Janvāris bijis bagāts ar notikumiem, kuri var ietekmēt pasaules obligāciju tirgu ilgtermiņā – Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums par jaunu stimulējošo programmu, vairāku attīstīto valstu regulatoru lēmumi samazināt galvenās procentu likmes, Krievijas reitinga samazināšana.
Korporatīvo obligāciju ar investīciju reitingu (High Grade) segments uzrādīja pieaugumu, uzreiz pēc ASV (Treasuries) un Vācijas (Bunds) valsts obligāciju cenu pieauguma, un atbilstošu ienesīguma samazinājumu. ECB beidzot iezīmēja jaunās stimulējošās programmas kontūras, kuras paredz valsts un korporatīvo obligāciju iepirkšanu, kā arī tam pavadošu likviditātes iepludināšanu eirozonas ekonomikā. Programmas apjoms pārsteidza tirgus gaidas, kas veicināja desmitgadīgo Bunds ienesīguma samazināšanos līdz absolūtam minimumam 0,3%. Neskatoties uz ziņām, ka ASV regulators plāno palielināt galveno procentu likmi 2015. gada vidū, arī ASV valsts kases obligācijām janvārī samazinājās ienesīgums. Galvenais iemesls šādai tirgus dinamikai bija tas, ka tiek paredzēta zemas inflācijas saglabāšanās un attīstīto valstu regulatoru kopējā tendence samazināt procentu likmes.
Augsti ienesīgo korporatīvo obligāciju (High Yield) segments uzrādīja mērenu pieaugumu, nedaudz samazinoties kredītriska prēmijai. Labāko dinamiku uzrādīja to attīstīto valstu uzņēmumu obligācijas, kuri nestrādā sektoros saistītos ar naftas un metāla ieguvi. Attīstības valstu valsts obligāciju tirgos cenu dinamika pamatā sakrita ar dinamiku korporatīvo obligāciju globālajā tirgū un to noteica vieni un tie paši faktori.
Lai arī krita rubļa un naftas kotējumi, tika samazināts Krievijas kredītreitings, kā arī neskatoties uz retoriku par jaunām sankcijām no ES un ASV puses, Krievijas korporatīvo eiroobligāciju segments saglabāja decembra līmeņus, kas liecina par to, ka pamata negatīvisms jau ir ievērtēts esošajās cenās.
Vidējā perspektīvā mēs sagaidām aizvadītā mēneša tendenču saglabāšanos. Augsti ienesīgo korporatīvo obligāciju segments būs tikpat jūtīgs pret US Treasuries un Bunds dinamiku, kurus, savukārt, arvien vairāk ietekmēs inflācijas gaidas, bet augsti ienesīgo korporatīvo obligāciju segmentu – dinamika akciju tirgū. Visticamāk, ka Krievijas eiroobligācijas paliks esošajos līmeņos līdz tam, kad stabilizēsies naftas cenas un samazināsies ģeopolitiskie riski.
Janvāra vislielākais pārsteigums pasaules akciju tirgū bija dažādi vērstā dinamika ASV un Eiropas fondu tirgos. Mēneša griezumā Eiropas indekss EuroStoxx 600 uzrādīja pieaugumu par 7,1%, bet S&P 500 samazinājās par 3,1%.
Mēneša vidū Eiropas akciju tirgi sāka pārliecinoši samazināt atstarpi ar ASV tirgu, kas izveidojās pēdējā gada laikā. Visa mēneša garumā tirgus dalībnieku uzmanība bija koncentrēta uz notikumu mēneša otrajā pusē – ECB sēdi. Sagaidot, ka ECB beidzot palaidīs kvantitatīvās mīkstināšanas programmu, investori aktīvi iepirka Eiropas akcijas. Zināms pozitīvs pārsteigums tirgum bija programmas faktiskais apmērs, it īpaši pēc baumām, kuras tirgū parādījās no nezināmiem pārstāvjiem dienu pirms komitejas sēdes. Notikušās ārkārtas vēlēšanas Grieķijā, kurās pārliecinošu uzvaru svinēja kreisi radikālā partija “Syriza”, neietekmēja Eiropas akciju tirgu, jo vairums investoru sagaida, ka pēc Grieķijas tirgošanās ar “trijnieku” vienošanās par turpmāko parāda apkalpošanu tomēr tiks panākta.
Savukārt ASV tirgi uzrādīja vāju dinamiku. Lai cik tas nebūtu dīvaini, uz kopējā fona ASV biržas indeksi pasaules akciju tirgū bija vieni no nedaudziem, kuri janvāri noslēdza mīnusu teritorijā. Galvenais ASV tirgus atpalikšanas iemesls bija salīdzinoši vājās uzņēmumu peļņu atskaites par aizvadītā gada ceturto ceturksni. Praktiski visas atskaišu sezonas laikā reti kurš uzņēmums uzrādīja peļņu lielāku nekā paredzēja tirgus dalībnieki, kas, ievērojot esošo tirgus augsto vērtību kopumā, radīja vilšanos investoru vidū. Šobrīd atskaitījušās ir mazāk kā puse emitentu no indeksa S&P 500 sastāva, kas neļauj pieņemt gala lēmumu, tomēr lielākā daļa “nozīmīgo” uzņēmumu jau ir paziņojuši savus rezultātus.
Attīstības tirgi nodemonstrēja nepārliecinošu kotāciju pieaugumu, kas pagaidām vairāk līdzinās atjaunošanās procesam pēc krituma decembrī nevis jauna izteikta pieauguma trenda veidošanās procesam. Labāk izskatījās Āzijas tirgi ar šo valstu labām uzņēmumu korporatīvajām atskaitēm, kā arī ar šī reģiona valūtu kursu stabilizēšanos. Izteikti sliktāk uzvedās Latīņamerikas tirgi, kuri mēneša laikā zaudēja aptuveni 5% un to pavadīja naftas un metālu cenas krituma fons, kā arī Brazīlijas korporatīvās reputācijas pasliktināšanās (saistībā ar Petrobras skandālu).
Vidējā perspektīvā mēs paredzam esošo tendenču saglabāšanos. Investori turpinās sekot līdzi situācijai izejvielu tirgos, kā arī lielāko valstu monetāro valdību rīcībai.
Ar fondu darbības rezultātiem uz 2015. gada 31. janvāri var iepazīties ABLV Bank mājas lapā, sadaļā „ABLV ieguldījumu fondi”.