Aizvadītais 2009. gada pavasaris iezīmējas ar strauju pozitīvu noskaņojumu pieaugumu visos pasaules finanšu tirgos. Šajā pavasarī spēcīgs cenu pieaugums bija praktiski visiem pasaules vadošajiem akciju tirgiem (skatīt tabulu). Faktiski tas ir pirmais tik būtisks akciju cenu pieaugums kopš 2007. gada rudenī pastiprinājās krīzes parādības un sākas cenu kritums. Bet cenu pieaugums aprīlī tādiem indeksiem kā Vācijas DAX (+16,7%) un Amerikas NASDAQ (+12,4%) vispār kļuva par maksimālo indeksa pieaugumu mēneša laikā pēdējo 10 gadu garumā. Arī aprīlī Krievijas RTS ir izaudzis gandrīz par 21%, bet Ukrainas PFTS gandrīz par 50%!
Ne mazāk spēcīgs cenu pieaugums bija vērojams šajā pavasarī arī pasaules obligāciju tirgū, īpaši attīstības valstu korporatīvajā sektorā. Piemēram, tās pašas Ukrainas korporatīvas obligācijas martā-aprīlī vidējie pieauga par 60%!, Kazahstānas vērtspapīri pieauga gandrīz par 45%, bet Krievijas – par 15%. Maijā obligāciju cenu pieaugums turpinājās, bet bija vairāk mierīgs.
Ir skaidrs, ka aprakstītais cenu pieaugums nebūtu iespējams bez to iepriekšēja nobrukuma divu spēcīgu pārdošanas viļņu laikā 2008. gada septembrī-novembrī un 2009. gada janvārī-februārī.
Taču pavasara notikumi vēlreiz pierādīja, ka krīze nav tikai laiks lieliem zaudējumiem finanšu tirgos, bet arī laiks iespējām nopelnīt tajos labu naudu.
Kaut arī minētā pieauguma pamata dzinējs bija tirgos sasniegtais ļoti zems cenu līmenis, ne mazāk svarīgs optimisma uzplaukumam bija tas, ka tika nopublicēti vairāki pozitīvi makroekonomiski pārskati. Tieši rādītāju uzlabošanās dažiem makroekonomiskiem indikatoriem tirgus dalībnieki uztvēra kā signālu tam, ka pasaules finanšu un ekonomikas krīze atkāpjas.
Mēģināsim tikt skaidrība, kas tieši uzlabojās mūsu ekonomikas sistēmā pavasarī. Galvenais sektors, kurā tiešam bija vērojams būtisks rādītāju pieaugums bija vadošo valstu ražotāju un patērētāju noskaņojums. Pavasarī ražošanas aktivitātes indeksi (PMI) jau trešo reizi pēc kārtas parādīja pieaugumu mēneša laikā Amerikā, divus pieauguma mēnešus Eirozonā un ceturto pēc kārtas pieaugumu mēneša laikā Anglijā. Tomēr tie visi vēl joprojām paliek zemāk par 50, kas liecina, ka aktivitāte ražošanas sektorā turpina samazināties, un tikai samazināšanās tempi paliek mazāki. Tikai Ķīnas PMI indeksam aprīlī izdevās pārsniegt 50 punktus, pirmo reizi kopš 2008. gada vasaras, kas liecina par ražošanas pieauguma atjaunošanos.
Pavasarī pieauga arī vadošo pasaules ekonomiku patērētāju uzticība. Maijā Amerikas patērētāju uzticība pieauga jau trešo mēnesi pēc kārtas, turklāt straujš pieaugums no 39,2 līdz 54,9 ir kļuvis par maksimālo rādītāja pieaugumu kopš 2003. gada aprīļa. Tas kalpoja par pamatu kārtējam ievērojamam akciju cenu pieaugumam akciju tirgū 26.maijā (indeksa paziņošana diena). Taču skatoties uz grafiku (sk. zīm. 1.) var redzēt, ka sasniegtais uzticības līmenis vēl joprojām ir ļoti zems un atbilst ekonomikas recesijas līmenim.
Turklāt, norādītos indikatorus rēķina balstoties uz aptaujām, t.i. netiek mērīti kādi materiāli lielumi, bet tikai tiek atspoguļoti patērētāju un ražotāju cerības un noskaņojumi. Bet noskaņojums, reizēm var mainīties nesaprotamu un neadekvātu iemeslu dēļ. Turklāt ar cilvēku noskaņojumu var arī manipulēt.
Ja nu paskatītos uz materiāliem rādītājiem – IKP pieaugumu, bezdarbu utt., tiem visiem turpinās negatīvas tendences. Tā ASV IKP pagājušajā ceturksnī ir kritis par 6,1% (salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu) pēc 6,3% krituma 2008. gada ceturtajā ceturksnī. Divus pēc kārtas tādus IKP kritumus Amerika nav piedzīvojusi kopš otra pasaules kara beigām. Japānas IKP 2009. gada 1. ceturksnī ir kritis par 15% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas ir kļuvis par rādītāja maksimālo kritumu visā tā publicēšanas vēsturē kopš 1955. gada. ASV bezdarbs aprīlī ir pieaudzis līdz 8,9% - maksimālais līmenim pēdējo 26 gadu garumā, un pēc visa spriežot, tas vēl pieaugs. Un šo negatīvo ekonomisko signālu sarakstu viegli var turpināt.
Citiem vārdiem, runāt par krīzes pieveikšanu pagaidām ir pāragri. Novērotajam optimisma uzplaukumam un marta-maija kustībām drīzāk būs korekcijas raksturs, nevis tendenču pagrieziens pasaules finanšu tirgos.
Attiecīgi akciju tirgū mēs iesākam dot priekšroku īstermiņa spekulatīvai ienākšanai tirgū, paralēli sagatavojot resursus ilgtermiņa ienākšanai pasaules akciju tirgū. Tam, kam izdosies ieiet tirgū ar lielām summām tuvu pagrieziena līmeņiem (tirgus pieauguma potenciāls jau šodien tiek aprēķināts kā desmitiem un pat simtiem procentu), ir visas izredzes ienākt nākamas paaudzes finanšu elitē. Par signālu tirgus tendenču ilgtermiņa pagriezienam var kļūt pieņemto lielmēroga krīzes apkarošanas programmu veiksmīga realizēšana, kuru pirmie rezultāti var parādīties ne agrāk kā 2009. gada otrajā pusē.
Var arī piedāvāt stratēģiju ilgtermiņa ienākšanai tirgū jau pie esošiem līmeņiem, pērkot „spēcīgu” kompāniju akcijas ar dividenžu apmēru 2%-4%, kas pirms akciju cenu pieauguma atjaunošanās dos procentu ienākumus salīdzināmus ar ienākumiem no attīstīto valstu valsts vērtspapīriem.
Kas attiecas uz obligāciju tirgu, tad sekojot marta-maija cenu pieaugumam šeit var runāt par situācijas stabilizēšanos valsts vērtspapīru sektorā. Attiecīgi „lielas pelnīšanas” iespēja šajā sektorā jau ir pagājusi. Drošāku attīstīto valstu vērtspapīri šodien nodrošina ienesīgumu tikai 6%- 8% (attīstīto valsts vērtspapīriem ir 3%-5%). Mazāk drošas valstis, tādas kā Gruzija un Ukraina, ļaus jums nopelnīt 10% - 15% gadā, bet tām ir arī papildus riski.
Toties situācija attīstības valstu vērtspapīru korporatīvajā sektorā joprojām paliek diezgan interesanta. Uz šo dienu šeit ir notikusi nopietna risku pārvērtēšana no tirgus puses vērtspapīriem ar attiecīgo nopietnu ienesīguma līmeņu diversifikāciju. Pašlaik attīstības valstu korporatīvie vērtspapīri, pēc to gada ienesīguma līmeņiem, var sadalīt sekojošās 5 pamata grupās:
- 8%-12% - kvazivalsts kompānijas;
- 12%-15% - spēcīgas neatkarīgas kompānijas, kurām nav slikts finanšu stāvoklis;
- 15%-25% - kompānijas, kurām ir nopietnas, bet „atrisināmas” problēmas;
- 25%-50% - kompānijas, kam ir vairāk nopietnas problēmas, tai skaitā refinansēšanas problēmas;
- kompāniju, kurām ir ļoti nopietnas finanšu problēmas, vērstpapīri, kas tiek tirgoti par cenu 20%-30% no nominālvērtības, kur ienesīgums atkarībā no dzēšanas termiņa var būt vairāki desmiti un pat simti procentu.
Vēl pirms 1,5 gada visas šīs kompānijas tika tirgotas ar ienesīgumu no 7% līdz 15%.
Mūsuprāt, pirkšanai pašlaik varētu būt interesanti pirmās un otrās vai ceturtās un piektās grupas kompāniju parādi.
Turklāt 1. un 2. grupas kompāniju parādus mēs iesākam pirkt vairāk konservatīviem investoriem. Bet tiem, kas labprāt uzņemas risku, ir jāpievērš uzmanība divu pēdējo grupu kompānijām. Turklāt ir jāatrod lielākas vai sistēmu veidojošas kompānijas, kurām bankrotēšanas iespēja nav tik liela un kuras visticamāk saņems palīdzību no valsts. Atbilstoši viņu parādi, sliktākajā gadījumā, būs restrukturizēti.
Šajā gadījumā, pat ja būs nopietna parāda summas norakstīšana (30%-60%) zemas iegādes cenas dēļ (20%-30%), investors paliks ievērojamajā plusā (piemērs – lielākās Kazahstānas bankas Turan Alem vērtspapīri un par restrukturizāciju paziņojušās Kazahstānas bankas BTA parādi šodien tiek tirgoti tuvu 20% no nominālvērtības). Bet ja situācija izradīsies vairāk labvēlīga, peļņa šeit var būt pat simtiem procentu liela.
| Biržas indekss | Par 2008.g. | Par 2009.g. janvāri | Par 2009.g. februāri | Par 2009.g. martu | Par 2009.g. aprīli | Par 2009.g. maiju | Kopš 2009.g. sākuma | 2009.g. pavasaris |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| DJI (ASV) | -33.8% | -8.8% | -11.7% | 7.7% | 7.3% | 3.3% | -3.8% | 19.5% |
| S&P 500 (ASV) | -38.5% | -8.5% | -11.0% | 8.6% | 9.4% | 4.2% | 0.8% | 23.8% |
| Nasdaq Comp.(ASV) | -40.5% | -6.4% | -6.6% | 10.9% | 12.4% | 1.6% | 10.6% | 26.6% |
| GDAX (Vācija) | -40.4% | -9.8% | -11.4% | 6.3% | 16.7% | 4.8% | 3.9% | 30.0% |
| N225(Japāna) | -42.1% | -9.8% | -5.3% | 7.1% | 8.9% | 6.9% | 6.5% | 24.7% |
| FTSE (Аnglija) | -31.0% | -5.5% | -7.7% | 2.5% | 8.1% | 3.9% | 0.4% | 15.2% |
| CAC (Francija) | -42.7% | -7.6% | -9.1% | 3.9% | 12.6% | 4.1% | 2.2% | 21.7% |
| RTS (Krievija) | -72.4% | -15.3% | 1.9% | 26.6% | 20.7% | 23.5% | 62.8% | 88.8% |
| SSEC (Ķīna) | -65.4% | 9.3% | 4.6% | 13.9% | 4.4% | 6.2% | 44.5% | 26.4% |
| SENSEX (Indija) | -52.4% | -2.3% | -5.6% | 9.2% | 17.5% | 23.7% | 46.3% | 58.7% |
| Bovespa (Brazīlija) | -41.2% | 4.7% | -2.8% | 7.2% | 15.6% | 10.6% | 39.3% | 37.0% |
| PFTS (Ukraina) | -74.4% | -9.0% | -23.0% | 7.6% | 49.8% | 27.6% | 44.2% | 105.7% |
| KASE (Kazahstāna) | -62.1% | -36.7% | 0.8% | 9.1% | 31.6% | 28.3% | 17.5% | 84.2% |
source Aizkraukles Banka
Tabula 1. Dažu pasaules fondu indeksu ienesīgums.
source Bloomberg
Zīm. 1. Amerikas patērētāju uzticības indeksa daudzgadu grafiks.