Pasaules akciju tirgū martā, tāpat kā februārī, tika novērotas dažādi vērstas dinamikas. Mēneša pirmajā pusē lielākajā vairumā no finanšu tirgiem valdīja pozitīvs noskaņojums, bet atsevišķu valstu fondu indeksu kustību pamatā noteica iekšējie faktori.
Tomēr mēneša vidū parādījās kopēja centrālā tēma – Kipra, kuru valdība centās glābt no bankrota, turklāt uz divām nedēļām tika apturēta valsts banku sistēma. Kipras jaunumi izsauca nervozitātes vilni un pamudināja lielāko daļu investoru atbrīvoties no riskantajiem aktīviem. Visvairāk no šīs situācijas cieta Krievijas, Austrumeiropas, Spānijas un Itālijas tirgi, it īpaši tad, kad kļuva skaidrs Kipras lēmums glābt savu banku sistēmu nevis uz sava rēķina, kā tas līdz šim notika eirozonā (kad par banku zaudējumiem praktiski atbildēja konkrēto valstu valdības), bet uz noguldītāju rēķina, pēc būtības atņemot tiem ievērojamu daļu viņu naudas. Tāda „savdabīga” problēmas risināšana izraisīja jautājumus – tas bija precedents vai izņēmuma gadījums? Īpaši investorus satrauca Eirogrupas vadītāja Jeruna Deiselbluma izteikumi, kas Kipras glābšana ir „template” (paraugs, šablons) turpmākām eirozonas banku nozares glābšanām. Lai arī šis paziņojums tika noraidīts jau pēc dažām stundām, tas vairs nespēja nomierināt lielāko daļu investoru, kā rezultātā praktiski visos fondu tirgos mēneša otrajā pusē tika novērota samazināšanās dinamika. Praktiski vienīgais tirgus, kurā turpinājās pieauguma trends, bija ASV, kas galvenokārt saistīts ar naudas pieplūduma turpināšanos šajā akciju tirgū.
ETF fondu pārvaldnieks rīkojās atbilstoši iepriekš izstrādātai stratēģijai „akumulēt uz samazinājumu”, kā rezultātā tika atjaunotas vairums iepriekš slēgtu pozīciju. Kopējais viedoklis par tirgu joprojām ir mēreni pozitīvs, lai gan mēs neizslēdzam iespēju zināmam volatilitātes pieaugumam saistībā ar korporatīvo atskaišu sezonas sākumu, kuras rezultāti daudz precīzāk izskaidros tālāko vidēja termiņa akciju tirgus dinamiku. Šobrīd galvenā stratēģija ir „turēt”, turklāt ir iespējamas taktiskās darbības ar mērķi ieviest korekcijas fondu portfeļu struktūrā.
Attīstības valstu obligāciju tirgū var izcelt vairākus kopējus faktorus, kuri noteica tirgus kustības martā. Valsts sektorā mēneša pirmajā pusē spiedienu uz tirgu izdarīja amerikāņu parāda saistību ienesīguma pieaugums. Labi dati par ASV darbaspēka tirgu, kuri tika publicēti marta sākumā, kopā ar Federālo Rezervju atbildīgo personu paziņojumiem par kvantitatīvās mīkstināšanas programmu turpināšanu tuvākajā laikā, izraisīja optimisma vilni akciju tirgū, kas veicināja amerikāņu „garo” obligāciju ienesīguma pieaugumu. Tas, savukārt, sekmēja obligāciju ar investīciju reitingu cenu samazināšanos. Tomēr, sākot no mēneša vidus, attīstības valstu obligāciju tirgus uzvedību noteica Kipras ziņu fons. Investori uzmanīgi sekoja līdzi Kipras valdības sarunu gaitai ar „trijnieku”, kuru rezultātā tika saskaņots plāns par finanšu palīdzības piešķiršanu Kiprai 10 miljardi eiro apmērā, apmaiņā pret divu valsts lielāko banku restrukturizāciju. Restrukturizācijas rezultātā Kipra plāno savākt (t.i. atņemt noguldītājiem) 5,8 miljardus eiro. Galvenais negatīvais faktors valstu obligāciju tirgum bija tas, ka Kipras attīstības scenārijs var tikt piemērots arī citās eirozonas problēmu balstīs (Spānijā, Itālijā). Tā rezultātā, mēneša otrajā pusē, vairums attīstības valstu obligāciju ienesīgums izauga dēļ riska prēmijas pret amerikāņu parāda vērtspapīriem. Galveno „sitienu”, tāpat kā akciju tirgos, saņēma tādu valstu obligācijas kā Krievijas, Horvātijas, Ungārijas un Slovēnijas. Arī citu valstu obligācijas izjuta pārdevēju spiedienu, lai gan tas nebija tik liels. Īpaši ir jāatzīmē augstā volatilitāte Venecuēlas obligāciju cenām, kas saistīts ar pirmsvēlēšanu cīņām pēc Ugo Čavesa nāves. Tāpat jāpiemin Argentīnas obligāciju cenu samazinājumu, kas saistīs ar neskaidrību valsts tiesvedības procesā ar amerikāņu hedžfondiem.
Dēļ Kipras notikumiem arī NVS valstu korporatīvās obligācijas izjuta spiedienu, kas saistīts ar Kipras finanšu kontrahentu izmantošanu uzņēmumu-emitentu darbībā. Vislielāko cenu kritumu uzrādīja to banku obligācijas, kurām ir meitas struktūras Kiprā, kā arī tradicionāli volatīlās metalurģijas sektora uzņēmumu obligācijas. Spēcīgāk par citām izskatījās obligācijas ar augstu kuponu ienesīgumu un salīdzinoši nelielu termiņu līdz to dzēšanai. Pateicoties būtiskai šo obligāciju daļai portfelī, korporatīvo obligāciju fonds spēja izvairīties no negatīva mēneša rezultāta, neskatoties uz kopējo tirgus negatīvo dinamiku.
Atgādinām, ka ievērojot kopējo situāciju finanšu tirgos, mēs īstermiņa perspektīvā prognozējam zināmu cenu samazinājumu obligāciju tirgū, tādēļ fonda struktūrā lielāko daļu veido naudas līdzekļi.
Šobrīd, mūsuprāt, pieņemtajiem lēmumiem par Kipru vajadzētu noņemt Eiropas finanšu laukumos spriedzi vidējā termiņā. Turklāt iepriekš izskanējušais Bena Bernankes paziņojums par to, ka ASV Federālās Rezerves ievēros zemu procentu likmju politiku ilgtermiņa, mūsuprāt, ierobežo turpmāku obligāciju cenu samazināšanās potenciālu. Tādēļ esošā cenu korekcija un spredu paplašināšanās visā attīstības valstu obligāciju tirgū tiks izmantota, lai samazinātu naudas daļu fondu struktūrās brīdī, kad tiks sasniegti mums pievilcīgi ienesīguma līmeņi.
Ar fondu darbības rezultātiem uz 2013. gada 31. martu var iepazīties ABLV Bank mājas lapā sadaļā „ABLV ieguldījumu fondi”.