Pēc iespaidīgajiem investoru zaudējumiem 2008. gadā pasaules finanšu krīzes dēļ, 2009. gads kļuva par īstu Eldorado ieguldījumiem finanšu tirgos. Bet vai ir pamats cerēt, ka izteikti pozitīvās tendences šajos tirgos turpināsies arī nākotnē?
Spēcīgu cenu pieaugumu aizvadītajā gadā uzrādīja pasaules akciju un obligāciju tirgi, it īpaši attīstības valstu sektorā. Pie kopējā pasaules akciju tirgus gada cenu pieauguma par 27% (MSCI World indekss), atbilstošs attīstības valstu indekss MSCI EM „uzlidoja” par 74% (skat. tabulu).
Peļņa no ieguldījumiem plašajā Krievijas tirgū bija gandrīz 130% apmērā, bet metalurģisko kompāniju akciju cena pieauga 3-4 reizes. Ieguldījumi Ukrainas un Kazahstānas akciju tirgos ienesa gadā attiecīgi 90% un 80%.
Pie tam, akciju cenu pieaugums no minimuma, kurš tika sasniegts 2009. gada februārī-martā, bija vēl nozīmīgāks. Tiesa, 2009. gada pieaugums nespēja kompensēt visus akciju tirgus zaudējumus 2008. gadā (sk. tabulu un atcerēties, ka 50% krituma kompensācijai nepieciešams 100% pieaugums).
Ļoti labus ieņēmumus 2009. gadā deva arī ieguldījumi parāda vērtspapīros. Attīstības valstu parādu indekss EMBI pieauga par 28%. Šo valstu korporatīvo parādu indekss CEMBI uzrādīja pieaugumu gandrīz 42% apmērā. Vēl lielākus ienākumus deva ieguldījumi atsevišķos nacionālajos tirgos. Tā Krievijas korporatīvie parādi gada laikā vidēji investoram atnesa peļņu 77% apmērā. Ieguldījumi Ukrainas parādu vērtspapīros (gan valsts, gan korporatīvajos) par gadu sniedza 120% peļņu! Bet gada sākumā iegādātie Argentīnas valsts parāda vērtspapīri investoru kapitālu palielināja par 130%!
Atbilstošus ienākumus 2009. gadā deva arī ieguldījumi investīciju fondos, tai skaitā arī Latvijas pārvaldītie (piemēram, AB.LV Asset Management korporatīvo obligāciju fonds 2009. gadā uzrādīja gandrīz 100% peļņu).
Protams, ieguldījumi visos uzskaitītajos aktīvos 2009. gada sākumā prasīja lielu drosmi, jo tajā brīdī nebija īsti skaidrs kad beigsies krīze (kā arī nebija skaidrības ar ko tā beigsies). Tomēr tie investori, kuri 2009. gada sākumā nebaidījās ieguldīt naudu akcijās un obligācijās, saņēma kolosālus ieņēmumus.
Latvijas investoriem aizvadītajā gadā bija vēl viens pietiekami ienesīgs instruments — Latvijas banku depozīti. Krīze izraisīja noguldījumu aizplūšanu un vietējās bankas metās konkurences cīņā par noguldītājiem. 2009. gada pirmajā pusē depozītu likmes lielākajās Latvijas bankās sasniedza 7% dolāriem, 8% eiro un 14% latiem. Bet pašā devalvācijas baumu karstākajā punktā bankas saviem klientiem par lieliem latu noguldījumiem piedāvāja pat līdz 20-40%!
Protams, deponējot naudu Latvijas bankās investori uzņēmās šo kompāniju riskus, bet tie, kas izvietoja depozītus latos, papildus uzņēmās vēl lata devalvācijas risku. Bet arī šajā gadījumā var konstatēt, ka investoru drosme tika pilnībā attaisnota.
Tomēr, pēc 2010. gada pirmā ceturkšņa noslēgšanās, var secināt, ka investīciju vide pasaulē un Latvijā savos pamatos ir izmainījusies.
Ņemot vērā cenu pieaugumu 2009. gadā un 2010. gada sākumā, stabilo valstu un drošo korporāciju obligāciju ienesīgums noslīdējis zemāk par pirmskrīzes līmeni.
Tas nozīmē, ka gaidīt turpmāku cenu pieaugumu šeit vairs nav vērts un ieguldījumi šajos vērtspapīros sniegs tikai kuponu ieņēmumus. Drošu aizņēmēju parāda vērtspapīru ienesīgums dolāros un eiro šobrīd atrodas (atkarībā no aizņēmēja un vērtspapīru ilguma) robežās no 3% līdz 7% gadā.
Ar 2010. gada martu ir novērojama krasa depozītu likmju samazināšanās Latvijas bankās. Uz kreditēšanas apjoma krituma un depozītu atgriešanās bankās fona, nepieciešamība pēc naudas ir kritusi. Īpaši strauja likmju krišana novērojama latiem, ņemot vērā arī tirgus domas maiņu par nacionālās valūtas devalvācijas iespējamību. Vidējās latu likmes lielākajās bankās jau samazinājušās līdz 6% un turpina krist.
Pagaidām zināmu pieauguma potenciālu saglabā akciju tirgus, kur cenas vēl ir par 20%-30% zemākas kā pirmskrīzes laikā. Tomēr arī šeit akciju cenas attiecība pret kompāniju peļņu (P/E) jau ir ievērojami pacēlusies un atrodas virs pirmskrīzes līmeņa (sk. tabulu). Tas nozīmē, ka, lai fundamentāli tiktu uzturēts akciju cenu pieauguma turpinājums, ir nepieciešama kompāniju pelnītspējas pieaugums. Tajā pašā laikā šajā tirgū pieaug iespējamība nozīmīgam cenu korekcijas kritumam pēc to pieauguma 2009. gadā un 2010. gada sākumā.
Tas nozīmē, ka pati vienkāršākā un populārākā stratēģija finanšu tirgos „paņēmi un turi” pārstāj sniegt labus investēšanas rezultātus. Attiecīgi ir nepieciešamas daudz sarežģītākas stratēģijas, piemēram, izmantojot spēli uz cenu korekciju kritumiem. Bet tam ir nepieciešamas speciālas zināšanas, kuru trūkuma gadījumā labāk vērsties pie profesionāļiem.
Iespējams, perspektīvā labu peļņu var atnest ieguldījumi finanšu tirgus tuvākajā alternatīvā — nekustamā īpašuma tirgus. Cenas šajā tirgū krīzes laikā piedzīvoja iespaidīgu kritumu visā pasaulē un pagaidām šis tirgus neizrāda cenu pieauguma atjaunošanās pazīmes. Cenu kritums Latvijā bija viens no dramatiskākajiem un atsevišķos segmentos sasniedza pat līdz 70%. Protams, tuvākajā laikā Latvijā gaidīt cenu atgriešanos pirmskrīzes līmeņos nav nekāda pamata — tas bija klasisks burbulis. Bet pie labvēlīgiem apstākļiem, cenu pieaugums un investīciju atdeve šajā tirgū var būt būtiski augstāka nekā finanšu tirgū.
| Biržas indekss | P/E(Bloomberg) | Par 2003-2007 | Par 2008 | Par 2009 | Par Q1 2010 |
|---|---|---|---|---|---|
| DJI (ASV) | 16.2 | 59.0% | -33.8% | 18.8% | 4.1% |
| S&P 500 (ASV) | 18.7 | 66.9% | -38.5% | 23.5% | 4.8% |
| Nasdaq Comp. (ASV) | 36.3 | 98.6% | -40.5% | 43.9% | 5.6% |
| GDAX (Vācija) | 21.8 | 178.9% | -40.4% | 23.8% | 3.3% |
| N225 (Japāna) | - | 78.4% | -42.1% | 19.0% | 5.1% |
| FTSE (Anglija) | 18.2 | 61.5% | -31.0% | 23.2% | 4.9% |
| CAC (Francija) | 15.6 | 83.2% | -42.7% | 22.3% | 1.0% |
| RTS (Krievija) | 28.6 | 537.9% | -72.4% | 128.6% | 8.8% |
| SSEC (Ķīna) | 29 | 287.4% | -65.4% | 80.0% | -5.1% |
| КOSPI (Koreja) | 15.1 | 202.3% | -40.7% | 49.7% | 0.5% |
| SENSEX (Indija) | 26.7 | 500.7% | -52.4% | 81.0% | 0.4% |
| Bovespa (Brazīlija) | 17.5 | 467.0% | -41.2% | 82.7% | 2.6% |
| PFTS (Ukraina) | 76.3 | 1946.4% | -74.4% | 90.4% | 64.0% |
| KASE (Kazahstāna) | 19.4 | 1754.3% | -62.1% | 79.9% | 6.7% |
| MSCI WD (Pasaules) | - | 100.6% | -42.1% | 27.0% | 2.7% |
| MSCI EM (Attīstības valstis) | - | 326.6% | -54.5% | 74.4% | 2.0% |
Source Bloomberg, AB.LV