Tikai 27. oktobrī agrā rītā noslēgtā eirozonas līderu sapulce pasaules finanšu tirgos sagaidīta ar nebijušu optimismu.

Eiro palēcās līdz jaunam pusotra mēneša maksimumam virs līmeņa 1.4 EUR/USD, bet vadošie Eiropas fondu indeksi dažu tirdzniecības stundu laikā izauga par 3% līdz 4%. Par 1.5% līdz 2% palēcās arī nākotnes darījumi uz amerikāņu akcijām un cenas daudzos stratēģiski nozīmīgos preču tirgos, tai skaitā arī naftas.

Kādi lēmumi tad izsaukuši tik draudzīgu optimismu? Varbūt krīze tik tiešām jau aiz muguras?

Galvenais sapulces „pārrāvums” bija lēmums norakstīt 50% no grieķu parādiem un Eiropas finanšu stabilizācijas fonda (EFSF) apjoma palielināšana līdz 1 triljonam EUR.

Protams, šie ir reāli soļi, atšķirībā no nogurdinošās un ievilkušās Eiropas vadītāju verbālās cīņas pret krīzi. Bet tikai ar virspusēju skatu var saskatīt visaptverošu plānu izejai no smagās krīzes, kura pārņēmusi eirozonu.

Iespējams, ka tas atrisinās Grieķijas problēmas un šīs valsts vadība un iedzīvotāji var atviegloti uzelpot. Izrādās, ka puse no to aizņemtajiem 300 miljardiem EUR bija … dāvana.

Bet tā ir tikai neliela eirozonas parādu daļa un tas nekādi neuzlabo (ja pat ne otrādi) situāciju ar Portugāles, Spānijas un Itālijas parādiem. Un kas tagad notiks ar grieķu aktīvu turētājiem? Tai skaitā arī ar grieķu parādu nokrautajām Eiropas bankām? Tas var izraisīt krīzes izplešanos arī Eiropas banku sistēmā. Ne velti pirms eirozonas līderu sarunām Eiropas Savienībā tika panākta vienošanās par Eiropas banku sistēmas rekapitalizāciju par 106 miljardiem EUR. Pēc eirozonas līderu sapulces noslēgšanās, Grieķijas vadība jau steidzās ziņot, ka „iespējams, dažas (grieķu) bankas tiks daļēji nacionalizētas”.

Turklāt, nevajag nenovērtēt šī fakta imidža un precedenta efektu - pat eirozonas dalībnieks var neatgriezt pusi no sava parāda. Vai pēc tā eirozonas valstis var tikt uzskatītas par drošiem aizņēmējiem? Lai arī eirozonas līderi nemitīgi piebilst, ka Grieķija ir „izņēmuma” gadījums, kas šobrīd traucē Itālijai un itāļiem līdzīgas situācijas gadījumā pieprasīt arī sev „taisnīgumu”?

Citiem vārdiem sakot, krīze eirozonā vēl nav noslēgusies, bet iegājusi jaunā stadijā. Un nav tik viegli atbildēt vai izeja no krīzes pēc šī lēmuma ir kļuvusi tuvāka vai tālāka. Atbildi, kā vienmēr, sniegs laiks. Bet nav nekādu pamatu apgalvot, ka pesimisms Eiropas tirgos neatgriezīsies. Turklāt, iespējams, ka ar daudz lielāku spēku nekā šobrīd.