S&P lēmums 5. augustā samazināt Amerikas reitingu no AAA līdz AA+ tik tiešām ir vēsturisks notikums un tas apstiprina faktu par nozīmīgām izmaiņām pasaules finanšu sistēmā.

Šis lēmums pēc laika sakrita ar informāciju par to, ka ASV kopējais valsts parāds pārsniedza 100% no IKP. Šodien pasaulē tik tiešām nav nevienas valstis, kurai vienlaikus būtu parāds lielāks par 100% no IKP un augstākais kredītreitings (sk.tab.). Bet problēma nav tika tajā, ka amerikāņu valsts parāds sasniedzis šo apaļo skaitli. Kardināla amerikāņu un pasaules finanšu sistēmas drošības mazināšanas sākās jau daudz agrāk – pēc izejas no pasaules finanšu krīzes 2007.-2009. gadā. Šīs izmaiņas, visupirms, izpaudās kā straujš naudas bāzes pieaugums vadošajām pasaules valūtām, ieskaitot arī rezerves valūtām, un kā kolosāls attīstīto valstu parāda pieaugums.

Pirmām kārtām tas attiecas uz Ameriku – valsti, kura visvairāk cietusi no krīzes un kuras valūta un aktīvi līdz šim spēlēja pamata akmens un pasaules finanšu sistēmas safe haven lomu.

FRS bilance no 2008. gada augusta līdz šim brīdim ir izaugusi no 850 miljardiem USD līdz 2,8 triljoniem USD, tas ir vairāk kā 3,5 reizes! Galvenais bilances pasīvs kā reiz ir dolāra naudas bāze = skaidrā nauda + komercbanku atlikumi FRS kontos, un tas jau ir sasniedzis 2,7 triljonus USD (pret tiem centrālās bankas aktīvos ir vērtspapīri par 2,65 triljoniem USD un no tiem 1,65 triljoni USD ir treasuries).

Tādus iespaidīgus un potenciāli bīstamus skaitļus dolāra bāze vēl nekad nav redzējusi, bet tā taču ir pamata bāze visas pasaules rezerves valūtai! Tiesa, neskatoties uz tik „uzpūstu” bilanci, pagaidām centrālās bankas vadībai izdodas noturēt sistēmu pret ieslīgšanu hiperinflācijā – galvenokārt dēļ komercbanku bailēm kaut kur ieguldīt šo naudu. Būtiski, ka FRS tā arī neizdevās sasniegt noteikto Amerikas ekonomikas stimulēšanas mērķi, pat neskatoties uz divām QE programmām. Pievērsiet uzmanību, ka mērķi bija tikai (vai gandrīz) amerikāņu, bet riski, dēļ dolāra rezerves valūtas lomas, gulās un guļ uz visas pasaules pleciem.

Situācija ar otrajām Amerikas „galvas sāpēm” – valsts parādu ir vēl smagāka. Ņemot vērā straujo deficīta pieaugumu pēckrīzes periodā, pasaulē vadošās ekonomikas valsts parāds uzlidoja no 9 triljoniem USD jeb 63% no IKP 2007. gadā līdz 14,5 triljoniem USD jeb 100% no IKP.

Visu jūliju pasaule ar nepatīkamu pārsteigumu un aizkaitinājumu skatījās uz kaujām, kuras notika starp amerikāņu augstākā ešelona valdībām par nepieciešamību palielināt valsts parāda limitu. Ja lēmums netiktu pieņemts līdz 2. augustam, tad pastāvēja reāls drauds tehniskam defoltam valsts parādu jomā. Šis parāds atrodas ievērojama skaita investoru rokas, tai skaitā arī pasaules vadošo centrālo banku rokās.

Neskatoties uz pēdējā brīdī pieņemto likumu par limita palielināšanu par 2,1 triljonu USD, 5. augustā aģentūra S&P tomēr samazināja Amerikas kredītreitingu no AAA līdz AA+.

Aģentūru neapmierināja paralēli apstiprinātais plāns budžeta deficīta samazināšanai par 2,4 triljoniem USD 10 gadu laikā, kas ir daudz mazāk par Obamas sākotnējā plānā piedāvāto deficīta samazināšanu par 4 triljoniem USD 12 gadu laikā.

Pat veiksmīgi izpildot šo plānu (kas būs ārkārtīgi sarežģīti ņemot vērā esošos ekonomikas stāvokli), ASV valsts parāds turpinās pieaugt un pēc 10 gadiem tas var sasniegt 150% no IKP! Vai var tādu aizņēmēju uzskatīt par drošu? Nevar! Vai tāds aizņēmējs var nonākt defolta situācijā? Var!

5. augusta lēmums bija tikai formāls apstiprinājums tam, kas jau bija acīmredzams arī agrāk - amerikāņu aktīvi, tai skaitā arī valsts vērtspapīri, vairs nevar viennozīmīgi tikt uzskatīti kā bezriska. Cits jautājums – kā šis lēmums ietekmēs amerikāņu un pasaules finanšu sistēmu.

Pirmajā dienā pēc pieņemtā lēmuma tika novērota strauja cenu krišana visās pasaules akciju biržās. Dolārs neuzrādīja būtiskas kustības, bet pats „svētku vaininieks” – amerikāņu valsts parāds uzrādīja pat cenu pieaugumu, kas ir visai neloģiski. Lietas būtība ir tajā, ka lielākai daļai dolāru, kuri koncentrējušies ārvalstu investoru un vietējo banku rokās, joprojām visdrošākais ieguldījumu veids ir treasuries. Dolāra ieguldīšana instrumentos ar daudz augstāku ienesīgumu – korporatīvajos vērtspapīros vai uzņēmumu un mājsaimniecību kredītos (nerunājot jau par akcijām), šobrīd tiek uztverti kā pārāk riskanti dēļ finanšu sistēmas vājuma. Tādēļ amerikāņu valsts vērtspapīru likmes arī turpmāk kādu laiku turēsies zemos līmeņos.

Kā piemērs šādas situācijas saglabāšanai ilgākā laika periodā var būt Japāna, kur pie daudzgadīgas ekonomikas stagnācijas, kolosāla valsts parāda apjoma (jau 220%) un reitinga AA-, valsts vērtspapīru likmes jau desmitiem gadus turas ārkārtīgi zemos līmeņos.

Situācijai ar japāņu parādiem ir sava specifika. Gandrīz viss Japānas parāds atrodas rezidentu rokās, tai skaitā lielo banku un pensiju fondu rokās. Ņemot vērā japāņu mentalitāti, kā arī valsts uz biznesa sadarbību, šie vērtspapīru turētāji nesāks tos nomest pat nopietnas krīzes gadījumā. Un „ārvalstu” aģentūru reitingi šajā situācijā neko neizšķir.

Situācija ar amerikāņu parādiem krietni atšķiras. Gandrīz viena trešā daļa valsts parāda atrodas ārvalstnieku rokās un tos nevar piespiest turēt šos vērtspapīrus, ja pieaug defolta risks. Turklāt amerikāņu turētāji, ieskaitot lielākās bankas, necieš no „japāņu mentalitātes” un zaudējumu rašanās risku parādīšanās gadījumā tie sāks aktīvi pārdot valsts obligācijas. Papildus uzskaitītajiem turētājiem, nevajadzētu aizmirst arī par milzu starptautisko spekulantu armiju, kura labi nopelnīja dzenot lejā cenas Grieķijas, Īrijas un Portugāles parādiem. Šī armija var arī nenoturēties pret kārdinājumu uzspēlēt tādu pašu spēli ar Ameriku.

Attiecīgi, šodien un tuvākajā nākotnē nevar izslēgta tāda scenārija parādīšanos, kura ietvaros var tikt novērots ievērojams amerikāņu valsts obligāciju cenu kritums un ienesīguma pieaugums.

Šādā gadījumā pasaules finanšu sistēma tik tiešām saskarsies ar straujas destabilizācijas bīstamību un sekas tam var būt daudz nopietnākas kā 2007.-2009. gada krīzei.

Sekojoši, lai saglabātu finanšu sistēmas stabilitāti, ir nobriedusi nepieciešamība atteikties no Pax Americana un pāriet uz sistēmu, kura bāzējas uz citiem safe haven. Tas pilnā mērā attiecas arī uz rezerves valūtām, starp kurām amerikāņu dolāram vairs nav „morālu” tiesību ieņemt vienpersonisku līdera lomu. Kā optimāls variants varētu būt kādas virsnacionālas valūtas izveide, kuras emisijas stingri kontrolētu starptautiskas struktūras.

Tab. Reitingi attīstītajām valstīm, kuru parāds lielāks par 100% no IKP

Informācijas avots: CIA’s World Fact book, Reuters