Aizvadītais oktobris finanšu tirgiem bijis labākais mēnesis pēdējo gadu laikā. Tirgus uzrādīja labāko rezultātu kopš 2011. gada oktobra un septīto labāko rādītāju pēdējo 25 gadu laikā.

Šādu strauju investoru noskaņojuma maiņu ir grūti loģiski izskaidrot. Acīmredzot, vienkārši izveidojušies tādi apstākļi. Atgādinām, ka augustā-septembrī tirgū iegāzās tik daudz negatīvā, kas veicināja pietiekami spēcīgu korekciju (pasaules akciju indekss nokrita par vairāk kā 10%). Šķiet vairums tirgus dalībnieku nolēma, ka sliktāk vairs nevar būt. Ja pie šāda ziņu fona tirgi pārstāja krist, tad nav sagaidāms turpmāks samazinājums un ir laiks pirkt. Rezultātā tikai pirmo divu nedēļu laikā indekss S&P500 izauga par 6%, tādējādi izraisot optimismu praktiski visos galvenajos fondu tirgos. Saprotams, ka sākumā vairākums šādu pieaugumu vērtēja kā tehnisku atlēcienu pēc tirgus krituma trešajā ceturksnī un turpmāko dinamiku vajadzēja noteikt ceturkšņa korporatīvo atskaišu sezonai. Un arī tā nepievīla, lai arī tā nebija tik iespaidīga. ASV atskaitījās aptuveni 70% no S&P500 indeksa kompānijām un trešā daļa no tām uzrādīja peļņu, kas pārsniedza analītiķu cerēto. Lai arī “pārsteigums” nebija pārāk liels, jo vidēji kompāniju peļņa bija tikai par 5% lielāka nekā analītiķu cerētais, bet kopējais peļņas pieaugums bija tikai 4% (neskaitot naftas sektoru), tas bija pietiekami, lai fondu tirgos saglabātos pozitīva dinamika.

Eiropā atskaites bija sliktākas. Atskaitījās aptuveni 60% lielo korporāciju un puse no tām neattaisnoja cerības, lai gan peļņas pieaugums bija par 14% (neskaitot naftas sektoru). Tomēr šī neiedvesmojošā atskaitīšanās nebija šķērslis rallija turpināšanai, jo investoru uzmanība pakāpeniski pārslēdzās uz pasaules centrālo banku darbībām. Pirmais, kas deva papildu impulsu atpalikt sākušajam Eiropas tirgum, bija ECB sēdē. Lai arī reālus soļus ECB pagaidām neveica, tomēr tā apstiprināja gatavību palielināt kvantitatīvās mīkstināšanas programmu, solot pārskatīt to jau decembrī. Tas nozīmē to, ka tirgus var saņemt vēl lielāku likviditāti un papildu tam parādījušās cerības, ka var turpināties procentu likmju samazināšanās eirozonā. Tajā pašā dienā Ķīnas Tautas banka samazināja savas likmes. Savukārt mēneša beigās FRS pēc savas sēdes nedaudz izgaismoja savu pozīciju attiecībā uz iespējamo likmes palielināšanu un daudz optimistiskāk izteicās par pasaules ekonomiku. Turklāt, tirgos pastiprinājās cerības par iespējamiem papildu mēriem no Japānas centrālās bankas puses ekonomikas atbalstam.

Visu augstāk minēto faktoru kombinācija noveda pie tā, ka, piemēram, indekss S&P500 no 28. septembra līdz oktobra beigām izauga par vairāk kā 10%, ar maksimālo dienas samazinājumu šajā periodā par 0,68%. Pēdējo reizi līdzīgs “rallijs” tika fiksēts 44 gadus atpakaļ — 1971. gadā!

Vēl viens ievērības cienīgs oktobra notikums bija attīstības valstu tirgus pieaugums. Šogad šie tirgi uzrāda diezgan atpaliekošu dinamiku. Lai arī pašu fondu indeksu pieaugums nebija tik nozīmīgs kā attīstītajās valstīs (izņemot Ķīnu), korekcija valūtu tirgū ļāva indeksam MSCI EM uzrādīt pieaugumu par 7% (pasaules akciju indekss pieauga par 7,8%).

Kas attiecas uz ASV un Eiropas fondu tirgiem, tad pieaugumu uzrādīja visi sektori, tai skaitā arī naftas. Apsteidzoša vai atpaliekoša dinamika tika noteikta pēc korporatīvo atskaišu rezultātiem.

ABLV Asset Management, IPAS, pārvaldītie fondi uzradīja ienesīgumu, kurš pielīdzināms tirgus ienesīgumam. Atgādinām, ka iepriekšējā komentārā mēs atzīmējam to, ka, mūsuprāt, korekcija, kuru pasaules akciju tirgus piedzīvoja augustā-septembrī, nebūs ilgtermiņa, un, samazinoties nervozitātei tirgos, atjaunosies fondu indeksu pieaugums, tādēļ septembra beigās praktiski visi naudas līdzekļi tika izvietoti ETF. Kā to pierādīja nākamie notikumi, mūsu pieņēmumi bija pareizi un pateicoties tam akciju fondu daļu vērtība mēneša laikā pieauga par 7,5 līdz 9%. Šobrīd akciju fondu pārvaldnieki turpina ievērot stratēģiju “turēt”, jo, mūsuprāt, pieauguma vilnis, kurš izveidojās oktobrī, turpināsies vidēja termiņa perspektīvā.

Arī korporatīvo obligāciju un attīstības valstu obligāciju tirgos tika novērots spēcīgs cenu pieaugums. Nenoteiktība attiecībā uz FRS likmes dinamiku, izejvielu cenu samazināšanās turpinājums, augstas svārstības akciju tirgū būtiski ietekmēja pasaules obligāciju tirgu pēdējo mēnešu laikā, kas veicināja spredu palielināšanos High Yield korporatīvajām obligācijām līdz eirozonas 2011.-2012. gada parādu krīzes līmenim, kas, mūsuprāt, ne visai precīzi ataino tirgus fundamentālo stāvokli. Tādēļ, tiklīdz pasaules tirgos atgriezās “riska apetīte”, atgriezās arī investoru interese par šiem finanšu instrumentiem. Tā rezultātā obligāciju tirgos oktobrī ievērojami samazinājās spredi, kas veicināja dažādu korporatīvo un attīstības valstu obligāciju indeksu pieaugumu par 2-3%, turklāt spredi atspēlēja tikai 25-50% no izplešanās apjoma kopš gada sākuma. Tas ļauj prognozēt, ka oktobra dinamika turpināsies vidējā perspektīvā, ja neparādīsies nopietni negatīvi notikumi.

Joprojām ļoti labi izskatās Krievijas eiro obligāciju tirgus. Ienesīgumi saglabājas augsti, turklāt tirgū novērojams šo vērtspapīru deficīts, ko veicina gan tas, ka nenotiek to jauni laidieni, kā arī korporāciju politika izpirkt savas obligācijas ar mērķi samazināt savus procentu maksājumus vai aizvietot valūtu parādus ar rubļiem.

Vienīgais neveiksminieks bija fonds ABLV High Yield CIS RUB Bond Fund, kurš zaudēja 2% no savas vērtības. Iemesls tam ir diezgan negaidīts kompānijas “Transaero” bankrots — šī uzņēmuma obligācijas bija fonda portfelī. Vēl septembrī tika paziņots, ka finanšu grūtības nonākušo kompāniju nopirks “Aeroflot”, kura septembra vidū iesniedza lūgumu par 90% “Transaero” akciju pirkšanu, tomēr, pēc tam notikumi sāka attīstīties mīklaini, jo kāds kaut kur tomēr nolēma ļaut bankrotēt problēmu nomāktajam pārvadātājām, kā rezultātā tā obligāciju vērtība praktiski pārvērtās nullē, kas arī atspoguļojās uz kopējo fonda vērtību.

Obligāciju fondos saglabājas stratēģija “turēt”, jo FRS piesardzīgā politika attiecībā uz procentu likmi, QE programmas saglabāšana (vai palielināšana?) Eiropā ir izteikti pozitīvi faktori pasaules obligāciju tirgum, Turklāt, kā jau norādīts iepriekš, spredi joprojām atrodas augstos līmeņos un tiem ir potenciāls sašaurināties.

ABLV Asset Management pārvaldīto ieguldījumu fondu ienesīgums uz 31.10.2015:

	kopš 2015. gada sākuma (YTD)	2014. gads	2013. gads	2012. gads	Kopš izveides brīža (gada izteiksmē1)
Valsts obligāciju fondi
ABLV Emerging Markets USD Bond Fund	3,86%	2,75%	-3,94%	15,63%	4,94%
ABLV Emerging Markets EUR Bond Fund	3,21%	1,83%	0,92%	15,88%	3,97%
Korporatīvo obligāciju fondi
ABLV High Yield CIS USD Bond Fund	26,09%	-16,58%	2,20%	17,96%	5,13%
ABLV High Yield CIS RUB Bond Fund	17,03%	-10,21%	7,00%	-	4,90%
ABLV Global Corporate USD Bond Fund	0,81%	0,34%	-	-	1,31%
ABLV European Corporate EUR Bond Fund	1,87%	3,30%	-	-	3,70%
ABLV Emerging Markets Corporate USD Bond Fund	-	-	-	-	1,41%
Akciju fondi
ABLV Global USD Stock Index Fund	-3,44%	-0,26%	10,24%	9,33%	1,34%
ABLV Global EUR Stock Index Fund	3,36%	3,84%	3,26%	11,67%	-0,17%
ABLV US Industry USD Equity Fund	-0,09%	6,95%	-	-	5,55%
ABLV European Industry EUR Equity Fund	0,69%	2,09%	-	-	1,81%
Kopējā ienesīguma fondi
ABLV Multi-Asset Total Return USD Fund	-	-	-	-	-3,67%

¹ Izņemot ABLV Multi-Asset Total Return USD Fund un ABLV Emerging Markets Corporate USD Bond Fund, kuriem ienesīgums tiek aprēķināts par fondu darbības periodu.

Papildu informācija pieejama ABLV Bank mājas lapā “ABLV Ieguldījumu fondi”.