Aprīlī, pēc tam, kad nomierinājās kaislības saistībā ar Kipru, galvenie pasaules akciju tirgi atkal sāka dzīvot katrs savu dzīvi, bet atsevišķu valstu fondu indeksu dinamiku galvenokārt noteica iekšējie faktori.
Mēneša sākumā daudz labāk nekā citi tirgi izskatījās ASV un Japānas tirgi, kuri turpināja iepriekšējo mēnešu pieaugumu. Tajā pašā laikā Eiropas un lielākie attīstības valstu tirgi samazinājās. Galvenais iemesls šādai atšķirīgai dinamikai ir makroekonomiskā statistika, kura norāda uz dažādām tendencēm Eiropas un ASV ekonomiku izaugsmē. Uz bezdarba rekordpieguma turpināšanās (12,1% martā) un recesijas fona eirozonā, ASV ekonomika, pēc provizoriskiem datiem, 2013. gada 1. ceturksnī uzrādīja pieaugumu par 2,5% y/y, kas ir labāk nekā vidējais ceturkšņa rādītājs 2012. gadā. Aprīlī publicētās korporatīvās atskaites par 2013. gada 1. ceturksni norāda uz to, ka arī mikrolīmenī situācija ASV ir krietni pozitīvāka.
Japānas pieauguma galvenais faktors joprojām ir monetāro valdību rīcība. Aprīļa sākumā Japānas Banka publiskoja monetārās mīkstināšanas programmu ar kuras palīdzību tā plāno pieveikt deflāciju un sasniegt mērķi – inflācijas pieaugumu līdz 2% līmenim tuvāko divu gadu laikā. Šīs programmas pamata „ierocis” būs naudas bāzes dubultošana līdz 2015. gada martam.
Attīstības valstu tirgū, pirmkārt jau izejvielu eksportētāju valstīs, spēcīgu negatīvu ietekmi izraisīja cenu kritums praktiski visām izejvielu precēm (Brent markas naftas cena zaudēja vairāk kā 13%, varš – 10%, zelts – 17%, sudrabs – 20%). Tomēr mēneša otrajā pusē noskaņojums akciju tirgos, it īpaši Eiropas, strauji izmainījās. Neskatoties uz nomācošiem ekonomiskiem datiem, tirgus dalībnieku vidū nostiprinājās pārliecība par to, ka „ja būs sliktāk, tad palīdzēs”, bet palīdzības sniedzēja lomā iejutīsies ECB. Tirgus sāka gaidīt refinansēšanās likmes samazināšanu un uz šo cerību fona vairums tirgu atguva aprīļa pirmajā pusē zaudēto.
Mēneša sākumā akciju fondu pārvaldnieks, ievērojot makroekonomisko datu pasliktināšanos un kritumu izejvielu tirgos, nolēma samazināt akciju daļu portfeļos, pirmām kārtām samazinot Eiropas un attīstības valstu akciju daļu, sagaidot nopietnu korekciju. Kā to pierādīja notikumu tālākā attīstība, šāds lēmums nebija pareizs, tādēļ mēneša otrajā daļā, pēc straujas noskaņojuma maiņas tirgos, lielākā daļa portfeļa pozīciju tika atjaunotas. Šobrīd galvenā stratēģija akciju fondos ir „turēt”. Vidējā termiņā viedoklis par fondu tirgu joprojām ir mēreni pozitīvs, lai gan mēs neizslēdzam tradicionālo vasaras volatilitāti.
Par galveno faktoru, kurš noteica dinamiku attīstības valstu obligāciju tirgū, var droši nosaukt Japānas monetārās valdības rīcību. Japānas centrālās bankas jaunā vadītāja Haruhiko Kuroda paziņojums par naudas bāzes divkāršu palielināšanu no ¥140 triljoniem līdz ¥270 triljoniem bija kā pārsteigums tirgum, jo šie pasākumi ir daudz radikālāki nekā tika gaidīts. Tas izraisīja diezgan strauju ienesīguma kritumu amerikāņu valsts obligācijām, kas, savukārt, labvēlīgi ietekmēja attīstības valstu obligāciju cenas, it īpaši tās, kurām piemīt “investment grade” reitings. Tā rezultātā, tirgus 4 dienu laikā pilnībā atguva visus pirmā ceturkšņa zaudējumus, Galvenā tēma tirgū – Japānas centrālās bankas darbības veicinās turpmāku jēnas vājināšanos un Japānas valsts obligāciju ienesīguma kritumu, kas piespiedīs Japānas institucionālos investorus pāriet no jēnas uz citām valūtām un iepirkt citu valstu obligācijas ar augstāku ienesīgumu.
NVS valstu korporatīvo obligāciju tirgus uzrādīja daudz pieticīgāku ienesīgumu. Galvenais noturošais faktors šajā tirgū bija tas, ka tirgu burtiski apbēra kaudze ar jaunām emisijām. Sākot no 10. aprīļa un līdz pat mēneša beigām praktiski nebija ne viena diena, kad kāds nepaziņotu par jaunu emisiju, bet dažas dienas tika īstenotas pat vairākas emitentu emisijas. Trīs nedēļu laikā kopumā tirgū tika izlaistas jaunas obligācijas par 15 miljardiem USD, kas atstāja iespaidu un iepriekš izlaisto obligāciju cenām.
Atgādinām, ka ievērojot kopējo situāciju finanšu tirgos, obligāciju fondu struktūrā ievērojamu daļu veido naudas līdzekļi. Izmantojot “investment grade” obligāciju cenu samazināšanos un spreda palielināšanos pirmajā ceturksnī, mēneša sākumā tika palielināts šādu obligāciju svars portfelī, kā rezultātā Japānas centrālās bankas lēmums tika sagaidīts „ar pilnu bruņojumu” un tas ļāva mums piedalīties šajā rallijā.
Šobrīd galvenā stratēģija ir „turēt”. Ievērojot lielu jaunas naudas pieplūdumu aprīļa beigās, fondos atkal ir pietiekami augsta naudas līdzekļu daļa, kura tiks izmantota mūsuprāt vispievilcīgāko obligāciju iegādei.
Ar fondu darbības rezultātiem uz 2013. gada 30. aprīli var iepazīties ABLV Bank mājas lapā sadaļā „ABLV ieguldījumu fondi”.