No 4. novembra, kad 130 vadošās eirozonas bankas nonāk tiešā ECB kontrolē, Eiropas Savienībā (ES) darbu sācis jauns mehānisms, kurš ieguvis nosaukumu Banku savienība. Tas ir ES monetāro un politisko vadību 2 gadu rūpīga darba rezultāts un nopietns solis Eiropas valstu finanšu sistēmas integrācijas virzienā, kas tiek sperts pēc vienotas Eiropas valūtas ieviešanas.
Viens no savienības izveides galvenajiem mērķiem ir nepieļaut Eiropā lielas banku krīzes un situācijas, kad nodokļu maksātāju nauda tiek novirzīta banku glābšanai. Savienība balstās uz trim vienotiem mehānismiem: vienots banku uzraudzības mehānisms, vienots banku problēmu risināšanas mehānisms un kopēja noguldījumu aizsardzības sistēma. Pievienošanās Banku savienībai ir obligāta visām tām valstīm, kuras iestājušās eirozonā. ES valstis, kuras nav valūtas savienībā, var pievienoties Banku savienībai pēc brīvprātības principa (tiesa, miera jaucēja ES – Lielbritānija jau savienības izveides pirmajos etapos paziņoja, ka tā šai savienībai nepievienosies).
„Uz pilnu jaudu” savienība sāks strādāt no 2016. gada janvāra, kad būs harmonizētas noguldījumu garantiju nacionālās sistēmas un sāks darboties vienots banku glābšanas mehānisms. Glābšanas mehānismam tiks izveidots speciāls fonds, kurā 8 gadu laikā no banku iemaksām tiks uzkrāti 55 miljardi EUR, kas būs paredzēti palīdzības sniegšanai un problēmbanku glābšanai.
Savienības darba uzsākšanu pavadīja 130 vadošo Eiropas banku (no 6000 eirozonas un 8000 ES bankām) rādītāju testēšana, kura ilga gandrīz gadu. Šīs bankas nonāks ECB tiešā jurisdikcijā. Tās ir bankas, kuru aktīvi pārsniedz 30 miljardus EUR, vai bankas, kuras veido vairāk kā 20% no IKP, vai bankas, kuras ietilpst konkrētas valsts trīs lielāko banku skaitā.
Testu ECB uzdevumā veica 6 tūkstoši auditoru un kontrolieru. Salīdzinot ar stresa testiem, kurus ECB veica iepriekš, šoreiz auditori daudz stingrāk veica banku pārbaudi. Viņi nepaļāvās uz datiem, kurus viņiem nodeva bankas, tādēļ viņi paši pārbaudīja banku kapitāla un aktīvu drošību. Banku drošība tika pārbaudīta pieņemot, ka pasliktinās makroekonomiskā situācija 6 dažādos scenārijos. Tai skaitā 4 no tiem bāzējās uz situācijām, kuras bija līdzīgas tām, kas notika iepriekšējo krīžu laikā – Āzijas krīzei no 1997. līdz 1998. gadam, recesijai no 2001. līdz 2002. gadam, pasaules finanšu krīzei no 2007. līdz 2009. gadam un parādu krīzei eirozonā no 2010. līdz 2012. gadam. Tika novērtēts banku stāvoklis uz 2013. gada beigām un banku spēja ar šādiem rādītājiem pārdzīvot krīzi, ja gadījumā tāda iestātos tuvāko trīs gadu laikā. Neskatoties uz to, ka lielākās Eiropas bankas pēdējos gadus ir aktīvi strādājušas savas drošības palielināšanai, 25 no 130 bankām testu nenokārtoja. Lai arī 12 no tām spēja līdz 2014. gada novembrim uzaudzēt kapitālu līdz prasītajam līmenim, 13 no viņām joprojām atrodas riska zonā (sk.zīm.1).
Zīm.1. ECB testu nenokārtojošo banku sadalījums pa valstīm.
Informācijas avots: Financial Times
Visproblemātiskākās bija bankas Itālijā, kur testu nenokārtoja 9 lielākās bankas, bet 5 no tām līdz novembrim paguva pieaudzēt savu kapitālu. Pēdējā laikā šī valsts pēc daudziem makroekonomiskiem rādītājiem (ieskaitot valsts parādu un ekonomikas izaugsmes tempu) atrodas eirozonas atkritēju vidū un tā var nākotnē radīt nopietnas problēmas savienībai.
Uzskatāmi ir tas, ka no 24 lielākajām Vācijas bankām testu nenokārtoja tikai viena banka – Münchener Hypothekenbank, bet arī tā pieaudzēja nepieciešamo kapitālu līdz novembra sākumam. Testu veiksmīgi nokārtoja arī trīs lielākās Latvijas bankas, tai skaitā arī ABLV Bank – vienīgā privātā banka Baltijā ar nacionālo kapitālu, kura nokļuvusi tiešā ECB uzraudzībā.
Protams, aizvadītais tests bankām, kuras to veiksmīgi nokārtojušas, nav „indulģence” jaunu krīžu gadījumiem. Bet tā viennozīmīgi ir zināma kvalitātes zīme, kura liecina par šo banku drošību. Savukārt izveidotā Banku savienība palielinās visas eirozonas un ES banku sistēmas drošību kopumā. Atrašanās šajā savienībā ievērojami pastiprinās arī Latvijas banku sistēmas drošību. Tai skaitā Latvijas banku nozares ieiešana šajā savienībā un nokļūšana ECB jurisdikcijā strauji samazina iespējamību, ka Latvijā var atkārtoties banku krīze līdzīga tai, kura bija 2008. gadā. Tāpat tas nepieļaus situāciju, kad nodokļu maksātāju nauda tiek novirzīta vietējo banku glābšanai.