Novembris pasaules finanšu tirgos bijis salīdzinoši mierīgs, lai gan mēneša pirmajā pusē tika novērota paaugstināta tirgus svārstība, kas, galvenokārt, bija saistīts ar tehnisku korekciju pēc īpaši spēcīgā rallija oktobrī.
Mēneša pirmajā nedēļā vairums akciju tirgu pēc inerces turpināja oktobra pieaugumu, cerot uz ECB, Japānas Bankas un Ķīnas Tautas bankas stimulējošās monetārās politikas paplašināšanos un ievērojot salīdzinoši maigo FRS retoriku par likmju palielināšanu. Tomēr šo mierīgo idilli izjauca publiskotie dati par ASV darba tirgu, kuri bija ļoti pozitīvi un pārsniedza analītiķu prognozes. Šie dati strauji palielināja iespējamību tam, ka ASV varētu paaugstināt likmes jau decembrī un izraisīja ļoti negatīvu tirgus dalībnieku reakciju. Tā rezultātā, galvenajos fondu tirgos notika diezgan strauja un spēcīga korekcija. Visvairāk cieta ASV akciju tirgus un attīstības valstu akciju tirgi, turklāt Eiropa un Japāna nodemonstrēja labu noturību, kas vēlreiz norāda uz to, cik nopietnu ietekmi uz investoru noskaņojumu atstāj lielāko pasaules valstu monetāro valdību gaidāmās darbības. Turpmākie notikumi šo tēzi apstiprināja vēlreiz. Jauna ASV makroekonomisko datu porcija nebija tik iespaidīga. Tie gan nesamazināja gaidas par likmes palielināšanu decembrī, bet radīja viedokli (kuru periodiski stiprināja FRS pārstāvji), ka likmes tiks celtas mēreni un secīgi, kas mazināja spriedzi tirgos un atgrieza tajos pircējus. Rezultātā galvenie fondu tirgi mēneša laikā necieta zaudējumus un uzrādīja pat pozitīvu ienesīgumu. Īpaši “izcēlās” vācu DAX, kurš oktobra 12% pieaugumam pievienoja vēl 5%, kā arī japāņu Nikkei-225 (+3,5%).
Nedaudz sliktāk klājās ASV, kur tirgus mēnesi noslēdza uz nulles, bet arī to var uzskatīt par labu rezultātu, ievērojot iepriekšējo straujo pieaugumu. Vienīgais, kas atkal nepiedalījās šajās dzīves svinībās, bija attīstības valstu akciju tirgus, kurš zaudēja 4%. Šeit atkal nostrādāja tie paši faktori, kuri ietekmē tirgu visa gada garumā — zemas cenas izejvielu tirgos, valūtu kursu kritums pret ASV dolāru, politiskās situācijas. Arī terorisma pieaugums un nopietnais incidents starp Turciju un Krieviju par notriekto СУ-24 neveicināja papildu optimismu investoru vidū.
Akciju fondu pārvaldnieki turpināja ievērot stratēģiju “turēt”. Iepriekšējā komentārā mēs norādījām uz to, ka, mūsuprāt, oktobrī izveidojušais pieauguma vilnis turpināsies vidējā perspektīvā un tas pagaidām tā arī notiek. Tā rezultātā, ABLV Asset Management, IPAS pārvaldītie akciju fondi uzrādīja ienesīgumu, kas līdzvērtīgs tirgus ienesīgumam.
Šobrīd tirgus gaida ECB un FRS sēdes, kuru rezultāti var ieviest korekcijas investoru noskaņojumā. Pārvaldnieku turpmākās darbības būs atkarīgas no notikumiem akciju tirgos pēc abu šo pasākumu rezultātiem.
Pasaules obligāciju tirgū novembrī tika novērota dažādi vērsta dinamika obligācijām, kas nominētas eiro vai ASV dolāros. Tas, pirmām kārtām, saistīts ar gaidām par ECB un FRS darbībām. ECB vadītāja pozitīvā retorika attiecībā par kvantitatīvās mīkstināšanas programmas palielināšanu ievērojami atbalstīja obligācijas, kuras nominētas eiro. Jauni stimulējošie pasākumi, iespējams, tiks pieņemti jau decembrī. Uz šī fona Eiropas obligācijas turpināja pieaugumu, kurš aizsākās oktobrī. Šāda dinamika atgādina pirmā pusgada ralliju, kad arī tika paziņots par jauniem pasākumiem eirozonas ekonomikas stimulēšanai. Savukārt obligāciju, kuras nominētas ASV dolāros, tirgū notika neliela korekcija pēc labā pieauguma iepriekšējā mēnesī. Spiedienu uz dolāru obligācijām turpina radīt izvērstā tēma par drīzu likmju palielināšanu no FRS puses. Pats palielināšanas fakts jau sen neraisa šaubas, toties regulāri turpinās spekulācijas par laiku, kad tas notiks un cik liels būs palielinājums. Ja pēc FRS septembra sēdes tirgus noskaņojās uz pirmo palielinājumu tikai 2016. gadā, tad novembrī sižets kārtējo reizi strauji mainījās. Publicētie dati par ļoti labo situāciju darba tirgū atgrieza gaidas par likmes palielinājumu jau šī gada beigās, kas izraisīja amerikāņu valsts obligāciju ienesīguma pieaugumu, divgadīgo Treasuries ienesīgumam pieaugot līdz augstākajam līmenim pēdējo 5 gadu laikā. Tas, savukārt, veicināja valdību obligāciju un attīstības valstu korporatīvo obligāciju ar investīciju kredītreitingu (High Grade) cenu kritumu. Savukārt, uz augstā ienesīguma obligācijām (High Yield) joprojām spēcīgi ietekmē energoresursu zemās cenas, kam pievienojās ģeopolitiskā spriedze un nervozitāte pēc terorisma aktu sērijas. Visvairāk cieta tādu valstu obligācijas kā Ēģiptes un Tunisijas. Latīņamerikā, visu pirms jau Brazīlijā, turpinājās korupciju skandāli. Situācija ir izveidojusies ļoti negatīva un tā noteikti neveicina investoru pieplūdumu.
Tomēr kopējie rezultāti nebija slikti. ABLV Asset Management pārvaldītie dolāru obligāciju fondi (izņemot ABLV High Yield CIS USD Bond Fund) mēneša laikā uzrādīja samazinājumu par 0,1%-0,5%, kas ir salīdzinoši maz pēc 2%-3% pieauguma iepriekšējā mēnesī. Krievijas obligācijas joprojām izskatās labāk par tirgu to deficīta un aktīvas izpirkšanas dēļ, pat neskatoties uz to, kas notiek apkārt (lēta nafta, konflikts ar Turciju, sankciju turpināšana u.tml.). Pozitīvu dinamiku uzrādīja arī Kazahstānas emitentu obligācijas, ko veicināja Kazahstānas prezidenta plāni par vērienīgu valsts uzņēmumu privatizāciju, kā arī KazMunaiGaz lēmums izpirkt lielu daļu no savām obligācijām. Kas attiecas uz eiro nominēto obligāciju fondiem, tad to vērtība pieauga par 0,7%-1,1%, kas atbilst vispārējam tirgus ienesīgumam.
Obligāciju fondos saglabājas stratēģija “turēt”. Decembris jau vēsturiski ir viens no “nelikvīdākajiem” mēnešiem gadā. Ievērojot to, ka likviditāte visa gada garumā nebija tā labākā, decembrī praktiski nav iespējams neko pārdot vai nopirkt par tirgus cenām. Var teikt, ka tirgus ir devies Jaungada brīvdienās. Tādēļ ir iespējama paaugstināta svārstība, kas ne visai precīzi atspoguļos ienesīgumu kopējos reālos līmeņus. Mūsuprāt, šobrīd High Yield segmenti attīstīto un attīstības valstu korporatīvajā sektorā ir nenovērtēti, tādēļ tieši šiem sektoriem ir vislielākais pieauguma potenciāls nākamā gada pirmajā ceturksnī.
ABLV Asset Management pārvaldīto ieguldījumu fondu ienesīgums uz 30.11.2015:
kopš 2015. gada sākuma (YTD)1 |
2014. gads | 2013. gads | 2012. gads | Kopš izveides brīža (gada izteiksmē) |
|
Valsts obligāciju fondi | |||||
ABLV Emerging Markets USD Bond Fund | 3,57% | 2,75% | -3,94% | 15,63% | 4,58% |
ABLV Emerging Markets EUR Bond Fund | 3,93% | 1,83% | 0,92% | 15,88% | 4,02% |
Korporatīvo obligāciju fondi | |||||
ABLV High Yield CIS USD Bond Fund | 27,49% | -16,58% | 2,20% | 17,96% | 5,21% |
ABLV High Yield CIS RUB Bond Fund | 15,58% | -10,21% | 7,00% | - | 4,46% |
ABLV Global Corporate USD Bond Fund | 0,32% | 0,34% | - | - | 1,06% |
ABLV European Corporate EUR Bond Fund | 3,00% | 3,30% | - | - | 4,03% |
ABLV Emerging Markets Corporate USD Bond Fund | 1,30% | - | - | - | - |
Akciju fondi | |||||
ABLV Global USD Stock Index Fund | -2,68% | -0,26% | 10,24% | 9,33% | 1,42% |
ABLV Global EUR Stock Index Fund | 5,83% | 3,84% | 3,26% | 11,67% | 0,11% |
ABLV US Industry USD Equity Fund | 1,07% | 6,95% | - | - | 5,51% |
ABLV European Industry EUR Equity Fund | 10,56% | 2,09% | - | - | 6,37% |
Kopējā ienesīguma fondi | |||||
ABLV Multi-Asset Total Return USD Fund | -3,67% | - | - | - | - |
1 Izņemot ABLV Multi-Asset Total Return USD Fund un ABLV Emerging Markets Corporate USD Bond Fund, kuriem ienesīgums tiek aprēķināts kopš fondu izveides datuma.
Papildu informācija pieejama ABLV Bank mājas lapā “ABLV Ieguldījumu fondi”.