Jauno 2010. gadu pasaules finanšu-ekonomiskā sabiedrība sagaidīja ar īstu atvieglojuma sajūtu un optimismu.
Pagājušajā 2009. gadā galvenajiem finanšu tirgiem beidzot izdevās atjēgties pēc trieciena, ko tiem nodarīja visā pasaules vēsturē lielākā finanšu krīze. 2009. gadā pasaules akciju tirgū cenas kompensēja lielāko 2008. gada zaudējumu daļu (sk. tabulu). Obligāciju tirgum 2009. gadā izdevās kompensēt gandrīz visus ciestos zaudējumus, jo šeit cenas atgriezās pie pirmskrīzes līmeņiem. Bet pasaules banku sistēma, kaut arī vēl joprojām ir stipri ievainota (un nav pilnīgi atguvusi savas funkcijas, īpaši kreditēšanas sfērā), vairs nestāv uz sabrukuma robežas. Lai arī krīze turpināja izdarīt triecienus uz šo sistēmu arī 2009. gadā — Amerikā vien gada laikā bankrotēja 140 bankas (salīdzinot ar tikai 25 bankām 2008. gadā) — tas nespēja satricināt sistēmas pamatus. 2008. gadā beigās pasaules vadošo valstu vadību paustā apņemšanās glābt sistēmu veidojošās bankas tika izpildīta — pat neskatoties uz glābšanas izmaksām. Pēc visa spriežot, šis lēmums bija pareizs. Iespējams, tieši tas ļāva izvairīties no 1929. gadam līdzīga ekonomiskā haosa pasaules mērogā. Pateicoties lielam valsts atbalstam un citām nozarēm, nacionālo ekonomiku lielākā daļa 2009. gada otrajā pusē atgriezās pie izaugsmes. Un kaut arī pasaules IKP 2009. gadā tomēr zaudēs ap 1% (pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara), pozitīvas tendences ir acīmredzamas.
Bet vēl tikai pirms gada situācija bija absolūti pretēja. Pasaules finanšu sistēma plīsa un juka. Spēcīgs cenu kritums pasaules akciju tirgū 2008. gadā noveda pie tirgus kapitalizācijas puses zaudējuma (ap $30 trlj., Bloomberg dati). Pasaules obligāciju tirgu kapitalizācijas zaudējumi cenu krituma dēļ arī veidoja desmitiem triljonu dolāru. Pasaules finanšu sektorā oficiāli norakstītie zaudējumi vien 2008. gada laikā pārsniedza $1 trlj. Vairāk nekā $750 mljrd. no šīs summas bija banku kompānijām (Bloomberg dati). Ja papētītu rūpīgāk, tad tobrīd daudzu vadošu banku kapitāls varēja izrādīties visai negatīvs. Un visa pasaules banku sistēma nonāca uz sabrukuma sliekšņa. Turklāt, visu pasaules vadošo valstu ekonomikas (izņemot Ķīnu) 2008. gada beigās nonāca smagā recesijā.
Attiecīgi, lielākai 2009. gada prognožu daļai bija vai nu izteikti negatīvs, vai apokaliptisks raksturs.
Bet solīto „pasaules galu” tomēr izdevās novērst. Tiesa, pirmo reizi kapitālisma pasaules vēsturē brīvais tirgus to nebija izdarījis pats. Šāds rezultāts tika panākts pateicoties pasaules politisko un monetāro varu nebijušai iejaukšanai tirgus ekonomikā. Sistēmā tika ieplūdināti triljoni dolāru un eiro, emitēto uz valsts parādu un mazāk drošu saistību rēķina. Turklāt, vadošo pasaules valūtu naudas bāzes parādīja kolosālu pieaugumu, arī pirmoreiz vēsturē.
Un tas būtiski mainīja mūsu sistēmas stāvokli, krasi palielinot (mūsuprāt) tās destabilizācijas riskus.
Ja neizdosies vadošo pasaules valūtu lieko naudas bāzi sterilizēt un likmes paliks zemajos līmeņos, tad pasaules banku sistēma multiplicēs bāzi milzīgajā naudas masā. Un tad būs palaista hiperinflācijas spirāle jau pasaules mērogā. Vēl sliktāk, ja pasaule zaudēs uzticību vadošajām pasaules valūtām kā uzkrājumu līdzeklim, var sākties pasaules naudas krīze, kura var izraisīt finanšu haosu.
No otras puses, priekšlaicīga sterilizācija un likmju pieaugums arī ir ļoti bīstami. Tas var izraisīt pasaules ekonomikas atkārtotu nonākšanu recesijā.
Šādā gadījumā arī iespējami ļoti negatīvi iespējamo notikumu scenāriji.
Tēlaini sākot, šodienas pasaules finanšu-ekonomiskās sistēmas stāvoklis atgādina kuģi, kas ir pārdzīvojis 9 balles stipru vētru. Toties baudīt eiforiju vēl noteikti ir par agri. Horizontā jau ir redzama ieeja šaurajā jūras šaurumā, ko sargā Scilla un Haribda. Un kuģis ir precīzi jāizved pa vidū šaurumam, jo novirzīšanās uz jebkuru pusi draud ar katastrofālām sekām. Vai to spēs izdarīt pie stūres stāvošas monetāras un politiskas varas, iespējams, būs skaidrs jau atnākušajā 2010. gadā.
| Biržas indekss | Par 2003.-2007.g. | Par 2008.g. | Par 2009.g. janvāri | Par 2009.g. februāri | 2009.g. pavasaris | Par 2009.g. |
|---|---|---|---|---|---|---|
| DJI (ASV) | 59.0% | -33.8% | -8.8% | -11.7% | 20.3% | 18.8% |
| S&P 500 (ASV) | 66.9% | -38.5% | -8.5% | -11.0% | 25.0% | 23.5% |
| Nasdaq Comp. (ASV) | 98.6% | -40.5% | -6.4% | -6.6% | 26.6% | 43.9% |
| GDAX (Vācija) | 178.9% | -40.4% | -9.8% | -11.4% | 28.5% | 23.8% |
| N225 (Japāna) | 78.4% | -42.1% | -9.8% | -5.3% | 25.8% | 19.0% |
| FTSE (Anglija) | 61.5% | -31.0% | -5.5% | -7.7% | 15.4% | 23.2% |
| CAC (Francija) | 83.2% | -42.7% | -7.6% | -9.1% | 21.3% | 22.3% |
| RTS (Krievija) | 537.9% | -72.4% | -15.3% | 1.9% | 99.4% | 128.6% |
| SSEC (Ķīna) | 287.4% | -65.4% | 9.3% | 4.6% | 26.4% | 80.0% |
| КOSPI (Koreja) | 202.3% | -40.7% | 3.3% | -8.5% | 31.3% | 49.7% |
| SENSEX (Indija) | 500.7% | -52.4% | -2.3% | -5.6% | 64.5% | 81.0% |
| Bovespa (Brazīlija) | 467.0% | -41.2% | 4.7% | -2.8% | 39.3% | 82.7% |
| PFTS (Ukraina) | 1946.4% | -74.4% | -9.0% | -23.0% | 107.6% | 90.4% |
| KASE (Kazahstāna) | 1754.3% | -62.1% | -36.7% | 0.8% | 84.5% | 79.9% |
| MSCI WD (Pasaules) | 100.6% | -42.1% | -8.8% | -10.5% | 29.2% | 27.0% |
| MSCI EM (Attīstības valstis) | 326.6% | -54.5% | -6.5% | -5.8% | 54.9% | 74.4% |
Source: Reuters, Aizkraukles Banka
Tabula 1. Dažu vadošo fondu indeksu ienesīgums.