Aizejošā gada noslēgumā FRS spērusi vēl vienu agresīvu soli monetārās politikas mīkstināšanai, nomainot noslēgto programmu „Tvists” pret neierobežotu ASV ilgtermiņa obligāciju iepirkšanu par 45 miljardiem USD katru mēnesi.
To praktiski var uzskatīt par QE4 palaišanu, jo, atšķirībā no „Tvista”, jaunā programma katru mēnesi palielinās FRS bilanci. Kopā ar septembrī palaisto QE3 – neierobežota hipotekāro obligāciju iepirkšana par 40 miljardiem USD katru mēnesi - kopumā katru mēnesi FRS bilance palielināsies par 85 miljardiem USD.
Kvantitatīvās mīkstināšanas programmas ietvaros FRS pēdējos 4 gados jau ir iepirkusi tirgū hipotekārās un valsts obligācijas (lasi nodrukājis) par 2,4 triljoniem USD, novedot savu bilanci līdz 2,9 triljoniem USD. Vēl 2008. gada augustā tās apjoms bija 900 miljardi USD. Pēc jauno programmu palaišanas septembrī un decembrī, līdz 2013. gada beigām FRS bilance var izaugt līdz „virsmākoņu” 4 triljoniem USD!
Vēl viens būtisks FRS decembra sēdes lēmums bija norādījums par to, ka varētu tikt pārtraukta kvantitatīvās mīkstināšanas programmas un FRS varētu pāriet uz likmju pieaugumu ciklu. Tas būtu brīdī, kad bezdarbs samazinātos zem 6,5% (šobrīd 7,7%) vai inflācija augstāk par 2,5%. Pieminēsim, ka iepriekš FRS inflācijas slieksni noteica pie līmeņa 2%, bet bezdarba mērķa līmenis (pēc neoficiāliem FRS vadības komentāriem) bija 7%. Turklāt piedāvātos mērķa sliekšņus pavada zināmas atrunas, kuras norāda uz stimulāciju programmu turpināšanos pat tad, ja mērķa rādītāji tiktu sasniegti. Tādā veidā Bernanke, acīmredzot, vēlas pēc iespējas ilgāk saglabāt sistēmā monetāros stimulus.
Oficiāli galvenais mērķis veicamajiem pasākumiem ir ekonomikas izaugsmes tempu veicināšana. Izaugsmes tempi šobrīd atrodas zemos līmeņos un pastāv iespēja, ka tempi samazināsies vēl (līdz pat recesijai) saistībā ar „fiskālās kraujas” situāciju 2013. gadā.
Tomēr rodas iespaids, ka ne mazāk būtisks šo pasākumu mērķis ir atbalstīt „pieblīdušo” valsts parāda tirgu un nepieļaut parādu krīzi, kas līdzinātos Grieķijas gadījumam. Tāpat mērķis varētu būt pasaules finanšu krīzē no 2008. līdz 2009. gadam „spēcīgi satricinātās” amerikāņu finanšu sistēmas aizsargāšana pret līdzīgu krīžu atkārtošanos.
Ir grūti saprast kādas sekas Amerikai un visai pasaules finanšu-ekonomiskai sistēmai nākotnē radīs tik straujš dolāra (galvenā pasaules rezerves valūta) monetārās bāzes pieaugums. Tādus „eksperimentus” ar sistēmu vēl neviens nav veicis visu mūsdienu finanšu-ekonomisko attiecību pastāvēšanas laikā. Skaidrs ir tikai tas, ka ekonomisko mācību grāmatās minētās apokaliptiskās sekas šādai naudas politikai ar hiperinflāciju un strauju devalvāciju pagaidām nerealizējas. Tas liecina par to, ka esošā pasaules finanšu sistēma, kura bāzēta uz Jamaikas valūtas sistēmu, ir daudz sarežģītāka un „dzīvīgāka” par zināmām ekonomiskām teorijām. Bet Amerikas pieredze, salīdzinot ar Eiropas pieredzi, parāda to, ka šāda monetārā politika var sniegt arī pozitīvus rezultātus, neizraisot sistēmas destabilizāciju.
Tomēr tas neizslēdz to, ka nākotnē sekas tādai politikai var būt ārkārtīgi negatīvas un gala rezultātā tas var izprovocēt jaunu, liela mēroga sistēmas krīzi.