Investoriem augusts pasaules akciju tirgū bija diezgan nervozs un trauksmains. Mēneša pirmā puse nevēstīja neko sliktu, Eiropas un Ķīnas tirgu lēnām atjaunojās pēc “nosēšanās” jūlija beigās, ASV biržas indeksi palika šaurā koridorā, tuvu rekorda līmeņiem.

Tomēr mēneša vidū šo idilli atkal izjauca Ķīna. Negaidīta Ķīnas Tautas bankas monetārās politikas maiņa bija pārsteigums visiem tirgus dalībniekiem un tas izraisīja strauju noskaņojuma maiņu. Ķīna veica nelielu savas valūtas devalvāciju, kā rezultātā juaņas kurss pret ASV dolāru nokrita par vairāk kā 3%. Iepriekš valsts valūtas politika tika balstīta uz to, ka centrālā banka vienpersonīgi noteica juaņas oficiālo kursu pret ASV dolāru, bet biržas kurss varēja atšķirties no šīs vērtības par 2%. Tagad regulators paziņoja, ka turpmāk juaņas kurss tiks noteikts atbilstoši iepriekšējās dienas noslēgumā fiksētajam biržas kursam, turklāt pastāv iespēja, pēc nepieciešamības, veikt intervenci. Turklāt Ķīnas banka intervenci veica jau pēc pāris dienām un ar to arī var izskaidro kādēļ juaņas kopējais kritums bija diezgan ierobežots. Analītiķi min vairākus iemeslus šādas valūtas politikas maiņai. Tie ir centieni panākt to, lai juaņa kļūtu par oficiālo SVF rezerves valūtu un tā īstenošanai Ķīnas nacionālajai valūtai jākļūst daudz “brīvākai”. Kā iemesls tiek minēts arī tas, ka tā ir valsts vēlme nedaudz vājināt savas valūtas kursu, jo juaņas, kura praktiski ir piesaistīts ASV dolāram, kurss pēdējos gados spēcīgi nostiprinājies praktiski pret visām pasaules valūtām, kas negatīvi ietekmē eksporta konkurētspēju.

Lai arī kā tur nebūtu, pēc tik negaidītiem notikumiem tirgū sākās drudzis. Pirmo sitienu saņēma Āzijas valstu valūtu kursi un fondu tirgi. Lai arī tam nebija fundamentālu iemeslu, investori nobijās, ka Ķīnas centrālās bankas darbības var izraisīt jaunus “valūtu karus”, kā arī tika uzdoti jautājumi par Ķīnas ekonomikas nākotni un kā šīs problēmas var ietekmēt visu reģionu. Uz šī fona tirgus dalībnieki sāka masveidā atbrīvoties no riskantajiem aktīviem, tādējādi izsaucot nopietnus kritums gan vairumā fondu tirgu, tā arī valūtu kursiem pret dolāru un eiro. Papildu spiedienu no pārdevēju puses pastiprināja tas, ka Ķīnas valdība neveica nekādus stabilizācijas pasākumus kā gadījumos, kad izveidojās nestabilitāte fondu tirgos.

Šādos nosacījumos Eiropas un ASV fondu tirgi kādu laiku noturējās, lai gan Eiropas laukumiem pārvēlās pāri tādu kompāniju pārdošanas vilnis, kurām lielāko daļu ienākumu veido Ķīna. Tomēr tas neturpinājās ilgi — līdz pirmspēdējai augusta pirmdienai, kuru daudzi jau nosaukuši par “melno” vai “tumši pelēko” (kā nu kuram patīk vai cik nu kurš ir zaudējis). Šajā dienā Ķīnas biržas indeksi nogāzās par 9%, arī Vācijas galvenais biržas indekss DAX šajā dienā nodemonstrēja kritumu par 8% (uzrādot daļēju vērtības atjaunošanos tikai dienas beigās) un ko tādu mēs nebijām novērojuši kopš 2008. gada. Amerikāņu indekss S&P 500 dienas laikā nokrita par vairāk kā 5%, kas nebija novērots kopš 2011. gada, kad tika samazināts ASV reitings (turklāt nākotnes līgumu tirgū pat tika apturēta tirdzniecība dēļ down limit sasniegšanas ar atzīmi mīnuss 7%). Lielākā daļa no preses jau paguva to visu norakstīt uz Ķīnu, tomēr, mūsuprāt, ne viss ir tik viennozīmīgs kaut vai dēļ tā iemesla, ka kopš Ķīnas devalvācijas bija pagājušas gandrīz divas nedēļas un diezin vai nopietniem investoriem bija nepieciešams tik daudz laika, lai pēkšņi nolemtu pārdot visu vienā dienā.

Pēc dažu ekspertu domām (arī mēs tiecamies tām pievienoties), šāda “kataklizma” bija izteikti tehniska. Pirmdienas notikumi ir sekas tam, kas notika ASV derivatīvu tirgū iepriekšējās divās tirdzniecības sesijās (pirms tam, ceturtdien un piektdien, indekss S&P nokrita par 5% bez redzamiem fundamentāliem iemesliem. Piektdien beidzās termiņš augusta iespēju līgumiem uz nākotnes līgumiem, turklāt tirgū radās spēcīga nestabilitāte starp atvērtajām pozīcijām. Šīs nestabilitātes likvidēšana arī izraisīja indeksu krišanu). Tas kalpoja par iemeslu tam, ka vienlaikus pieslēdzās liels daudzums tā saucamo “robotu”, t.i. hedžfondu stratēģiju, kuri strādā pēc noteikta algoritma. Tos absolūti neinteresē tādi “nieki” kā makroekonomiskie rādītāji, korporatīvās peļņas pieaugums, salīdzinošā akciju vērtība,
QE programmas utt. Tās pielūdz citu dievu — gammas, alfas, svārstīgumu, standarta atkāpes un citus. Tādējādi šo svārstīgumu vienkārši ieslēdza šie algoritmi. Mūsuprāt, tikai ar to var izskaidrot to neprātu, kas radās ASV akciju tirgū (piemēram, indekss S&P varēja stundas laikā nokrist par 2%, bet pēc tam ar tādu pašu ātrumu atgriezties atpakaļ). Ievērojot to, ka augusts ir atvaļinājumu mēnesis un likviditāte tirgū ir gada zemākajā punktā, “robotu” cīņām bija vēl lielāka ietekme uz tirgu un tas noteikti neveicināja optimismu investoriem visā pasaulē.

Lai arī kā, tomēr mēneša rezultāts liecina, ka fondu tirgi visā pasaulē cieta ļoti lielus zaudējumus (pasaules akciju indekss MSCI World zaudēja 6,81%, bet MSCI Emerging Markets — 9,2%).

Līdzīga situācija tika novērota pasaules obligāciju tirgū. Paaugstinātas nervozitātes apstākļos, cenas krita visos segmentos. Spēlētājus neinteresēja vai tas ir High Grade vai High Yield, izejvielu eksportētājs vai importētājs, Āzija, Austrumeiropa vai Latīņamerika. To vai citu obligāciju cenu krituma dziļums galvenokārt bija atkarīgs no to likviditātes. Stabilas palika tikai cenas vācu Bunds un US Treasuries, kuras, lai arī neizauga (kā parasti notiek totālas panikas laikā), tomēr palika iepriekšējā mēneša līmenī. Visticamāk, “roboti” līdz tām vēl nav tikuši.

ABLV Asset Management pārvaldītie fondi globālā praktiski visu aktīvu krituma laikā uzrādīja rezultātu, kurš līdzīgs tirgum. Obligāciju fondi zaudēja 1 – 1,5%, akciju fondi no 5% līdz 8%. Tomēr mēs nevēlamies pārlieku dramatizēt situāciju. Pirmkārt, līdz spēcīguma krituma sākumam akciju fondu pārvaldnieki ievērojami samazināja ETF pozīcijas (globālo akciju fondos — attīstības valstis, industriālos fondos — taktisku iemeslu dēļ), tādēļ ir izveidojusies pietiekami liela naudas līdzekļu daļa, kas šajā brīdī ir pozitīvs moments. Otrkārt, pēc pietiekami nopietnām korekcijām daudzi tirgi un sektori kļuvuši daudz pievilcīgāki, saglabājot labas perspektīvas no fundamentālu iemeslu redzespunkta. Mēs neizslēdzam iespēju, ka īstermiņā var saglabāties augsts svārstīgums, tomēr mēs joprojām redzam labu potenciālu akciju tirgus pieaugumam līdz gada beigām. Esošā stratēģija — “pirkt uz samazināšanos”.

Obligāciju fondos saglabājas stratēģija “turēt”. Mūsuprāt, esošā fondu struktūra ir optimāla esošajos tirgus apstākļos.

ABLV Asset Management pārvaldīto ieguldījumu fondu ienesīgums uz 31.08.2015:

	kopš 2015. gada sākuma (YTD)	2014. gads	2013. gads	2012. gads	Kopš izveides brīža (gada izteiksmē)
Valsts obligāciju fondi
ABLV Emerging Markets USD Bond Fund	2,56%	2,75%	-3,94%	15,63%	4,88%
ABLV Emerging Markets EUR Bond Fund	2,63%	1,83%	0,92%	15,88%	3,98%
Korporatīvo obligāciju fondi
ABLV High Yield CIS USD Bond Fund	20,34%	-16,58%	2,20%	17,96%	4,64%
ABLV High Yield CIS RUB Bond Fund	19,50%	-10,21%	7,00%	-	5,74%
Globālā tirgus korporatīvo obligāciju fondi
ABLV Global Corporate USD Bond Fund	-0,15%	0,34%	-	-	0,97%
ABLV European Corporate EUR Bond Fund	1,46%	3,30%	-	-	3,79%
Akciju fondi
ABLV Global USD Stock Index Fund	-7,54%	-0,26%	10,24%	9,33%	0,84%
ABLV Global EUR Stock Index Fund	-1,22%	3,84%	3,26%	11,67%	-0,74%
ABLV US Industry USD Equity Fund	-3,44%	6,95%	-	-	3,65%
ABLV European Industry EUR Equity Fund	4,80%	2,09%	-	-	4,16%
Kopējā ienesīguma fondi
ABLV Multi-Asset Total Return USD Fund	-	-	-	-	-5,90%

Papildu informācija pieejama ABLV Bank mājas lapā “ABLV Ieguldījumu fondi”.