6,1%, salīdzinot jūlijā tas bija 5,7%. Minētais rādītājs ir pietuvinājies vairāku gadu maksimumam, kurš tika sasniegts 2003. gadā (sk. grafiku). Tāpat turpināja pieaugt ASV tekošā konta deficīts, kas 2008. gada 2. ceturksnī palielinās līdz 183,1 miljardam ASV dolāru pret 175,6 miljardiem ASV dolāru 2008. gada 1. ceturksnī. Procentuālā izteiksmē deficīts pret IKP otrajā kvartālā bija 5,1%, salīdzinot pirmajā ceturksnī tas bija 5,0%. Vēl sliktāk izskatās situācija ar ASV valsts budžeta deficītu esošā gada ietvaros, kurš noslēdzies 2008. gada 30. septembrī. Pēc sākotnējiem aprēķiniem, deficīts ir 407 miljardi ASV dolāru apmērā un tas vairāk kā divas reizes pārsniedz 2007. gada deficītu, kurš bija 161,5 miljardi ASV dolāri. Kādi būs skaitļi nākamajā finanšu gadā, ir grūti iedomāties, jo uz valsts budžeta pleciem gulsies izdevumi saistīti ar hipotekāro kompāniju Fannie Mae un Freddie Mac glābšanu, kā arī Polsona plāns.
Arī Eiropā ir novērojama biznesa vides un makroekonomisko rādītāju pasliktināšanās. Tas daļēji arī atspoguļojās vienā no galvenajiem ekonomikas veselības rādītājiem — jaunu automašīnu pārdošanas apjomi. Saskaņā ar pētījumu firmas Global Insight veikto aprēķinu, automašīnu pārdošanas apjomu kritums augustā bija par 16,4% jeb par 140 tūkstots vienībām. Kas līdzīgs Eiropā nebija novērojams pēdējos 30 gadus. Vācijā pārdošanas apjoma nokrita par 10,4%, Itālijā — par 27,1%, Lielbritānijā — par 18,6% un Francijā — par 7,1%. Vissmagākā situācija bija novērojama Spānijā, kur kritums sasniedza 41,3%.
Tai pat laikā augustā parādījās pirmās pazīmes par inflācijas spiediena ietekmes mazināšanos uz ekonomikas attīstību. Patērētāju cenu indekss ASV augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 0,2% un bija 5,4%.
Vācijā patērētāju cenu indeka lielums augustā, salīdzinot ar jūliju, samazinās par 0,3%. Patērētāju cenu indeksa lielums 15 Eiropas Savienības valstīs augustā samazinājās par 0,1% un bija 3,8% pret 4% mēnesi iepriekš. Tai pat laikā patērētāju cenas Lielbritānijā šā gada augustā pieauga no 4,4% jūlijā līdz 4,7% augustā.
Monetārās un valstiskās varas darbība
Jāatzīmē, ka pasaules monetārās valdības, kopā ar valsts varu, septembrī ir pielikušas milzīgas pūles, lai noturētu virs ūdens pasaules finanšu sistēmu. Tai skaitā tika pielietotas ne tikai reālas, bet arī psiholoģiskās darbības. Tā piemēram, FRS atvērto tirgus operāciju komiteja 16.septembrī, pašā krīzes degpunktā, pieņēma lēmumu nemainīt procentu likmi federālajiem fondiem un atstāt to 2,0% apmērā. Iespējams, ka ar šo Amerikas monetārā valdība vēlējās nodemonstrēt investoriem, ka situācija tiek kontrolēta un pastāv virkne citu instrumentu, lai nodrošinātu tirgus stabilitāti. Kā viens no šiem instrumentiem bija vadošā pasaules centrālo banku kopējā darbība, iepludinot starpbanku tirgū vairākus simtus miljardus ASV dolārus banku likviditātes nodrošināšanai. Tādus pašus mērus, Krievijas tirgus krīzes ietekmē, pieņēma arī Krievijas centrālā banka. Lai novērstu papildus naudas emisiju šī mērķa realizācijai, ASV Finanšu ministrija uzsāka speciālu programmu papildus finansēšanai, kuras ietvaros izsolēs tika piedāvāts iegādāties valsts obligācijas līdzekļu piesaistei FRS.
Kā vēl viens pasākums krītošā akciju tirgus uzturēšanai kļuva Amerikas un Eiropas regulatoru lēmums septembra otrajā pusē uz laiku aizliegt finanšu kompāniju akciju īstermiņa pārdošanu. Amerikā tas skāra gandrīz 980 kompānijas. Krievijā, pēc tirgus sabrukuma 16. un 17.septembrī, uz laiku tika ieviests aizliegums visām īstermiņa operācijām.
Un kā kulminācija šiem mēriem kļuva ASV finanšu ministra Polsona piedāvātais plāns ar nelikvīdiem hipotekārajiem aktīviem paralizētā valsts finanšu tirgus stabilizācijai. Plāns piedāvā valdībai divu gadu laikā izpirkt no ASV teritorijā strādājošajām finanšu institūcijām problemātiskos hipotekāros aktīvus par kopējo summu 700 miljardi ASV dolāru. Piezīmēsim, ka šī plāna realizācijas izdevumi pārsniedz visus Irākās kara izdevumus. Plāna pieņemšanas gadījumā, šis likumprojekts kļūs par visgrandiozāko valsts iejaukšanos finanšu sektora darbībā visā ASV vēsturē.
Jāpiemin, ka esošā finanšu krīze ir atvērusi acis pasaules elitei uz problēmām brīvajā tirgū. Vairāki vadošie politiķi ir aicinājuši pie steidzamas finanšu tirgus regulācijas uzskšanu, lai novērstu tos graujošos efektus, kuri nes ekonomikai nekontrolējamu cenu kustību.
Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītājs Dominiks Stross-Kans ir aicinājis ieviest stingru finanšu tirgus kontroli un šīs funkcijas varētu uzņemties SVF. Bet par visiem vistālāk aizgāja Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, kurš aicina pārskatīt visu pasaules finanšu sistēmu un pakāpeniski pāriet uz “regulējamu kapitālismu”.
Protams, var tikai apsveikt pasaules vadošo valstu vadītāju pieņemtos mērus, lai uzturētu savas finanšu sistēmas. Tomēr jautājums vai viņiem pietiks finanšu iespējas, lai neizsauktu citus destabilizējošus notikumus, paliek atklāts. Piemēram, ASV piešķirtie līdzekļi Polsona plāna realizācijai novedīs pie valsts budžeta deficīta palielinājumus pret IKP līdz 80%. Tas ir ļoti liels skaitlis. Vai brīvais tirgus vēlēsies aizdot šos 700 miljardus ASV dolāru aizņēmējam, kuram ir tik sarežģīta finanšu situācija?
Lai cik tas dīvaini arī nebūtu, atbilde šobrīd uz šo jautājumu skan apstiprinoši. Salīdzināšanai, valsts budžeta deficīta attiecība pret IKP Japānā jau sasniegusi 160% un tirgus pagaidām neizrāda neuzticības signālus šim emitentam. Tam, ka pasaules finanšu dalībnieki turpina ticēt Amerikas drošībai, liecina arī fakts, ka, neskatoties uz tik nopietnu krīzi, šīs valsts emitētā valūta uzrāda vēl neredzētu pieaugumu. Drīzāk tas apstiprina mūsu uzskatu par to, ka valūtas tirgus šobrīd ir pārvērties par atsevišķu, no ekonomiskās bāzes neatkarīgu superspēcīgu sistēmu.
Akciju tirgus
Uz pieaugošās finansiālās krīzes fona, septembrī pasaules akciju tirgū valdīja ārkārtīgi negatīvas tendences. Mēneša laikā pasaules tirgus piedzīvoja vairākus iespaidīgus cenu kritumus. Lai gan, mēneša laikā vairākas reizes tirgū veidojās neizskaidrojami optimisma momenti. Pirmos kritumus visi pasaules indeksi vienbalsīgi uzrādīja uzreiz pēc Lehman Brothers bankrota. Pie tam, vairākās vietās šīs kritums pārauga paniskā investoru bēgšanā, kā piemēram Krievijā. Vietējam regulatoram nācās pat uz divām dienām aizvērt tirdzniecību Krievijas biržās, lai “atvēsinātu” tirgus dalībniekus. Tomēr, pēc vairākām dienām, pēc ziņām par apdrošināšanas giganta AIG glābšanu no bankrota, vairums pasaules indeksu uzrādīja neredzētu pieaugumu. Fondu tirgi ASV 2008. gada 18. septembrī noslēdzās ar ievērojamu akciju kotācijas paaugstinājumu, kāds nebija novērojams pēdējos 6 gados. Tomēr kārtējo “koku spieķos” akciju tirgum ielika Amerikas likumdevēji. Īstu sabrukumu Amerikas fondu tirgus piedzīvoja 29.septembrī, pēc tam, kad ASV Kongresa Pārstāvju palāta noraidīja likumprojketu par Polsona plāna pieņemšanu. Zilo žetonu Dow Jones indekss vienas sesijas laikā nokritās par 7%. Augsto tehnoloģiju indekss NASDAQ un plašā tirgus indekss S&P šājā dienā zaudēja 9% no sava svara. Šis indeksu kritums pārsniedza vienas sesijas indeksu kritumu, kāds bija novērojams pēc 2001. gada 11. septembra terorisma aktiem pirmās tirdzniecības laikā. Tomēr ir jāatgādina, ka Amerikas vēsturē ir bijuši arī lielāki sabrukumi. “Melnajā pirmdienā” 1987. gada 19. oktobrī Dow Jones indekss vienas sesijas ietvaros nokrita pat vairāk kā par 22,5%.
Atbilstoši septembrī attīstīto un jaunattīstīto tirgus vadošo indeksu tirdzniecības rezultāti izskatās diezgan nomācoši. Mēneša zaudējumi vairumam indeksu var tik mērīti divciparu skaitļos (sk.tabulu). Morgan Stanley aprēķinātais pasaules tirgus akciju indekss MSCI World septembra mēnesī nokritās vairāk par 13,5%. Tādi mēneša zaudējumi šis pasaules indekss nav izbaudījis visā tā pastāvēšanas vēsturē kopš 1997. gada.
Vairāki indeksi šogad jau ir “noēduši” daļu sava pieauguma, kurš tika sasniegt uz pieauguma viļņa no 2003. līdz 2007. gadam.
Protams, rodas jautājusm cik ilgi var turpināties esošā fondu tirgus krīze
un cik zemu var nokrist cenas. Vai šeit var tikt vilktas paralēles ar Amerikas
krīzi 1929., 1978. vai 2000. gadā, vai arī ar Japānas fondu tirgus krīzi
Mūsuprāt, esošā fondu krīze ir savā veidā unikāla (un vispiemērotākais salīdzinājums no uzskaitītajām krīzēm ir ar straujo cenu kritumu 1987. gadā). Lai gan, pasaules finanšu sektors tik tiešām šodien ir saskāries ar nopietnām fundamentālām problēmām, jo situācija ārpus šī sektora joprojām ir stabila. Ārpus finanšu sektora esošās kompānijas turpina uzrādīt labus peļņas rādītājus. Atbilstoši akciju cenu kritums ir novedis pie tā, ka esošā attiecība P/E (cena un peļņa) lielākai daļai pasaules fondu indeksiem sasniegusi vēsturisku minimumu. Piemēram, Krievijas tirgum tā šobrīd atrodas tuvu līmenim 5. Šī situācija kardināli atšķiras no krīzes un “burbuļa plīšanas” augsto tehnoloģiju akciju tirgū 2000. gadā, vai no Japānas fondu tirgus kraha 1990. gadā, kad P/E atbilstošajos tirgos sasniedza līmeni 100—150.
Esošo masu pārdošanu fondu torgos mēs varam izskaidrot ar trim iemesliem. Noteikti, ka galvenais iemesls ir investoru negatīvais noskaņojums finanšu sektora krīzes iespaidā. Otrs faktors ir spekulatīvie darījumi no tirgus dalībnieku puses, tādējādi vēloties nopelnīt uz negatīvā noskaņojuma rēķina. Un visbeidzot, pasaules finanšu sistēmas ievērojamie zaudējumi krīzes iespaidā ir izsaukušas reālas likviditātes problēmas vairākiem tirgus dalībniekiem. Atbilstoši viņiem ir nepieciešamība slēgt savas pozīcijas un akcijās atbrīvotos līdzekļus novirzīt citu finanšu saistību izpildei.
Protams, runāt par to, ka tirgus ir sasniedzis zemāko punktu vēl ir pāragri. Tomēr esošie cenu līmeņi uzrāda to, ka pēc tirgus nomierināšanās, aktīva akciju tirdzniecība nekavējoties atsāksies. Šī nav pirmā un ne pēdējā krīze fondu tirgū un pēc katras no tām tirgū seko ievērojams cenu pieauguma periods.
Obligāciju tirgus
Septembris kļuva par ārkārtīgi negatīvu mēnesi pasaules obligāciju tirgum. Līdz šim, turoties malā no ievērojamā cenu krituma akciju tirgū, septembra mēnesī obligāciju tirgus piedzīvoja īstu cenu kritumu. Pasaules banku likvidātes un visas investīciju sabiedrības krīze izprovocēja šajā tirgū spēcīgus pārdošanas apjomus. Pirmām kārtām, protams, tas skāra augošo Spred tirgu. JP Morgan aprēķinātais jaunattīstīto valsts budžetu deficīta indekss EMBI+ septembrī izauga vairāk kā par 100 punktiem — līdz 414 punktiem no 299 punktiem augusta beigās. Vēl negatīvāka situācija izveidojusies korporatīvo parādu sektorā. Atbilstošais indekss CEMBI septembra mēnesī palielināja savu attiecību pret Amerikas treasuries no 402 līdz 601 punktam. Situācija atsevišķās valstīs izskatās vēl sliktāk. Lielus zaudējumus septembrī cieta Krievijas korporatīvo parādu tirgus, kur spredi mēneša laikā gandrīz dubultojušies atbilstošajam RUBI indeksam no 495 līdz 906. Krievijas banku sekotra bondiem spredu pieaugums bija vēl lielāks – līdz 986 punktiem no 489 punktiem augusta beigās. Pie tam ievērojami pasliktinājās vairāku vērtspapīru likviditāte. Septembra beigās spreds starp pieprasījuma cenu un piedāvājumu vairumam jaunattīstošo tirgu korporatīvajiem vērtspapīriem, salīdzinot ar mēneša sākumu, palielinājās vairākas reizes. Savukārt mazāk likvīdajiem vērtspapīriem, septembra mēneša beigās pieprasījuma un piedāvājuma cenas atšķirība sasniedza pat 20%.
Atšķirīga bilde bija novērajam attīstīto valstu valsts vērtspapīru attīstībā, kuri joprojām no tirgus puses tiek uztverti kā “save haven”. Septembrī turpinājās cenu pieaugums un ienesīguma kritums Amerikas ilgtermiņa valsts vērtspapīriem. Ienesīgums tiem samazinājās no 4,5% līdz 4,2%. Vēl ievērojamāks līdzekļu pieplūdums bija novērojams naudas tirgū, kas veicināja 3 mēnešu Amerikas valsts obligāciju ienesīguma kritumu no 1,7% līdz 0,87% (17. un 18. septembrī akciju tirgus panikas iespaidā šo vērtspapīru ienesīgums nokrita zemāk par 0,1%).
Valūtu tirgus
Septembra mēnesis kļuva jau par trešo mēnesi pēc kārtas, kura laikā ASV dolāra vērtība pret citām valūtām turpināja palielināties. Septembra laikā dolārs pielika vēl 4% savam svaram pret eiro. Pie tam mēneša vidū, jau pēc mūsu iepriekšējām prognozēm, dolārs noorganizēja korektējošu cenas kritumu, bet tas nesasniedza mūsu mērķi līmenī 1,5 EUR/USD (sk. grafiku). Dolāra indekss, kurš tiek aprēķināts pēc ASV dolāra kursa svārstībām pret 6 pasaules vadošajām valūtām, pieņēmās svarā par 3%. Tai pat laikā dolārs pret Japānas jēnu mēneša laikā nokrita gandrīz par 2%. Šī kustība pilnībā iederas mūsu tēzē par to, ka dolāra/jēnas tirgus šobrīd ir vadošais attiecībā pret eiro/jēnas un eiro/dolāra tirgiem. Jēnas pieaugums pret eiro septembra mēnesī par 6% kompensēja eiro 4% kritumu pret dolāru un deva rezultējošu 2% pieaugumu japāņu valūtai. Šobrīd jau ar lielu varbūtību var apgalvot, ka ilglaicīgā (2001—2008) dolāra krituma trenda vietā ir atnācis ilglaicīgs dolāra pieauguma trends. Mēs redzam, ka šī trenda mērķis dolāra/eiro tirgū tuvākajos trīs gados novedīs pie šo abu vadošo valūtu paritātes principa (1 EUR/USD).
Zīm.1 EUR/USD cenu kustības dinamika
source Reuters
Preču tirgi
Septembris kļuva par kārtējo mēnesi, kura laikā bija novērojams spēcīgs cenu kritums vairumā preču tirgos. Mēneša laikā naftas cena nokrita gandrīz par 17%, bet 18.septembrī nokrita līdz 11 mēnešu minimuma līmenim (sk. grafiku). Tāpat samazinājās cenas vairumam no dārgmetāliem un citiem metāliem. Kā izņēmums bija zelts, kura cena mēneša laikā izauga par 4%. Mūsprāt šis pieaugums neliecina, ka tendences šajā tirgū arī turpmāk atšķirsies no kopējās tendences metālu tirgū. Visdrīzāk arī zelts pievienosies kopējām preču tirgus cenu kritumam. Šobrīd par līderi viennozīmīgi kļuvis platīns, kura cena mēneša laikā nokritusi vairāk kā par 32% (sk. grafiku). Ja neņemt vērā akciju tirgus cenu sabrukumu, tad platīna tirgum varētu piešķirt “septembra spekulatīvais tirgus” nosaukumu.
Zīm.2 Naftas cenas kustība (brent marka).
source Reuters
Zīm.3 Platīna cenas kustības dinamika.
source Reuters
Tab.1. Pasaules fondu indeksu ienesīgums
| Biržas indekss | Jūlijs 2008 | Augusts 2008 | Septembris 2008 | Kopš 2008. gada sākuma | Izmaiņas no 2003. līdz 2007. |
|---|---|---|---|---|---|
| DJI (ASV) | 0.25% | 1.46% | -6.01% | -18.2% | 59.0% |
| S&P 500 (ASV) | -1.02% | 1.26% | -9.12% | -20.6% | 66.9% |
| Nasdaq Comp. (ASV) | 1.44% | 1.76% | -12.04% | -21.5% | 98.6% |
| GDAX (Vācija) | 0.97% | -0.90% | -9.20% | -27.7% | 178.9% |
| N225 (Jāpāna) | -0.77% | -2.27% | -13.87% | -26.4% | 78.4% |
| FTSE (Anglija) | -3.80% | 4.16% | -13.04% | -23.0% | 61.5% |
| CAC (Francija) | -0.97% | 2.07% | -10.06% | -28.2% | 83.2% |
| RTS (Krievija) | -14.59% | -16.32% | -26.37% | -47.1% | 537.9% |
| SSEC (Ķīna) | 1.46% | -13.65% | -4.30% | -56.4% | 287.4% |
| SENSEX (Indija) | 6.64% | 1.46% | -11.71% | -36.6% | 500.7% |
| Bovespa (Brazīlija) | -8.48% | -6.43% | -11.03% | -22.5% | 467.0% |
| PFTS (Ukraina) | -14.71% | -18.47% | -30.90% | -68.6% | 1946.4% |
| KASE (Kazahstāna) | -12.71% | -15.28% | -18.95% | -38.2% | 1754.3% |
| MSCI WD | -1.93% | -2.18% | -13.53% | -26.8% | 100.6% |
| MSCI EF | -6.53% | -5.91% | -18.93% | -37.8% | 326.6% |
source Reuters, Aizkraukles Banka