Jūlijā pasaules finanšu tirgos tika novērotas pozitīvas tendences. Tirgus dalībnieku galvenā uzmanība tika pievērsta FRS un ECB vadības retorikai.
Atgādinām,
ka FRS vadītāja Bena Bernankes jūnija paziņojums, kurā viņš diezgan negaidīti,
pirmo reizi kopš ekonomikas stimulēšanas programmu ieviešanas 2008. gadā,
paziņoja par iespējamu QE programmu pārtraukšanas uzsākšanu, izraisīja strauju
akciju un obligāciju cenu kritumu. Ja akciju tirgus diezgan strauji atjaunojās,
pateicoties pozitīvām makroekonomikas ziņām un labām korporatīvajām atskaitēm,
tad obligāciju tirgus mēneša sākumā joprojām atradās zem diezgan spēcīga
pārdevēju spiediena. Šeit, kā jau tas vairākkārt noticis pēdējos gados, lietas
apstākļos no jauna iejaucās monetārās valdības. Sākumā ECB vadītājs Mario Dragi
preses konferencē pēc
ECB 4. jūlija sēdes paziņoja, ka Eiropas regulators turpinās turēt procentu
likmes minimālos līmeņos ilgā laika periodā. Pēc tam pienāca kārta Benam
Bernankem, kurš centās mazināt tirgus dalībnieku satraukumu par ekonomikas
stimulēšanas programmas daudz agrāku nekā gaidīts izbeigšanu. Atbildot uz
žurnālistu jautājumiem pēc jūnija FOMC sēdes protokola publikācijas, viņš
paziņoja, ka naudas-kreditēšanas stimulēšanas politika ASV saglabāsies
pārredzamā nākotnē un Federālās rezerves vēloties saskatīt daudz skaidrākas
pazīmes par darba tirgus atjaunošanos. Aptuveni tādā pašā garā viņš pēc nedēļas
uzstājās arī ASV Kongresa priekšā.
Šāda ASV un Eiropas monetāro valdību pozitīva retorika palīdzēja noņemt spriedzi amerikāņu un vācu valsts obligāciju tirgos, kuri mēnesi aizvadīja noteiktā koridorā. Tas, savukārt, pozitīvi ietekmēja attīstības valstu valsts obligāciju un korporatīvo obligāciju tirgus, kuri mēneša griezumā uzrādīja pieaugumu, lai gan tas nebija pietiekams, lai atspēlētu jūnija zaudējumus.
Galvenie
pasaules akciju tirgi, visu pirms attīstīto valstu, mēneša laikā uzrādīja
pietiekami labu pieaugumu un tam palīdzēja arī publicētie makroekonomiskie
rādītāji un korporāciju atskaites. Galvenā atšķirības īpašība bija tā, ka
beidzot sāka parādīties dati, kuri liecina par ekonomiskās situācijas
uzlabošanos Eiropā. Savukārt, dati no Ķīnas, kura uzdod toni attīstības
valstīm, turpināja raisīt bažas investoriem. Ķīnas ekonomikas izaugsme 2013.
gada 2. ceturksnī bija
7,5% (y/y), kas ir mazākā izaugsme kopš 1999. gada. Tas, savukārt, piespieda
analītiķus samazināt ekonomikas izaugsmes prognozes arī vairumam citu lielo
attīstības valstu ekonomikām.
Tāds ziņu fons noveda pie tā, ka attīstības valstu akciju tirgus atkal ievērojami atpalika no attīstīto valstu akciju tirgus (MSCI Emerging Markets indekss mēneša laikā pieauga tikai par 0,7%, savukārt MSCI World indekss pieauga par 5,2%).
Fondu pārvaldnieki turpināja ievērot iepriekš izstrādāto stratēģiju. Akciju fondos galvenais svars ir attīstīto valstu indeksiem, turklāt praktiski nav ieguldījumu attīstības valstīs, tādēļ fonda aktīvos ir diezgan liela naudas daļa. Šāda struktūra, papildu tam, ka attīstības valstu tirgi uzrāda ļoti vāju dinamiku, ir pamatota ar to, ka šo valstu valūtas uzrāda izteikti negatīvu dinamiku gan pret eiro, tā arī pret amerikāņu dolāru. Tādēļ pat tajās valstīs, kur fondu tirgi uzrāda vairāk vai mazāk labu pieaugumu, vietējo valūtu kritums praktiski „noēd” šo pieaugumu, bet dažreiz pat dod negatīvu rezultātu.
Arī obligāciju fondos saglabājas augsta naudas daļa, kas saistīts ar augstu svārstīgumu un tirgus dalībnieku negatīvā noskaņojuma saglabāšanos. Veicot iepirkumus, priekšroka tiek dota fundamentāli daudz pievilcīgākām obligācijām ar augstu kuponu ienesīgumu, kas ļauj nodrošināt lielāku fondu daļu vērtību stabilitāti laikā, kad tirgū saglabājas esošās tendences.
Ar fondu darbības rezultātiem uz 2013. gada 31. jūliju var iepazīties ABLV Bank mājas lapā, sadaļā „ABLV ieguldījumu fondi”.