Pasaules finanšu tirgos februāris nebija bagāts ar tādiem notikumiem, kuri varētu nopietni ietekmēt investoru noskaņojumu. Vienīgais, kas izsauca zināmu interesi, bija jaunās FRS vadītājas Dženetas Jellenas inaugurācijas uzstāšanās ASV Kongresā, kurā viņa apstiprināja savu uzticību Bena Bernankes politikai, turklāt pievēršot īpašu uzmanību bezdarba līmenim ASV.

Tas, savukārt, deva pamatu tirgum uzskatīt, ka FRS turpinās turēt galvenās procentu likmes rekordzemos līmeņos ilgākā laika periodā.

Makroekonomiskajiem datiem bija jaukts raksturs, ar vieglu akcentu uz lielāko pasaules ekonomiku – ASV un Ķīnas izaugsmes tempu samazināšanos. Tiesa, vairums analītiķu gada sākuma vājos ASV datus saista ar neparasti auksto laiku, kas vienlaikus paredz datu uzlabošanos vidējā perspektīvā. Arī notikumi Ķīnā spēcīgi neietekmēja pasaules akciju tirgu, izņemot Krievijas valūtas un fondu tirgu.

Tā rezultātā, kā jau mēs paredzējām, janvāra korekcija pasaules akciju tirgū bija īstermiņa un jau februāra sākumā pasaules fondu tirgus atgriezās pie izaugsmes. Turklāt kārtējo reizi atpaliekošu dinamiku turpināja demonstrēt attīstības valstu tirgus. Ja vairums no attīstīto valstu tirgiem kā minimums atguva iepriekšējā mēneša zaudējumus, tad attīstības valstu tirgi spēja atgūt tikai pusi no zaudētā.

Mēs saglabājam mēreni pozitīvu viedokli par pasaules akciju tirgu vidējā perspektīvā, tomēr, ievērojot kopējo notikumu attīstību tirgū kopš gada sākuma un ģeopolitiskās situācijas saasināšanos, mēs paredzam paaugstinātu volatilitāti īstermiņā. Tādēļ februāra beigās, sasniedzot mērķa līmeņus uz straujas un spēcīgas izaugsmes fona, akciju fondu pārvaldnieks pieņēma lēmumu fiksēt peļņu dažās pozīcijās, jo pieauguma potenciāls no šādiem līmeņiem izskatās ierobežots, turklāt esošajā situācija, mūsuprāt, pastāv liels risks korekcijai. Turpmākie lēmumi par aizvērto pozīciju atjaunošanu vai fondu portfeļa struktūras korekciju tiks pieņemti atkarībā no situācijas attīstības tirgū.

Arī pasaules obligāciju tirgū pārsvarā valdīja pozitīva dinamika. Gan valstu obligāciju cenas attīstības tirgos, tā arī korporatīvās obligācijas ievērojami izauga pateicoties riska prēmiju (kredīta spreds) samazināšanai un cenu stabilizācijai amerikāņu un vācu valsts obligāciju tirgū. Februārī tika pieņemts likums par ASV valsts parāda limita palielināšanu līdz 2015. gada martam, kas nozīmē to, ka problēma ar ASV valsts parāda griestiem tiek noņemta no dienas kārtības vismaz uz gadu. Tas, ka šobrīd nav riska realizēties kārtējai budžeta krīzei ASV, vidējā perspektīvā ir vērtējami pozitīvi un tas var veicināt riska aktīvu pieaugumu 2014. gadā.

Arī eiro valūta nominētās obligācijas turpināja demonstrēt iespaidīgu cenu pieaugumu. Šis segments izbauda paaugstinātu investoru pieprasījumu, jo, atšķirība no ASV, eirozonas regulators neizslēdz iespēju palielināt stimulējošo monetāro politiku, sagaidot zemu inflācijas līmeni.

Atpaliekošu dinamiku demonstrēja NVS obligāciju tirgus, kas saistīts ar politisko krīzi Ukrainā, devalvāciju Kazahstānā, kā arī ar investoru bažām par negatīvu ietekmi uz Krievijas bankām saistībā ar to ieguldījumiem Ukrainas parāda saistībās.

Fondu pārvaldnieki turpina ievērot mēreni konservatīvu stratēģiju, priekšroku dodot obligācijām ar augstu kuponu ienesīgumu un salīdzinoši zemu durāciju, kā daudz mazāk jūtīgām pret negatīvu noskaņojumu tirgos.