Pasaules finanšu tirgos februārī saglabājās pozitīvs noskaņojums. Korporatīvo obligāciju un Emerging Markets valsts obligāciju tirgi turpināja atjaunot pozīcijas pēc to samazināšanās decembrī, turklāt investori lielāku priekšroku deva riskam, nevis kvalitātei – samazinājās kredīta riska prēmijas.
Investīciju reitinga (High Grade) dolāru obligāciju segments mainījās nenozīmīgi, jo cenas ietekmēja ASV valsts obligāciju (Treasuries) ienesīguma pieaugums, tomēr negatīvais efekts no tā tika kompensēts ar kredītu spreda samazināšanos. Toties augsti ienesīgo (High Yield) obligāciju segmentā tika novērots pārliecinošs cenu pieaugums, kuru atbalstīja pozitīva pasaules akciju tirgus dinamika un Brent markas naftas cenas pieaugums.
Eiro valūtā nominēto obligāciju tirgos situācija attīstījās vēl labvēlīgāk. Atšķirībā no US Treasuries, Vācijas valsts obligāciju (Bunds) ienesīgums saglabājās zemā līmenī, kas tika sasniegts vēl janvārī, tādēļ cenu pieaugums tika novērots praktiski visos tirgus segmentos. Izņēmums bija tikai Grieķijas obligāciju tirgus, kur cenu kustības amplitūda bija lielāka par 10%, pateicoties Grieķijas vadības pārrunām ar eirozonas un Eirogrupas vadību par Grieķijas finanšu palīdzības programmas tālāko likteni.
Krievijas eiroobligāciju segmentam galvenais februāra notikums bija Minskā panāktā vienošanās, kuras mērķis ir noregulēt konfliktu Ukrainā un tas izraisīja spēcīgu cenu pieaugumu gan valsts, tā arī korporatīvajām obligācijām. Arī naftas cenu stabilizācija ievērojami atbalstīja tirgu. Zināms “darvas piliens medus mucā” bija aģentūras Moody’s lēmums samazināt Krievijas suverēno reitingu no Baa3 līdz Ba1. Tomēr šādu pasākumu tirgus jau gaidīja, tādēļ tas izraisīja tikai nelielu korekciju.
Vidējā perspektīvā mēs sagaidām esošo tirgus tendenču saglabāšanos. Izteikti drošo korporatīvo obligāciju segments paliks jutīgs pret US Treasuries un Bunds dinamiku, bet augsti ienesīgo korporatīvo obligāciju segments – pret akciju tirgus dinamiku. Mēs turpinām ievērot stratēģiju, kura paredz investēt vidēja un gara termiņa obligācijas ar emitentu drošu kredītprofilu. Ievērojot situācijas attīstību tirgū, plānojam palielināt vai samazināt High Grade obligāciju daļu, kā arī regulēt portfeļa durāciju. Savukārt Krievijas eiroobligāciju segmentā, visticamāk, galvenā ietekme būs no naftas cenas dinamikas un turpmākās ģeopolitiskās situācijas attīstības.
Arī pasaules akciju tirgū, galvenokārt amerikāņu un Eiropas fondu tirgos, februāris aizvadīts uz pozitīvas nots. Galvenie fondu indeksi pieauga visa mēneša garumā, rezultātā uzrādot vērā ņemamu pieaugumu. Pieaugumu atbalstīja arī labi makroekonomiskie dati, galvenokārt Eiropas, “atskaišu sezonas” noslēgums, kura kopumā bija labāka nekā gaidīts, kā arī procentu likmju “samazināšanas parāde” no vadošo centrālo banku puses. Pēdējā februāra dienā Ķīnas Tautas banka kārtējo reizi samazināja likmes un tā jau bija 21. likmju samazināšana no dažādu pasaules centrālo banku puses šajā gadā.
Kopš mēneša sākuma ASV akciju tirgus sāka pietuvoties krietni aizbēgušajam Eiropas tirgum, tomēr abu tirgu atrāvums turpināja palielināties. Amerikāņu uzņēmumu akcijas februārī pievienoja vidēji 5,5%, bet Eiropas konkurenti uzrādīja kotāciju pieaugumu par 7,5%. Jāatzīmē, ka būtiskāko grūdienu ASV tirgus izaugsmei deva tas, ka uz laiku atjaunojās naftas kotācijas. Uz naftas cenu atlēciena fona investori steidza iepirkt naftas ieguves uzņēmumu akcijas, kuras kļuvušas krietni lētākas. Tā rezultātā šī sektora akcijas februārī vidēji “atlēca” par 10% un tas deva atbalstu visam tirgum.
Februārī aizvadīts galvenais etaps peļņas atskaitēm Eiropā. Šobrīd atskaitījušies ir trīs ceturtdaļas no emitentiem, no kuriem nedaudz vairāk kā puse uzrādīja peļņas līmeni, kurš pārsniedz analītiķu prognozes. Turklāt “pozitīvais pārsteigums” vidēji bija ap 2%. Tomēr samērā pieticīgie finanšu rezultāti nemulsināja birzās spēlētājus, kuri joprojām apspēlēja ECB monetārās stimulēšanas tēmu, kura paredz obligāciju iepirkšanas tirgū uzsākšanu jau martā.
Savukārt ASV atskaišu sezona praktiski jau ir noslēgusies. Lielākā daļa no amerikāņu uzņēmumiem (aptuveni 75%) spēja iepriecināt savus ieguldītājus ar peļņu, kura bija lielāka par analītiķu prognozēto, lai gan kopējais peļņas pieaugums bija tikai 5%, kas, ievērojot esošo tirgus augsto novērtējumu, ir diezgan pieticīgs rezultāts. Iespējams, ka ar to arī var izskaidrot ASV tirgus šī gada atpalicības dinamiku no Eiropas tirgus. Attīstības tirgi joprojām neiepriecina – mēneša laikā pieaugums bijis tikai par 3%. Tas norāda uz tirgus spēlētāju saprātīgumu. Nenoteikta jebkuru aktīvu iepirkšana jau kādu laiku ir beigusies un galvenā priekšroka tiek dota to valstu tirgiem, kuru centrālās bankas īsteno stimulējošu politiku – Eiropa, Japāna un pēdējā laikā arī Austrālija.
Galvenā akciju fondu stratēģija ir turēt. Industriālo ETF fondos prioritāte ir atdota ASV un Eiropas ekonomikas cikliskajām nozarēm, bet globālo ETF fondos – attīstīto valstu tirgiem, turklāt lielāka uzmanība tiek veltīta valūtu risku mazināšanai.