Pārvaldošā uzņēmuma ABLV Asset Management, IPAS, komentārs

Maijs pasaules finanšu tirgū bija salīdzinoši mierīgs. Pēc inerces mēneša pirmajos datumos turpinājās vēl kustības, kuras izraisīja aprīļa pēdējo dienu notikumi, par kuriem mēs stāstījām iepriekšējā komentārā. Pēc tam gan tirgus nomierinājās un pārgāja uz konsolidācijas stadiju. Acīmredzot, vairums tirgus dalībnieku secināja, ka straujais Vācijas valsts obligāciju (turpmāk – Bunds) sell-off aprīļa beigās un maija sākumā, kas izraisīja zināmu neizpratni finanšu tirgos, bija tikai tehniska korekcija. Tādēļ, parādoties pirmajām pazīmēm par Bunds stabilizāciju, tirgū atgriezās iepriekšējās tendences.

Mēneša pirmajā pusē ziņu fons pasaules akciju tirgū bija diezgan neitrāls — korporatīvo atskaišu sezona bija beigusies, makroekonomikas datiem bija jaukts raksturs, tādēļ atsevišķu fondu indeksu dinamiku noteica lokālie faktori. Tā kā neparādījās jaunas idejas, tad vairumā galvenajos fondu tirgos iestājās klusumus un atgriezās iepriekšējo mēnešu tendences — amerikāņu dolāra kursa samazināšanās, izejvielu preču cenu pieaugums un, atbilstoši, attīstības valstu akciju tirgus apsteidzoša dinamika, izejvielu ekonomisko sektoru uzņēmumu akciju pieaugums utt.

Mierīgo situācijas ritējumu kārtējo reizi izjauca ECB. Pārvaldnieku padomes loceklis Benua Kurjē paziņoja, ka QE programma tiks paātrināta maijā un jūnijā dēļ tirgus zemās likviditātes jūlijā-augustā. Šis paziņojums izraisīja strauju notikumu pagriezienu valūtu tirgū, kas noveda pie amerikāņu dolāra vērtības pieauguma atjaunošanās, kas, savukārt, izraisīja izejvielu preču cenu samazināšanos. Tā rezultātā, nesenie līderi kļuva par zaudētājiem, izbaudot spēcīgu spiedienu no pārdevēju puses. Mēneša rezultātā vislielākos zaudējumus cieta attīstības valstu tirgi, galvenokārt dēļ vietējo valūtu vērtības samazināšanās.

Tendences valūtu un izejvielu tirgos noteica investoru vēlmes ASV un Eiropas fondu tirgu ietvaros. ASV tirgū labāku dinamiku uzrādīja tehnoloģiju, veselības un finanšu sektori. Savukārt izejvielu sektori cieta diezgan būtiskus zaudējumus, kā arī “sliktāk par tirgu” izskatījās telekomunikāciju un transporta sektoru uzņēmumu akcijas. Eiropas fondu tirgū izveidojās daudz viendabīgāka situācija — vairāku sektoru uzņēmumu akcijas mēneša griezumā uzrādīja pozitīvu dinamiku, savukārt samazinājums bija novērojams izejvielu sektoru uzņēmumu akcijām.

Pasaules obligāciju tirgū investori ieņēma nogaidošas pozīcijas, pievēršot galveno uzmanību Bunds un US Treasuries. Straujš 10 gadīgo Bunds ienesīgumu pieaugums no 0,16% līdz 0,80% 6 dienu laikā (kas atbilst aptuveni 6% cenu kritumam) radīja spiedienu uz valsts un korporatīvo obligāciju ar investīciju reitingu (High Grade) segmentu, kurā ievērojami samazinājās cenas. Savukārt augsti ienesīgo obligāciju (High Yield) segments, pateicoties pievilcīgam ienesīgumam un pozitīvai dinamikai izejvielu tirgos, bija diezgan stabils. Uz neitrāla ziņu un ierobežota piedāvājuma fona turpinājās Krievijas korporatīvo obligāciju cenu pieaugums, bet to ienesīgums joprojām ir diezgan augsts, salīdzinot ar kopējo ienesīguma līmeni globālajā obligāciju tirgū. Cenu kritums izejvielu tirgos mēneša beigās radīja zināmu korekciju, bet tā bija nebūtiska, ievērojot pieaugumu iepriekšējos mēnešos.

Vidējā perspektīvā mēs sagaidām tirgus stabilizāciju un svārstīguma samazināšanos. Investoru galvenā uzmanība joprojām tiks piesaistīta ASV makroekonomiskajiem datiem, uz kuru pamata tirgus dalībnieki centīsies noprognozēt FRS darbības attiecībā uz galvenās procentu likmes izmaiņām.

Papildu informācija pieejama ABLV Bank mājas lapas sadaļā “ABLV ieguldījumu fondi”.

ABLV Asset Management pārvaldīto ieguldījumu fondu ienesīgums uz 31.05.2015: