Decembris bija īpaši sarežģīts mēnesis attīstības valstu augsti riskanto korporatīvo obligāciju un valsts obligāciju tirgos. Nozīmīgākais faktors, kurš izraisīja spēcīgu pārdošanu šajos tirgos, bija naftas cenas, kuras turpināja bez apstājas krist.
Turklāt paniku tirgū neizraisīja pats cenu krišanas fakts (līdz šim naftas cenas pakāpeniski samazinājās jau sešus mēnešus pēc kārtas), bet apziņa par to, ka cenu atgriešanās pie līmeņa 100 USD par barelu tuvākajā laikā ir maz ticama, un cenas, visticamāk, saglabāsies zemos līmeņos ilgstoši. Šāds scenārijs kļuva daudz reālāks pēc OPEC valstu pārstāvju paziņojumiem par nevēlēšanos samazināt ieguves apjomus, neskatoties pat uz krītošajām cenām, lai neatdotu savu tirgus daļu citām valstīm, kuras iegūst un pārdod melno zeltu. Tādējādi, pateicoties rekordlieliem naftas ieguves apjomiem ASV un saglabājoties naftas ieguves apjomiem OPEC valstīs, ogļūdeņraža piedāvājums ievērojami pārsniedz pieprasījumu, kas arī virza cenas uz pēdējo 6 gadu minimumu.
Ja vairumam attīstīto valstu lēta nafta ir papildu stimuls ekonomikas izaugsmei, jo perspektīvā samazinās ražošanas izmaksas, tad virknei eksportētājvalstu tas nozīmē ieņēmumu samazināšanos budžetā, potenciālu pasliktināties ekonomikas stāvoklim un parādu slodzes pieaugumam. Tā kā no naftas ieguves pamatā atkarīgas ir attīstības valstis, tad visvairāk cieta Emerging Markets obligāciju segments – gan valsts, tā arī korporatīvais. Augsti ienesīgo ASV obligāciju sektors cieta vēl lielākus zaudējumus, jo aptuveni 16% no šī tirgus sektora veido enerģētikas korporāciju obligācijas. Perspektīvas par to, ka naftas cenas paliks esošajos līmeņos pietiekami ilgi, strauji palielināja bažas par iespējamiem šo uzņēmumu defoltiem, ievērojot to augsto parādu līmeni.
Amerikāņu un Eiropas emitentu obligāciju ar investīciju reitingu (High Grade) segments uzrādīja salīdzinoši labu stabilitāti, pateicoties ASV un Vācijas valsts obligāciju (Treasuries un Bunds) atbalstam, kuru ienesīgums turpina samazināties. Tomēr, neskatoties uz pietiekami augstu šādu obligāciju daļu mūsu fondos (kas tika ievērojami palielināta novembrī), kopējais cenu kritums tirgū noveda pie negatīva mēneša rezultāta.
Krievijas korporatīvo obligāciju segmentā notika “ideāla vētra”, kad vienlaicīgi sakrita vairāki negatīvi faktori – lēta nafta, krītošs rublis, reitingu samazināšanās, retorikas par sankcijām turpināšanās – un tas noveda pie tā, ka tika aktīvi likvidētas Krievijas eiroobligāciju pozīcijas, ievērojot to zemo likviditāti, kas vienkārši neatstāja šim tirgus sektoram nekādas iespējas. Tika pārdots praktiski viss un par jebkurām cenām. Jāatzīmē, ka mēneša beigās notika cenu atlēciens kvalitatīvo emitentu obligācijām, kas norāda uz tirgus emocionālo pārpārdotību.
Arī pasaules akciju tirgū tika novērota augsta volatilitāte, kas saistīta ar kopējo investoru nervozitāti. Pateicoties augstai tirgus kapitalizācijai, lielākajiem naftas uzņēmumiem ir liels svars vairumā dažādu valstu fondu indeksos, gan attīstības, tā arī attīstīto valstu, tādēļ negatīvā dinamika enerģētikas sektorā spēcīgi ietekmēja visu tirgu kopumā. Tāpat kā obligāciju tirgū, galvenais sitiens bija pa attīstības valstīm, kuras eksportē naftu. Turklāt spēcīgs fondu indeksu ETF kritums skaidrojams ne tikai ar pašu fondu indeksu kritumu, bet galvenokārt ar vietējo valūtu kursu krišanas paātrināšanos. Rezultātā kopējais indekss MSCI EM mēneša laikā nokrita par 4,8%. Attīstīto valstu fondu tirgi izrādīja lielāku noturību, lai gan arī tie mēnesi noslēdza negatīvajā teritorijā.
Kas attiecas uz 2014. gadu kopumā, tad praktiski visa gada garumā pasaules obligāciju tirgū valdīja pozitīva dinamika, kas saistīta ar Treasuries un Bunds ienesīgumu samazināšanos. Ja vācu obligāciju ienesīguma samazināšanās ir pamatota ar ECB politiku, tad analoģiskā US Treasuries dinamika bija viens galvenajiem pagājušā gada pārsteigumiem vairumam investoru. Makroekonomiskā statistika praktiski nevienam neraisa šaubas par to, ka 2015. gadā sāksies procentu likmju palielināšanas cikls no FRS puses. Tādēļ cenu stabilitāte vidēja termiņa amerikāņu obligācijām un cenu pieaugums ilgtermiņa vērtspapīriem pārsteidza vairums analītiķu. Rezultātā, gada griezumā, labākos rezultātus uzrādīja valsts un korporatīvo obligāciju ar augstu investīciju reitingu (High Grade) segments.
Arī augsti ienesīgo obligāciju (High Yield) un attīstības valstu valsts obligāciju segmentos tika novērots pārliecinošs pieaugums gada pirmajā pusē, tomēr decembra notikumi ieviesa būtiskas korekcijas kopējā rezultātā. Decembra sell off divu nedēļu garumā, kā minimums, divkārt samazināja investoru ienākumus, kuri tika iegūti pirmajos 11 gada mēnešos.
Īpaši jāatzīmē Krievijas korporatīvās obligācijas, kuras visa gada garumā izjuta spiedienu dēļ ģeopolitiskās spriedzes, rietumu sankcijām, naftas cenas samazināšanās un vispārējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanās. Decembra izpārdošanas rezultātā, gada beigās kvazisuverēno obligāciju ienesīgums izauga pat virs 10% un ievērojami samazinājās to cena. Mūsuprāt, šāds ienesīgums ir neadekvāts pēc fundamentālas novērtēšanas, bet paniskas pārdošanas rezultātā virsroku gūst cena un neviens nepievērš uzmanību ienesīgumam un emitenta kredītprofilam.
Pasaules akciju tirgū galveno vilšanos atnesa attīstības valstu tirgus. Pagājušā gada nogales galvenā investīciju ideja bija tā, ka attīstības tirgi uzrādīs labāku rezultātu nekā attīstīto valstu tirgi, jo attīstības tirgi stipri atpalika 2013. gadā, kad MSCI EM nokrita par 5,0%, bet MSCI World izauga par 24%. Lielākajā gada daļā šī investīciju ideja nesa savus augļus, tomēr ceturtā ceturkšņa sākumā strauji mainījās noskaņojums, kas izraisīja cenu krišanas paātrinājumu izejvielu tirgos. Tas, savukārt, izraisīja jaunu un spēcīgu valūtu krišanas vilni pret ASV dolāru, kas pamatā arī noteica šī segmenta negatīvo rezultātu.
Arī Eiropas tirgi uzrādīja atpaliekošu dinamiku, jo cerības par ātru Eiropas ekonomikas atveseļošanos bija pārāk optimistiskas. Lielu lomu tajā nospēlēja ģeopolitika un sankciju karš no ASV un Eiropas puses pret Krieviju. Ja uz ASV tas praktiski neatspoguļojās (gan makro, tā arī mikro līmenī), tad Eiropas ekonomiku investoru noskaņojums ietekmēja negatīvi. Rezultātā amerikāņu fondu indekss S&P 500 uzrādīja pieaugumu 2,5 reizes lielāku nekā Eiropas Eurostoxx 600.
2015. gadā mēs sagaidām esošo tendenču saglabāšanos pasaules obligāciju tirgū. Augsti ienesīgo korporatīvo obligāciju (High Grade) segments būs tikpat jūtīgs pret US Treasuries dinamiku, bet augsti ienesīgo korporatīvo obligāciju (High Yield) segments – pret akciju tirgus dinamiku. Ievērojot iespējamo ASV regulatora galvenās likmes palielināšanu 2015. gadā, paredzam pakāpenisku pieaugumu īstermiņa dolāru procentu likmēm, turklāt ilgtermiņa dolāra procentu likmju līmenis būs atkarīgs no inflācijas gaidām, kuras pagaidām ir ļoti zemas. Viens no iemesliem tam ir bažas par iespējamu “eksporta deflāciju”. Tomēr, ja centrālo banku Eiropā un Japānā pieņemtie stimulējošie pasākumi sniegs vēlamo rezultātu, tad situācija US Treasuries tirgū var mainīties. Pasaules akciju tirgū un High Yield obligāciju tirgū iespējama paaugstināta volatilitāte, ievērojot nenoteiktību izejvielu tirgos un ģeopolitiskās spriedzes saglabāšanos. Lielu ietekmi uz tirgiem atstās arī vadošo valstu monetāro valdību darbības.
Konkrēti investīciju lēmumi fondu portfeļu ietvaros tiks pieņemti ievērojot situācijas attīstību tirgos.