Neskatoties uz aprīlī īstenotajiem aktīviem soļiem Grieķijas krīzes risināšanai, situācija ap grieķu parādiem turpina pasliktināties. Ne Eirozonas vadības 11.aprīlī panāktā vienošanās par palīdzības sniegšanu, ne Grieķijas valdības 23. aprīlī uzsāktā šīs programmas aktivizēšana pagaidām nav apstādinājusi cenu kritumu tirgū.

Atgādinām, ka Grieķijas palīdzības pakete paredz izsniegt kredītus Grieķijai 30 miljardu EUR apmērā no Eirozonas valstu puses un 15 miljardus EUR no SVF ar likmi 5% gadā. Šī summa pilnībā nosedz nepieciešamību pēc Grieķijas parādu refinansēšanas šajā gadā un piedāvātā naudas cena ir ievērojami zemākā kā esošā tirgus cena.

Tomēr tas tā arī nav apturējis cenu krišanas vilni Grieķijas parādu tirgū. 28. aprīlī 10-gadīgo grieķu parāda vērtspapīru ienesīgums pārsniedza 11%, kas vēl mēneša sākumā bija 6,5%. Tas atbilst vērtspapīru cenu kritumam gandrīz par 25% no mēneša sākuma. Ienesīgums divgadīgajiem vērtspapīriem pārsniedza 17%, kas jau skaitās pirmsdefolta līmenis. Šo vērtspapīru cenu kritums mēneša laikā ir tuvu 20%.

Tik spējš Eirozonas valsts parāda saistību cenu kritums ir bezprecedenta gadījums un tas nopietni „iesitis” šo aktīvu turētājiem. Pamata masa Grieķijas parādu 300 miljardi EUR apmērā atrodas Eiropas banku bilancēs. Līdz esošās krīzes aktivizācijai, bankas, ieķīlājot šos vērtspapīrus (kā arī citu Eirozonas valstu parāda vērtspapīrus), viegli varēja pārkreditēties ECB. Tas bija drošs un likvīds aktīvs, kuru bankas labprāt iegādājās savu vērtspapīru portfeļu papildināšanai.

Protams, salīdzinoši (pret aktīviem) lielākā daļa šo vērtspapīru atrodas tieši Grieķijas banku bilancēs … un Kipras bankās. Pēdējās minētās gan ar kapitālu, gan ar aktīviem tradicionāli ir saistītas ar Grieķiju, kuru uzskata par metropoli.

Pie tam daži nopietni tirgus spēlētāji aktīvi atbrīvojas no grieķu vērtspapīriem, kuri kļuvuši riskanti.

Tā, piemēram, saskaņā ar BIS (Bank for International Settlements) datiem, pēdējā 2009. gada kvartālā Šveices bankas samazināja savus ieguldījumus grieķu vērtspapīros no 64 miljardiem USD līdz 4 miljardiem USD.

Un tas arī ir saprotams — Šveice nav Eiropas Savienības dalībvalsts un kaut kādas morālās saistības (vai rekomendācijas no augšas) uzturēt šo valsti tai nav.

Lai gan šajā pašā periodā savus ieguldījumus Grieķijas vērtspapīros par dažiem miljardiem palielināja Vācijas un Anglijas bankas, bet tas arī viss. Visdrīzāk ka lielāko daļu šveiciešu pārdoto parāda vērtspapīru tika nopirkti no Grieķijas un Kipras banku puses.

Ņemot vērā valsts vērtspapīru cenu kritumu. Grieķijas bankas jau saskārušās ar nopietniem zaudējumiem. Kā jau šādās situācijās ierasts, sākusies arī noguldījumu aizplūšana. Radušās problēmas ar likviditāti piespieda lielākās Grieķijas bankas aprīlī vērsties pēc valsts palīdzības.

Kipras bankas pēc palīdzības pagaidām oficiāli nav vērsušās. Bet par zīmīgu notikumu var uzskatīt aģentūras Fitch jau martā samazināto reitinga prognozi divām lielām Kipras bankām. Par reitingu samazināšanas iemeslu bija tieši pārāk liela šo banku ekspozīcija Grieķijas aktīvos.

Nav noslēpums, ka Kipras bankas ir vienas no galvenajām konkurentēm Latvijas bankām, kuras strādā Krievijas un NVS tirgos. Situācijas saasināšanās brīdī Latvijas banku sistēmā un uz Pareks problēmu fona, daudzi klienti pārveda savus aktīvus no Latvijas tieši uz Kipru.

Pēdējos mēnešos novērojamais depozītu pieplūdums Latvijas bankās, kuras aktīvi strādā ar austrumu kaimiņiem, var liecināt par sākumu pretējai tendencei.

Konkurences likumi nepazīst teicienu „uz cita nelaimes savu laimi neuzcelsi”. Esošās krīzes ietekme uz Kipras bankām var kļūt par būtisku iemeslu Latvijas kā bijušo Padomju Savienības valstu apkalpošanas centra pozīciju stiprināšanai.

Source Bloomberg

Zīm.1. 10-gadīgo Grieķijas obligāciju cenu kustības dinamika.