ABLV Asset Management pārvaldīto ieguldījumu fondu ienesīgums uz 30.04.2015:

Pārvaldošā uzņēmuma ABLV Asset Management, IPAS, komentārs

Aprīlis pasaules finanšu tirgum bijis diezgan interesants. Mēneša pirmajā pusē turpinājās šī gada “modes” tendences – amerikāņu dolāra pieaugums, vācu valsts obligāciju ienesīguma krišana līdz jaunam rekorda līmenim, galveno fondu tirgus (galvenokārt Eiropas) pieaugums, Ķīnas fondu tirgus “vertikāla” izaugsme. Ziņu fons bija salīdzinoši neitrāls. Periodiski radās zināma ažiotāža saistībā ar grieķu parādiem, bet tas, visticamāk, bija no tā, ka žurnālistiem nebija par ko rakstīt, jo trūka citu būtiskāku tēmu.

Viss interesantais notika mēneša pēdējās dienās pēc ASV IKP datu paziņošanas, kuri izrādījās daudz sliktāki nekā gaidīts (pieaugums bija tikai par 0,2%, lai gan tika sagaidīts pieaugums par 1%). Tas izraisīja strauju kursa pieaugumu pret eiro, kas, savukārt, izprovocēja peļņas fiksāciju Vācijas fondu tirgū. Iepriekšējā komentārā mēs norādījām, ka investori arvien vairāk uzmanību pievērš eiro kursam. Tādēļ straujš pieaugums (divu dienu laikā par 2,5% un visa mēneša griezumā par 4,5%) izsauca Eiropas eksportējošo uzņēmumu (automašīnu, ķīmiskās rūpniecības un tehnoloģiju sektora) akciju izpārdošanu. Tā rezultātā, vācu fondu indekss DAX30 mēneša pēdējās dienās nogāzās gandrīz par 5%, uzrādot vissliktāko rezultātu no visiem fondu indeksiem, kuriem sekojam līdzi.

Korporatīvo atskaišu sezona aizvadīta daudz maz mierīgi, bez jebkādiem negatīviem pārsteigumiem. ASV pēc indeksa S&P500 (atskaitījušies 70% uzņēmumu) peļņas pieaugums vidēji pagaidām ir 3%, neieskaitot enerģētikas uzņēmumus – 9%. Eiropā pēc indeksa STOXX Europe 600 (atskaitījušies 52% uzņēmumu) peļņas pieaugums bijis 6%, Japānā pēc indeksa Topix (atskaitījušies 44%) – peļņas pieaugums bijis 8%. Tātad mikro līmenī galvenajās attīstītajās valstīs no fundamentālā redze viedokļa viss izskatās diezgan labi. Cita lieta, ka visi šie tirgi jau ir pietiekami spēcīgi izauguši, tādēļ investori meklē papildu iespējas investīcijām. Tas veicina to, ka investori viena fonda tirgus ietvaros ir īpaši izvēlīgi gan valstu ziņā, tā arī sektora izvēlē. Tā rezultātā ir novērojamas atšķirīgi vērstas kustības dažādiem akciju indeksiem dažādos laika brīžos.

Globālajā akciju tirgū atšķirīgā aprīļa īpašība bija tā, ka izteikti apsteidzošu dinamiku uzrādīja attīstības valstu akciju indeksi (7,5% pret kopējā pasaules indeksa 2,2%). Galvenie nopelni tam ir Ķīnai un Brazīlijai, kuras veido aptuveni 30% no MSCI EM indeksa. Turklāt, pateicoties stabilizācijai un izejvielu resursu cenu pieaugumam, spēcīga korekcija notika valūtu tirgū, kur vairums attīstības valstu valūtas pieauga attiecībā pret USD. Tika arī novērota paaugstināta interese par Āzijas fondu tirgiem, kas rada papildu naudas pieplūdumu šiem tirgiem. Visi šie faktori arī rezultējās kopējā indeksa MSCI EM nopietnā pieaugumā.

Uz cenu pieauguma izejvielu tirgos fona, galvenokārt naftas un industriālo metālu tirgos, pieauguma līderi gan ASV, gan Eiropā bija attiecīgo ekonomikas sektoru uzņēmumu akcijas. Tāpat, pateicoties labām korporatīvajām atskaitēm, apsteidzošu dinamiku uzrādīja ASV tehnoloģiju un telekomunikāciju sektori. Savukārt atpaliekošu dinamiku demonstrēja to uzņēmumu akcijas, kuri orientējas uz iekšējo patēriņu, kas notika dēļ sliktiem ASV makroekonomisko datiem, kā arī dēļ ne visai iepriecinošām ceturkšņa atskaitēm.

Akciju fondu pārvaldnieki rīkojās atbilstoši iepriekš izstrādātai stratēģijai — “turēt” un tika īstenots neliels daudzums taktisko darbību, ar mērķi optimizēt fondu portfeļu struktūru. Kopējais viedoklis par pasaules akciju tirgu paliek mēreni pozitīvs, tomēr, ievērojot augsto tirgus “izvēlību”, iespējamas daudz agresīvākas darbības attiecībā uz dažādu ETS daļu palielināšanu/samazināšanu fondos.

Pasaules obligāciju tirgū galveno tendenci noteica Vācijas valsts obligācijas (Bunds). Aprīļa pirmajā pusē 10 gadīgie Bunds uzstādīja absolūto rekordu, sasniedzot ienesīgumu 0,05%, turklāt arī 8-gadīgie vērtspapīri jau tirgojās ar negatīvu ienesīgumu! Šāda dinamika veicināja zemu ienesīgumu saglabāšanos arī citām attīstīto valstu valsts obligācijām, tai skaitā arī amerikāņu, pat neskatoties uz to, ka tiek sagaidīta likmes celšana no FRS puses ja ne jūnijā, tad ne vēlāk kā rudenī. Tomēr vienā brīdi investoriem, ja tā var teikt, atvērās acis uz to, ka negatīvs ienesīgums 7-8 gadu obligācijām, pat ja tā ir Vācija – tas nav normāli. Tirgus dalībnieku skaits, kuri vēlas maksāt par to, ka viņi dod aizņēmumu, strauji samazinājās, kas izraisīja tehnisku korekciju, kas strauji pastiprinājās (arī citos tirgos) mēneša beigās, kad 10 gadīgo Bunds ienesīgums divu dienu laikā palēcās par 20 bāzes punktiem (no 0,16% līdz 0,36%). Pierādījums tam, ka šīs tirgus šobrīd ir galvenais, bija tas, ka tieši 29. aprīlī tika publicēti ļoti slikti dati par ASV IKP un pēc šādiem datiem US Treasuries ienesīgumam bija krietni jāsamazinās, jo perspektīvas par FRS likmju palielināšanu tika atbīdītas uz vēlāku termiņu. Tomēr notika pretējais un 10 gadīgo amerikāņu obligāciju ienesīgums palēcās par 10 bāzes punktiem! Laikā, kad nav nekādu perspektīvu par drīzu ECB un FRS monetāro politiku maiņām, US Treasuries un Bunds aprīļa dinamika bija liels pārsteigums vairumam tirgus dalībnieku. Viens no šādas dinamikas iemesliem varētu būt inflācijas gaidu pārskatīšana, precīzāk sakot — draudu mazināšanās par iespējamu deflāciju. Pirmkārt, ECB programmai QE ir jāstimulē Eiropas ekonomiku un jāveicina inflācijas pieaugums. Otrkārt, arī naftas cenu un industriālo metālu cenu pieaugums samazina deflācijas spiedienu. Un treškārt — parādījušas pazīmes par to, ka beidzot sāksies algu pieaugums ASV (Employment Cost Index 2015. gada 1. ceturksnī bija labāks nekā gaidīts).

Visi augstāk minētie faktori atstāja būtiski iespaidu uz attīstības valstu korporatīvo obligāciju un valsts obligāciju tirgu, galvenokārt uz obligāciju ar augstu investīciju reitingu (High Grade) segmentu, kur ievērojami samazinājās cenas. Nenozīmīga spredu samazināšanās un daudz augstāks kupona ienesīgums ļāva šim segmentam mēneša laikā noturēties pozitīvajā teritorijā, lai gan šis plus bija simbolisks. Lielāko ieguldījumu obligāciju fondu kopējā pozitīvajā rezultātā sniedza augsti ienesīgo obligāciju segments, it īpaši attīstības valstu. Šeit galveno lomu nospēlēja cenu pieaugums izejvielu tirgū, kas veicināja investoru intereses atgriešanos par 2014. gada beigās pārdotajiem vērtspapīriem. Tā rezultātā, vislielāko pieaugumu nodemonstrēja tādu valstu valsts obligācijas kā Venecuēla, Ekvadora, Kazahstāna, Azerbaidžāna, Nigērā u.tm.

Arī korporatīvajā sektorā vislielākais pieprasījums bija tiem uzņēmumu vērtspapīriem, kuri saistīti ar izejvielu tirgiem, tādēļ šeit vienas no līderēm bija Krievijas korporatīvās obligācijas. Papildu atbalstu šim tirgum sniedza tas, ka neparādījās būtiski ģeopolitiskie jaunumi, rubļa kursa stiprināšanās pret ASV dolāru, kā arī Krievijas emitentu mēreni labās atskaites.

Vidējā perspektīvā mēs sagaidām esošo tendenču saglabāšanos. Investoru galvenā uzmanība tiks koncentrēta uz ASV makroekonomisko statistiku, uz kuras pamata tirgus dalībnieki mēģinās prognozēt FRS darbības. Tāpat tirgu turpinās ietekmēt vācu Bunds dinamika. Esošo korekciju mēs novērtējam kā tehnisku, tomēr līmeņus, pie kuriem tā beigsies, ir grūti prognozēt, ievērojot spēcīgo cenu pieaugumu pēdējā gada laikā.

Papildu informācija pieejama ABLV Bank mājas lapas sadaļā “ABLV ieguldījumu fondi”.