ECB pret FRS – kuram taisnība?

2011. gada 11. marts, 14:19 / Ieguldījumi / Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., AB.LV grupas galvenais analītiķis

Spriežot pēc ECB vadītāja Žana Kloda Trišē paustajiem komentāriem, pāreja uz likmju celšanas ciklu eirozonā ir jau izlemts jautājums. Par pirmajiem 0,25% likme var tikt pacelta jau centrālās bankas aprīļa sēdē. Turklāt daudzi analītiķi prognozē, ka jau šī gada laikā likme var tikt pacelta no 1% līdz 1,75%. Tas, vai šāds scenārijs piepildīsies, ir atkarīgs no tā, kā pēc pirmās pacelšanas reaģēs Eiropas ekonomika un finanšu tirgi.

Šajā situācijā ECB vadību var sagaidīt daudz nepatīkamu pārsteigumu. Jā, inflācija eirozonā jau trešo mēnesi pēc kārtas pārsniedz mērķa maksimumu, kas ir 2%. Bet tā šobrīd nav pati lielākā eirozonas problēma. Problēma ir tajā, ka likmes paaugstināšana esošajos vājajos ekonomikas atveseļošanās apstākļos uz iespaidīgās parādu krīzes un nestabilās banku sistēmas fona var strauji pasliktināt visu situāciju šajā zonā.

Stāsts nav tikai par Vāciju, kur ekonomika uzrāda pastāvīgu pieaugumu, bet valsts parāds vēl nav sasniedzis debesu virsotnes. Stāsts ir arī par visām zonas „perifēriju” valstīm, kur IKP krīt, bet pie horizonta rēgojas defolts. Likmju pacelšanas efekts uz šo valstu ekonomikām un parādu tirgu var izrādies ārkārtēji negatīvs.

Šādā situācijā likmju celšana var izsaukt jaunu straumi PIGS valstu parādu pārdošanā un jaunu spekulantu spiediena vilni uz eiro. Daļēji šis scenārijs jau ir sācis realizēties pēc ECB vadītāja izteikumiem – pastiprinājusies PIGS valstu parāda vērtspapīru pārdošana.

Esošā Eiropas centrālās bankas un tās vadītāja pozīcija pilnīgi atšķiras no FRS un tās vadītāja Bernankes politikas. Jā, šīm divām lielākajām pasaules centrālajām bankām tik tiešām ir atšķirības to pamata mērķu deklarācijās. Ja par ECB pamata uzdevumu noteikta tikai cenu stabilitātes uzturēšana, tad FRS, kopā ar cenu stabilitātes uzturēšanu, ir jāsniedz arī atbalsts nodarbinātības veicināšanā. Abas šīs tēzes ir „senas”, bet dzīve iet uz priekšu. Šodien pasaules ekonomiskajā sistēmā ir parādījusies jauna spēcīga sastāvdaļa – pasaules finanšu tirgus un ignorēt tā stāvokli ir ārkārtīgi bīstami. To pierādīja arī pēdējā pasaules finanšu krīze, kura gandrīz pārvērtās visas pasaules finanšu-ekonomiskās sistēmas sabrukumā. Tādēļ konservatīva sekošana līdzi tikai deklarētajiem uzdevumiem ir bīstama.

Pēc visa spriežot, to labi saprot ASV centrālajā bankā. Tā uzskata, ka vājināšanas politika ir jāuztur pēc iespējas ilgāk, lai dotu laiku atjaunoties finanšu sistēmai. Pretējā gadījumā finanšu-ekonomiskā sistēma var ātri iekrist jaunā lielmēroga krīzē.

Laiks rādīs, kura no šīm pozīcijām ir pareizā. Bet, mūsuprāt, ECB acīmredzami zaudē FRS pozīciju elastības un adekvātas reakcijas jomā uz tiem sarežģītajiem izaicinājumiem, kuri rodas mūsdienu finanšu-ekonomiskajā sistēmā.

Cerēsim, ka līdz ar ECB vadītāja maiņu (Trišē termiņš beidzas šā gada aprīlī) Eiropas centrālās bankas vadībā parādīsies daudz progresīvāks vadītājs.

Atpakaļ pie jaunumu saraksta

Šis raksts ir paredzēts izmantošanai tikai informatīvos nolūkos un nevar tikt uzskatīts par ieguldījumu rekomendāciju, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju.

Raksta autors ir IPAS „AB.LV Asset Management” (jur. adrese: Elizabetes ielā 23, Rīgā). Šajā rakstā norādītā informācija iegūta no avotiem, kas finanšu tirgos tiek uzskatīti par uzticamiem, tomēr IPAS „AB.LV Asset Management” neuzņemas atbildību par iegūtās un sniegtās informācijas precizitāti un pilnību. IPAS „AB.LV Asset Management” neuzņemas atbildību par jebkuru personu zaudējumiem, kas radušies izmantojot šos rakstus savu ieguldījumu veikšanai.

Raksta autors nepaziņos par rakstā atspoguļotās situācijas un viedokļa izmaiņām.

Rakstā minētie emitenti nav iepazīstināti ar raksta saturu.

Informācija par riskiem, kas ir saistīti ar ieguldījumu darījumiem, atrodas šeit.