Septembra sākumā tika publicēti konsultāciju kompānijas Deloitte Latvia veiktā pētījuma „Latvijas biznesa-imigrācijas programmas rezultātu analīze” (Termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) programmas) rezultāti. Pētījumā veiktie aprēķini pilnībā novērš viedokļu atšķirību par to, ka TUA praktiski nedod labumu ne Latvijas ekonomikai, ne valsts kasei, un tā tikai bagātina nekustamā īpašuma spekulantus.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) oficiālajiem datiem, aizvadītajos trīs gados, kopš programmas ieviešanas brīža, apmaiņā pret TUA veiktas tiešās investīcijas nekustamā īpašuma iegādei un Latvijas uzņēmumu kapitālā par kopējo summu 380 miljoni latu.
Lai arī investīcijas kapitālā, kas tiek uzskatītas par “daudz vērtīgākām ekonomikai”, veido tikai 20% (77 miljoni latu), arī nekustamā īpašuma iegādei novirzītie 80% (303 miljoni latu) ir ģenerējuši papildu ieguldījumu Latvijas ekonomikā.
Tieši ieguldījums nekustamajā īpašumā bija galvenais Deloitte pētījuma priekšmets. Aprēķini balstīti uz plašu investoru loku, kuri apmaiņā pret TUA iegādājušies nekustamo īpašumu. Deloitte speciālisti secinājuši, ka nekustamā īpašuma iegādi vienmēr pavada arī citi izdevumi: remonta izdevumi, mēbeļu iegāde, sadzīves izdevumi un citi. Tā rezultātā kopējais ieguldījums Latvijas ekonomikā no šīs programmas daļas trīs gadu laikā sasniedzis 545 miljonus latu, pretēji oficiāli deklarētajiem 330 miljoniem.
Deloitte prognozē, ka līdz 2015. gada jūlijam, ja tiek saglabāti esošie noteikumi, nekustamā īpašuma pircēji apmaiņā pret TUA kopumā var ieguldīt Latvijas ekonomikā vēl aptuveni 1,24 miljardus latu.
Informācijas avots: Deloitte Latvia
Tā kā iegādātais īpašums galvenokārt ir koncentrējies jaunajos projektos, TUA programma ir devusi nenovērtējamu ieguldījumu celtniecības nozares atbalstam. Šī nozare visvairāk cieta 2008.-2010. gada krīzes laikā.
Turklāt, saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem, valsts kase tiešo un netiešo nodokļu (PVN, algu un peļņas nodokļi, nodevas u.tt.) veidā no šīs programmas trīs gadu laikā ieguvusi 145 miljonus latu. Šī summa, piemēram, salīdzināma ar mūsu Aizsardzības ministrijas gada budžetu.
Tas viss, neapšaubāmi, ir devis savu ieguldījumu Latvijas ekonomikas demonstrētajā izaugsmē pēdējos gados, kā arī palīdzējis samazināt valsts budžeta deficītu.
Deloitte prognozē, ka līdz 2015. gada jūlijam, ja tiek saglabāti esošie noteikumi, nekustamā īpašuma pircēji apmaiņā pret TUA kopumā var ieguldīt Latvijas ekonomikā vēl aptuveni 1,24 miljardus latu.
Ir jāatzīmē, ka cīņa par ārvalstu investoriem ar TUA palīdzību nav nekas neparasts un to plaši izmanto tieši Eiropā. Šobrīd Latvija starp Eiropas Savienības valstīm atrodas saraksta lejas galā pēc tāda rādītāja kā izsniegto TUA skaits uz 1000 iedzīvotājiem, ievērojami atpaliekot pēc šī rādītāja no vairākām Eiropas valstīm.
Tādēļ atsevišķu politisko spēku saceltā ažiotāža par šādas programmas kaitīgumu un pārlieku lielajiem tās apjomiem nesaskan ar augstāk minētajiem faktiem un ekonomikas interesēm.