Jūnijs finanšu tirgos bija diezgan garlaicīgs mēnesis, kas saistīts ar aktivitātes kritumu praktiski visos tirgus segmentos līdz ar vasaras sezonas iestāšanās.
Galvenais notikums, kuru gaidīja investori, bija ECB sēde mēneša sākumā, kurā vajadzēja paziņot par stimulējošiem monetāriem pasākumiem inflācijas samazināšanai un ekonomikas izaugsmes tempu palielināšanai eirozonā.
Tā kā ar šo notikumu tirgus bija rēķinājies un pārsteigumi izpalika, tad arī spēcīgas reakcijas uz to nebija. Fondu tirgi vairāku dienu garumā pēc inerces turpināja pieaugumu, kurš aizsākās jau maija otrajā pusē un pēc tam ieslīga ilgā konsolidācijas fāzē. Dažādu valstu akciju tirgus sāka vairāk ietekmēt lokālās ziņas un makroekonomiskie rādītāji. Šajā situācijā atkal labāk par citiem izskatījās attīstības valstu tirgi, pateicoties tam, ka šajos tirgos turpināja ieplūst investoru līdzekļi. Arī ASV fondu tirgus nodemonstrēja labu pieaugumu, kas bija saistīts ar pozitīvu makroekonomisku ziņu turpināšanos. Savukārt Eiropas tirgi uzrādīja negatīvu dinamiku, jo dati par tās ekonomikas stāvokli joprojām rada šaubas par nākotnes perspektīvām. It īpaši tas attiecas uz Franciju, kur ekonomiskās aktivitātes indekss (PMI) atrodas zemāk par atzīmi 50, kas liecina par ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Papildus tam, ASV Tieslietu ministrijas apsūdzība vienai no lielākajām bankām BNP Paribas un tam sekojošās soda sankcijas negatīvi ietekmēja banku sektora indeksu, kuram ir liels svars kopējā indeksā STOXX Europe 600. Bet kopumā vispār ir radies iespaids, ka šobrīd visus interesējošie jautājumi ir – vai tiesnesim vajadzēja noteikt soda sitienu, vai tiešām bija aizmugures stāvoklis, kad tika iesisti vārti.
Akciju fondu pārvaldnieks mēneša laikā aktīvas darbības neveica. Mūsu prognoze, ka pēc ECB sēdes var notikt korekcija pēc principa „buy rumors, sell facts” gan neapstiprinājās, bet arī nenoturams pieaugums nenotika un saglabājās Status Quo situācija. Šajā nenoteiktajā situācijā mēs turpinām ieņemt nogaidošu pozīciju, jo joprojām novērtējam korekcijas risku kā diezgan augstu, kas saistīts ar salīdzinoši „pārpārdoto” tirgu.
Globālajā obligāciju tirgū valda pozitīvs noskaņojums. Krievijas eiroobligāciju tirgū turpinājās pieaugums, lai gan tas vairs nebija tik iespaidīgs kā iepriekšējā mēnesī. Tā kā politiskā spriedze starp Krieviju un Ukrainu ir mazinājusies, bet sarunas par Krievijas gāzes apmaksu beigušās ar neko, tad Krievijas eiroobligāciju pieaugumus, visupirms, tika nodrošināts ar pasaules obligāciju tirgus labvēlīgo ziņu fonu, kā arī ar to, ka investori turpināja apspēlēt ideju par nenovērtēto Krievijas tirgu. Rietumu valstu līderu retorikā vēl tiek pieminētas iespējamās ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, bet no tirgus puses tāda varbūtība tiek novērtēta kā ļoti zema.
Labs pieprasījums, kas vairākkārtīgi pārsniedz piedāvājumu, bija pēc banku sektora emitentu sākotnēji emitētajiem kvazi-suverēniem vērtspapīriem (Sberbank, Vnešekonombank, Gazprombank).
Korporatīvo obligāciju tirgus nodemonstrēja stabilu pieaugumu, kas, visupirms, pamatots ar riska prēmijas (spreds) samazināšanos pret valsts obligāciju ienesīgumu: FRS vadītājs atkal apstiprināja plānus par zemu likmju saglabāšanu, tādējādi pastiprinot investoru pozitīvo noskaņojumu. Eiro valūtā nominēto obligāciju sektorā papildu impulsu cenu pieaugumam deva ilgi gaidītais ECB lēmums par galveno bāzes likmju samazināšanu par 10 bāzes punktiem, kā arī operācija ar ilgtermiņa mērķa finansēšanu (TLTRO), kuras uzdevums ir atbalstīt banku kreditēšanu mājsaimniecību un nefinanšu korporāciju sfērā. Tā rezultātā Vācijas ilgtermiņa valsts obligāciju likme samazinājās līdz jaunam
12 mēnešu minimumam.
Attīstības valstu valsts obligāciju tirgus iegāja konsolidācijas fāzē pēc diezgan ilga un spēcīga pieauguma iepriekšējos mēnešos. Periodiski notika spēcīgas cenu kustības atsevišķu valstu obligācijām (visupirms tas attiecas uz Irāku, Argentīnu, mazāk uz Krieviju un Ukrainu), bet tas neatstāja iespaidu uz kopējo tirgu. Rezultātā vairums valstu obligāciju cenas palika iepriekšējos līmeņos.
Esošajā situācijā mēs ieņemam neitrālu pozīciju. Potenciāls turpmākam ASV un Vācijas ilgtermiņa valsts vērtspapīru ienesīguma samazinājumam izskatās ierobežots, jo FRS turpina samazināt iepirkšanas programmas (QE) apjomus, bet pozitīvais fons no ECB piedāvātajiem stimulēšanas pasākumiem jau ir ņemts vērā no investoru puses. Savukārt Krievijas eiroobligācijas jūnijā atgriezās pie cenu līmeņiem, kas bija sasniegti martā, pirms konflikta eskalācijas Ukrainā. Tādēļ tuvākajā laikā globālajos korporatīvo un valsts obligāciju tirgos mēs nesagaidām ievērojamu cenu pieaugumu. Tādēļ mēs turpināsim ievērot stratēģiju, kura paredz investēt obligācijās ar augstu kuponu ienesīgumu un kuru emitentiem ir drošs kredītprofils. Reaģējot uz aktuālo tirgus situāciju, tiks izskatīta iespēja fiksēt peļņu no atsevišķiem, mūsuprāt, pārvērtētiem vērtspapīriem.