Septembrī pasaules finanšu tirgus galvenokārt ietekmēja ECB un FRS darbības. Šo organizāciju sēdēm tika pievērsta īpaša uzmanība.
ECB mēneša sākumā, tikai vienu ceturksni pēc likmju rekordpazemināšanas, atzina, ka situācija turpina attīstīties negatīvā gultnē un nolēma likmes pazemināt vēl. Turklāt, preses konferencē regulatora vadītājs Mario Dragi paziņoja, ka no oktobra ECB plāno uzsākt divas programmas obligāciju iepirkšanai tirgū. Pēc būtības šīs programmas ir līdzīgas amerikāņu QE. Šāds lēmums no tirgus dalībnieku puses tika uzņemts pozitīvi un tas veicināja vadošo Eiropas valstu akciju indeksu pieaugumu.
Tomēr aina strauji mainījās pēc FRS sēdes, pēc kuras rezultātiem vairums investoru secināja, ka likmju palielināšanas cikls ASV var sākties agrāk un tam varbūt agresīvāks raksturs, nekā tika paredzēts iepriekš. Turklāt, praktiski nākamajā dienā, ECB īstenoja pirmo no divām izsolēm (otrā būs decembrī) jūnijā paziņotās programmas LTRO ietvaros, piedāvājot ilgtermiņa mērķa kredītus bankām. Tomēr pieprasījums izsolē bija ārkārtīgi zems, kas liecina par to, ka bankām ir pietiekama likviditāte un tās nesteidzas aizņemties līdzekļus jaunu kredītu izsniegšanai. Tādēļ ir radušās šaubas par ECB pieņemto pasākumu Eiropas ekonomikas stimulēšanai efektivitāti.
Šo faktoru kopums atvēsināja pircēju degsmi un vairumā no galvenajiem akciju tirgiem sākās korekcijas. Īpašu pārdēvēju spiedienu izjuta attīstības valstu akciju tirgi, kur, papildu akciju cenu kritumam, spēcīgi krita arī vietējo valūtu kursi pret ASV dolāru. Tā rezultātā, attīstīto valstu akciju indekss mēneša laikā nobruka par 7,6%. Arī vairums attīstīto valstu tirgi (izņemot Japānas), ja septembra ietvaros neieslīga negatīvajā teritorijā, tad kā minimums pazaudēja visu iegūto pieaugumu mēneša pirmajā pusē.
Akciju fondu pārvaldnieks aktīvas darbības neveica, jo, paaugstinātas volatilitātes apstākļos, spekulatīvas darbības var vairāk kaitēt, nekā sniegt taustāmu labumu. Vidējā perspektīvā skats uz pasaules akciju tirgu paliek mēreni pozitīvs, tādēļ stratēģija fondos paliek līdzšinējā – „turēt” un ar taktiskiem lēmumiem peļņas fiksēšanai atsevišķās pozīcijās, lai ieviestu korekcijas portfeļa struktūrā.
Arī globālo valstu obligāciju tirgu septembrī ietekmēja ECB un FRS. Izteikti pretēja divu regulatoru politika ietekmēja valstu obligāciju tirgus gan attīstītajās valstīs, tā arī attīstības valstīs.
ECB mīkstinošā politika veicina stabilitāti un augstu pieprasījumu pēc obligācijām, kuras nominētas eiro. Savukārt, sagaidot drīzu likmju palielināšanas ciklu ASV, pieaug ienesīgums amerikāņu valsts obligācijām un, atbilstoši, pieaug arī ienesīgums citu, ar augstu investīciju reitingu valstu obligācijām. Savukārt negatīvā dinamika akciju tirgos ir izprovocējusi spredu palielināšanos un cenu kritumu obligācijām ar zemu reitingu.
Līdzīga aina ir novērojama arī globālajā korporatīvo obligāciju tirgū. Tādēļ obligāciju fondi ar pamata valūtu USD mēneša griezumā uzrādīja atpaliekošu dinamiku, salīdzinot ar fondiem, kuru pamata valūta ir EUR.
Ārpus globālajām tendencēm turpina stāvēt Krievijas emitentu obligācijas. Mēneša laikā investori turpināja sekot līdzi situācijas attīstībai Ukrainā un Rietumu valstu apspriedēm par jaunām sankcijām pret Krieviju. Nenoteiktā situācija par jaunām sankcijām neļāva Krievijas eiroobligācijām mēneša laikā realizēt savu pieauguma potenciālu. Mēneša vidū, pēc grūtām sarunām starp ES valstīm, jaunas sankcijas tika pieņemtas neskatoties uz pozitīvo ziņu fona, kas attiecas uz uguns pārtraukšanu un notiekošajām pārrunām Ukrainā. Jaunā sankciju pakete paredz daudz stingrākus ierobežojumus Krievijas valsts naftas un gāzes kompānijām par finansējuma piesaisti, kā arī sadarbības ierobežojumus ar Krieviju grūti iegūstamās naftas ieguves vietu izstrādē, kā arī naftas projektos šelfos un arī Arktikā. ASV atbalstīja ES pieņemot savu sankciju paketi, kura praktiski ir līdzīga Eiropas paketei. Pārsteigums, atšķirībā no Eiropas sankcijām, bija aizliegums amerikāņu uzņēmumiem sadarboties ar „Gazprom” un „Lukoil”. Jāatzīmē, ka būtiska reakcija Krievijas eiroobligāciju tirgū pēc jaunajām sankcijām nesekoja. Daudz nopietnāku negatīvu ietekmi uz tirgu atstāja ziņa par uzņēmuma „Sistema” kontrolējošā akcionāra arestu holdinga kompānijas „Bašneft” krimināllietas ietvaros.
Īstermiņa griezumā mēs paredzam, ka globālais obligāciju tirgus paliks jūtīgs pret sagaidāmo FRS lēmumu par likmju mainīšanu un pret dinamiku akciju tirgū. Mūsuprāt, korekcija akciju tirgos ir tehniska un tā nebūs dziļa, kas ierobežo korporatīvo obligāciju cenu turpmāku samazināšanos un neizslēdz iespēju to cenu pieaugumam, pateicoties riska prēmijas (kredīta spreds) sašaurināšanai. Eiro nominēto obligāciju sektorā papildu impulsu cenu pieaugumam var dot ECB stimulējošo programmu paplašināšana.
Attīstības valstu valsts obligāciju fondos, kuri nominēti USD, pārvaldnieks ir samazinājis ilgtermiņa obligāciju ar augstu investīciju reitingu svaru, jo tās ir visjūtīgākās pret procentu likmju pieaugumu ASV. Turpinām ievērot stratēģiju, kas paredz ieguldīt obligācijās ar augstu kuponu ienesīgumu un kurām ir drošs emitenta kredītprofils.
Savukārt sankciju tēma un notikumu attīstība Ukrainā arvien mazāk iespaido Krievijas eiroobligāciju tirgus uzvedību. Minētais tirgus ir pārāk izpārdots un tam ir pieauguma potenciāls, ja strauji nepieaugs ģeopolitiskā spriedze reģionā. Šajā tirgus segmentā ievērojam stratēģiju „turēt” un turpmākās darbības būs atkarīgas no notikumu attīstības.