Jūlijs pasaules akciju tirgū bija diezgan spraigs un raksturīgs ar to, ka fondu tirgu dinamika atsevišķos pasaules reģionos bija dažāda. Pietiekami stabili jutās attīstības un ASV tirgi.
Amerikāņu indekss S&P500, kuru atbalstīja pozitīvi makroekonomiskie dati un labas korporatīvās atskaites, turpināja uzstādīt vēsturiskos maksimumus, ignorējot izveidojušos ģeopolitisko situāciju Eiropā. Tomēr, pēc tam, kad tika ieviestas jaunas sankcijas pret Krieviju no ASV un Eiropas Savienības puses, investoriem nervi neizturēja, kas izraisīja masveida pārdošanas vilni mēneša pēdējā dienā. Tā rezultātā, jūlijā amerikāņu fondu indeksi uzrādīja negatīvu ienesīgumu.
Ievērojami sliktāk klājās Eiropas tirdzniecības laukumos. Neskatoties uz salīdzinoši labām korporatīvajām atskaitēm, vairumā tirgū toni noteica ģeopolitika. Rietumu – Krievijas attiecību eskalācija, pēc lidmašīnas reisā MH17 Amsterdama – Kualalumpūra nokrišanas, izraisīja ļoti negatīvu reakciju no investoriem, kā rezultātā jūlija otrajā pusē samazinājās vadošo Eiropas valstu fondu tirgi, it īpaši Vācijas un Francijas. Sekojošā sankciju paplašināšana pret Krieviju pastiprināja negatīvo noskaņojumu. Investoriem radās nopietnas bažas par vairāku tādu Eiropas uzņēmumu perspektīvām, kuriem Krievija ir viens no lielākajiem tirdzniecības partneriem, kā arī bažas par „pretēju” sankciju ietekmi uz vēl pilnībā neatkopušos ES ekonomiku.
Uz šī fona pozitīvu dinamiku demonstrēja vairums attīstības valstu fondu tirgu. Galvenais iemels pieaugumam šajos tirgos skaidrojams ar makroekonomisko datu uzlabošanos Ķīnā un šīs valsts varas pieņemtajiem lēmumiem par ekonomikas stimulēšanu, kā arī ar to, ka vairums galveno attīstības valstu palikušas malā no ģeopolitiskās situācijas Rietumu – Krievija.
Iepriekšējos komentāros mēs norādījām, ka korekcijas risku vērtējām kā augstu, kas saistīts ar salīdzinoši „pārpirkto” tirgu, tādēļ akciju fondos saglabājās liela naudas līdzekļu daļa. Kā to pierādīja jūlijs, mūsu prognozes bija pareizas. Tomēr, ievērojot mikro un makroekonomisko fonu, mēs esošo korekciju uzskatām per tehnisku. Tādēļ, izmantojot labvēlīgu situāciju, akciju fondu pārvaldnieks sāka atjaunot iepriekš aizvērtās pozīcijas. Prioritāte ir attīstības un ASV tirgiem, kā mazāk pakļautiem ģeopolitiskās spriedzes negatīvajai ietekmei. No industriālajiem fondiem priekšroka tiek dota „cikliskajiem” sektoriem uz ekonomikas pieauguma fona.
NVS valstu korporatīvo obligāciju tirgū centrālā mēneša tēma, protams, bija ASV un Eiropas Savienības sektorālo sankcija ieviešana pret Krieviju. Ja vēl jūnijā šāds solis no Eiropas Savienības puses izskatījās maz ticams, bet nenovērtētais Krievijas eiroobligāciju tirgus demonstrēja pieaugumu, tad katastrofa, kas notika ar Malaizijas lidmašīnu, kopā ar aktīvu ASV pozīciju jautājumā par jaunām sankcijām, veicināja arī Eiropas Savienības pozīcijas pastiprināšanu.
Jūlija vidū ASV paziņoja par sankciju pielietošanu pret virkni Krievijas uzņēmumu, kuru vidū bija Rosņeft, Novatek, Gazprombank un Vņešekonombank. Sankcijas paredz ierobežot šiem uzņēmumiem pieeju refinansējumam amerikāņu kapitāla tirgū, kā arī ierobežo vairāku preču piegādi uz Krieviju, ieskaitot augsto tehnoloģiju iekārtas naftas-gāzes sektoram. Jūlija beigās Eiropas Savienība paziņoja par savām sankcijām, kuras praktiski ir līdzīgas ASV noteiktajām un tas vēl vairāk palielināja spiedienu uz cenām, tai skaitā arī uz Krievijas valsts obligācijām.
Arī globālo korporatīvo obligāciju tirgus jūlijā izbaudīja spiedienu un tas mēneša griezumā samazinājās. Korekcijas iemesls bija „riska apetītes” mazināšanās uz nemierīgās ģeopolitiskās situācijas fona. ASV dolāros nominēto obligāciju segmentā visvairāk cieta attīstīto valstu obligācijas ar augstu risku. Uz eiro valūtā nominēto obligāciju tirgu papildu spiedienu veidoja bažas par Portugāles un Bulgārijas banku sektora problēmām, kā arī riski par soda sankcijām lielākajām Eiropas bankām no ASV puses.
Daudz stabilāks bija attīstības valstu valsts obligāciju tirgus, kas arī veicināja naudas pieplūdumu tam. Īpaši pieprasītas bija augsta riska „eksotiskās” Āfrikas un Latīņamerikas valstu obligācijas, kuras uzrādīja vislielāko pieaugumu. Kņada ar Argentīnas tehnisko defoltu praktiski neietekmēju investoru apetīti uz šāda veida obligācijām. Vēl jo vairāk, Argentīnas obligācijas uzrādīja absolūti labāko mēneša rezultātu! Tas ir saistīts ar to, ka investori tomēr cer uz labvēlīgu iznākumu turpmākajai Argentīnas parādu apkalpošanai. Argentīna ir pārvedusi visu procentos izmaksājamo summu uz Bank of New York Mellon, kur tā atradīsies iesaldēta līdz ASV tiesas lēmumam. Iespējams, ka tuvākajā laikā tomēr tiks atrasta izeja no šīs situācijas.
Šobrīd kopējais fons globālajā obligāciju tirgū ir nedaudz nenoteikts. No vienas puses, zināmu spiedienu uz cenām rada ģeopolitiskā spriedze un „riska apetītes” mazināšanās. Vēl jāpiebilst, ka pirmajā pusgadā obligāciju tirgi uzrādīja spēcīgu pieaugumu, tādēļ korekcija šķiet pilnīgi ticama, No otras puses, turpinās ASV un Eiropas zemo procentu likmju periods, tādēļ mēs nesagaidām spēcīgu korekciju. Visticamāk, cenas konsolidēsies esošajos līmeņos. Protams, investoru vislielākā uzmanība tiks pievērsta Krievijas eiroobligācijām, kuras atradīsies zem spiediena, bet to dinamika tuvākajos mēnešos noskaidrosies atkarībā no politiskās spriedzes eskalācijas starp Krieviju un Rietumu valstīm.
Obligāciju fondu pārvaldnieki turpina ievērot stratēģiju, kas paredz ieguldīt obligācijās ar augstu kupona ienesīgumu un ar drošu emitenta kredītprofilu. Turklāt, esošā situācija tiks izmantota, mūsuprāt, nenovērtēto vērtspapīru iepirkšanai.