Šā gada septembrī visi mūsu pārvaldītie atvērtie ieguldījumu fondi – gan obligāciju, gan akciju ir uzrādījuši teicamus rezultātus un mēnesi noslēguši ar pieaugumu. Arī salīdzinot ar gada sākumu, visi fondi ir ievērojami pieauguši.
ABLV ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību tīrais pieaugums:
|
31.08.2012 – 30.09.2012 (1 mēnesis) | 31.12.2011 – 30.09.2012 (9 mēneši) |
ABLV Emerging Markets USD Bond Fund | 1,84% | 13,30% |
ABLV Emerging Markets EUR Bond Fund | 1,69% |
12,93% |
ABLV Global USD ETF Fund | 2,54% |
8,79% |
ABLV Global EUR ETF Fund | 0,81% |
8,85% |
ABLV High Yield CIS USD Bond Fund | 1,65% |
13,60% |
ABLV High Yield CIS RUB Bond Fund* | 0,82% |
4,52% |
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības ABLV Asset Management, IPAS darbības
ABLV fondu pārvaldnieki rīkojās atbilstoši agrāk izstrādātai stratēģijai. Augustā uz slikto makroekonomisko datu fona un sagaidot spēcīgus ekonomikas atbalsta programmas no centrālajām bankām, akciju fonda pārvaldnieki ieņēma nogaidošu pozīciju. Tomēr brīdī, kad parādījās daudz precīzāki signāli par to, ka prognozes apstiprināsies, mēneša pirmajos datumos tika pieņemts lēmums atjaunot vairumu no iepriekš aizvērtajām pozīcijām. Kā to pierādīja tālākā situācijas attīstība, šis lēmums bija pareizs. Vidēja termiņa perspektīvā akciju fondu galvenā stratēģija ir „turēt”, ar iespējamiem taktiskiem risinājumiem peļņas fiksēšanai atsevišķākās pozīcijās gadījumos, ja tie sasniegs mērķa līmeni.
Obligāciju fondos pamata stratēģija palika iepriekšēja – „turēt finanšu instrumentus”. Turklāt fondu struktūrā joprojām ir palielināta daļa obligācijām ar augstu ienesīgumu, kas saistīts ar vairumam tirgus dalībnieku esošo paaugstināto „riska apetīti”
Ar fondu darbības rezultātiem uz 2012. gada 30. septembri jūs varat iepazīties šeit:
Esošā situācija fondu tirgos
Septembrī beidzot notika tas, ko ar nepacietību gaidīja visi finanšu tirgus dalībnieku visu vasaras periodu. Pasaules vadošo valstu monetārās un politiskās varas beidzot ķērās pie reāliem darbiem un viena pēc otras paziņoja par liela mēroga pasākumiem pasaules ekonomikas stimulēšanai.
ECB aizvadītajā 6. septembra sēdē (2,5 gadus pēc krīzes sākuma) beidzot izlādēja spēcīgu ieroci cīņai ar parādu krīzi eirozonā. Tika pieņemts lēmums ieviest jaunu programmu OMT (Outright Monetary Transactions), kuras ietvaros ECB varēs iepirkt tirgū eirozonas valstu obligācijas bez apjoma ierobežojumiem un tas palīdzēs kontrolēt tirgus likmju līmeni.
Pēc nedēļas FRS savā 13. septembra sēdē atbildēja ar programmu QE3. Turklāt šajā sēdē tika pieņemts lēmums paplašināt nulles likmes periodu no 2014. gada beigām līdz 2015. gada vidum. Jaunās programmas ietvaros FRS iepirks hipotekārās obligācijas (MBS) par 40 miljardiem USD mēnesī. Termiņš šādiem iepirkumiem nav noteikts.
Šīm bankām negaidīti pievienojās arī Japānas Banka, kura arī paplašināja valsts obligāciju iepirkšanas programmu.
Visbeidzot Ķīnas valdība paziņoja par liela mēroga ieguldījumiem valsts infrastruktūras projektos.
Visi šie pasākumi, kuri ir agresīvāki nekā cerēts, izsauca spēcīgu optimisma vilni tirgus dalībnieku vidū un izprovocēja praktiski visu riskanto aktīvu pieaugumu. Tomēr septembrī publicētie makroekonomiskie dati par vadošo pasaules valstu (galvenokārt Vācijas, ASV un Ķīnas) ekonomiku situāciju joprojām nesniedz signālus par ekonomisko procesu atveseļošanos. Tas atvēsināja investorus un veicināja tirgus konsolidāciju mēneša otrajā pusē. Tomēr galvenie pasaules akciju tirgi mēneša griezumā spēja uzrādīt labu pieaugumu.
Arī attīstības obligācijas tirgus iedvesmojās no ECB un FRS pieņemtajiem lēmumiem un turpināja jau uzsākto ralliju, atkal uzrādot cenu pieaugumu. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos, vislielākais pieprasījums bija pēc obligācijām ar augstu ienesīgumu. Obligācijas ar augstu investīciju reitingu un atbilstoši zemāku ienesīgumu uzrādīja nedaudz sliktāku dinamiku saistībā ar inflācijas gaidu pieaugumu.