Janvārī vairumā no finanšu tirgiem valdīja pacilāts noskaņojums. Optimisma uzplaiksnījumu un, atbilstoši, riskanto aktīvu augstu pieprasījumu veicināja daļēja „fiskālās kraujas” problēmas atrisināšana.

Janvāra pirmajos datumos ASV prezidents Baraks Obama parakstīja atbilstošu likumu, kurš samazina „fiskālās kraujas” ietekmi uz ekonomiku. Šeit gan uzreiz radās jautājums par valsts parāda līmeņa palielināšanu, kurš jau tuvojas iepriekš noteiktajiem griestiem – 16,4 triljoni USD, tomēr parlamentārieši diezgan ātri vienojās atcelt šī jautājuma atrisināšanu uz vairākiem mēnešiem. Cits būtisks janvāra notikums bija Japānas Bankas lēmums pievienoties „bez limita drukājošo” centrālo banku klubam, kas izraisīja spēcīgu pieaugumu Japānas akciju tirgū.

Šķiet, ka šādā situācijā būtu jāpriecājas un jāizbauda fondu indeksu vispārējo pieaugumu. Tomēr mūs dara piesardzīgus fakts, ka arvien biežāk sāk izskanēt vārdu salikums „valūtu karš”. Japānas Bankas darbības, kuras dažu mēnešu laikā burtiski „nogāza” jēnas kursu praktiski pret visām galvenajām valūtām par 20-25%, vairāku valstu pārstāvjiem ļoti nepatika. Vācijā kancleres Angelas Merkeles vadošās partijas spīkers atzīmēja, ka šādi Japānas soļi var izsaukt atbildes reakciju no G20 valstu puses. Ar līdzīgu paziņojumu klajā nāca arī Krievijas centrālās bankas vadītāja pirmais vietnieks Aleksejs Uļukajevs: „Japāna vājina savu valūtu un arī citas valstis var sekot šim piemēram”. Taizemes finanšu ministrs paziņoja, ka bata maiņas kursu nevar nosaukt par „labu”, bet viņa Dienvidkorejas kolēģis pauda vēlmi G20 tikšanās laikā, kura februārī notiks Maskavā, pacelt jautājumu par monetāro mīkstināšanu efektu problēmām, kuras īsteno ASV, Eiropa un Japāna. Un tā tālāk un tamlīdzīgi.

Ir skaidrs, ka vairums no šiem paziņojumiem ir emociju vadīti un tie, visticamāk, ir „verbāla” intervence. Tomēr nav izslēgts, ka atsevišķu valstu monetārās valdības pieņems daudz nopietnākus mērus, kā, piemēram, Brazīlija, kura ar stingru intervences palīdzību gada laikā panāca reāla kursa kritumu pret ASV dolāru par 30%.

Šādā situācijā akciju fondu pārvaldnieks piedāvāja ieviest pasākumus, kuru mērķis ir samazināt īpatsvaru atsevišķām pozīcijām, kurām mūsuprāt piemīt paaugstināts valūtas risks. Lai arī kopējais tirgus redzējums joprojām mums ir mēreni pozitīvs, neprognozējama valūtu kursu kustība var novest pie tā, ka atsevišķas valsts viss fondu tirgus pieaugums var tikt „noēsts” dēļ valūtas zaudējumiem. Uzskatāms piemērs tam varētu būt ETF ienesīgums uz Japānas MSCI indeksu. Gada laikā Nikkei 225 indekss pieauga par 26,5%, savukārt japāņu ETF (EWJ US), kurš tiek tirgots ASV biržās, izauga tikai par 3,3%. Tādēļ šobrīd īpaša uzmanība tiks veltīta tāda fondu portfeļa struktūras veidošanai, kas ļaus maksimāli minimizēt iespējamos valūtu riskus, saasinoties situācijai „valūtu kaujas frontē”.

Attīstības valstu obligāciju tirgus, atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem, attīstījās neviennozīmīgi. Praktiski visa pagājušā gada garumā šajā tirgū valdīja noskaņojums: „steidzies, savādāk nepaspēsi”, tika pirkts viss un par jebkādām cenām. Šķita, ka šī gada sākumā turpināsies šāda tendence, tomēr praktiski pirmās nedēļas laikā situācija strauji mainījās. Ja korporatīvo obligāciju tirgus pēc inerces turpināja pieaugt, pateicoties kopējam optimismam, tad valstu obligāciju tirgus piedzīvoja nopietnu korekciju. Galvenais iemesls kritumam bija amerikāņu parāda saistību cenu samazināšanās, kura notika uz daudz riskantāku aktīvu pieprasījuma pieauguma fona. Tas izraisīja spēcīgu spiedienu uz to valstu obligācijām, kurām ir augsts investīciju reitings.

Ievērojot kopējo situāciju finanšu tirgos, mēs paredzējām šādu situācijas attīstību obligāciju tirgos īstermiņa perspektīvā, tādēļ fondu pārvaldnieks ne tikai nesteidzās ar iepirkumiem, bet pat palielināja naudas līdzekļu daļu fondu struktūrā, fiksējot peļņu atsevišķās pozīcijās. Pārdošana galvenokārt tika koncentrēta uz obligācijām ar augstu reitingu un gariem dzēšanas termiņiem. Tāda taktika noveda pie tā, ka ABLV Emerging Markets USD Bond Fund daļas vērtība mēneša laikā samazinājās tikai par 0,2% (EMBI Global Diversified indekss, kurš attēlo attīstības valstu kopējo suverēno un kvazi-suverēno ASV dolāros nominēto parāda saistību ieņēmumus, mēneša laikā nokrita par 1,44%).

Īstermiņa perspektīvā, izmantojot esošo korekciju, ir plānots atjaunot iepriekš aizvērtās pozīcijas daudz pievilcīgākos apstākļos.

Ar fondu darbības rezultātiem uz 2013. gada 31. janvāri var iepazīties ABLV Bank mājas lapā sadaļā „Atvērtie ieguldījumu fondi”.