Gada pēdējais mēnesis sarūgtināja investorus praktiski visās aktīvu klasēs. Pretēji gaidītajam “tradicionālajam Santa Klausa rallijam”, finanšu tirgi uzrādīja spēcīgi negatīvu ienesīgumu.

“Ziemassvētku izpārdošanu” uzsāka Eiropas Centrālās bankas (ECB) sēdes rezultāti, kuri neattaisnoja tirgus dalībnieku cerības. Lietas būtība ir tajā, ka iepriekšējā sēdē oktobrī ECB vadītājs Mario Dragi lika noprast, ka regulators paplašinās kvantitatīvās mīkstināšanas (QE) programmu jau decembrī, tādēļ viss novembris tika pavadīts salīdzinoši mierīgi, gaidot jaunos stimulēšanas pasākumus. Tomēr turpinājumā notikumi finanšu tirgos sāka strauji attīstīties ne tā, kā vairumam gribētos. Lai arī ECB paziņoja par dažiem papildu mēriem Eiropas ekonomikas stimulēšanai (tātad faktiski stimulēšanas paplašināšana eirozonā notika), izrādījās, ka ar to ir par maz, lai veicinātu entuziasmu investoru vidū, jo paziņotie pasākumi bija krietni sliktāki nekā gaidīts. Vilšanās un nepiepildītās cerības strauji mainīja noskaņojumu tirgū, kā rezultātā notika straujš visu finanšu instrumentu cenu kritums, sākot no Vācijas Bunds un amerikāņu US Treasuries, un beidzot ar izejvielu tirgiem. Visvairāk cieta Eiropas akciju tirgi, kuriem regulatora politika bija galvenais pieauguma stimuls gada pirmajā pusē, jo makro un mikro līmenī Eiropai, atšķirībā no ASV, pagaidām nav ar ko lepoties.

Neapmierinātība ar ECB lēmumu bija tik spēcīga, ka Eiropas fondu indeksi zaudēja aptuveni 10% tikai pusotras nedēļas laikā. Tas, savukārt, izraisīja spēcīgu pārdošanas vilni izejvielu tirgos, kas, savukārt, veicināja pārdošanu attīstības valstu obligāciju un korporatīvo obligāciju tirgos utt. Šī aina attālināti atgādina 2014. gada decembra notikumus, kad rezultāts bija tāds pats, lai gan krituma iemesls bija cits. Nav skaidrs kā tas viss beigtos, bet palīdzību kārtējo reizi sniedza ASV Federālā Rezervju Sistēma (FRS), kura nenāca klāja ar negatīviem pārsteigumiem un pat nomierināja situāciju. Beidzot notika tas, kas tika ļoti ilgi gaidīts un kas pastāvīgi ietekmēja tirgu — FRS palielināja likmi par 0,25 b.p. To gaidīja praktiski visi, tādēļ īpaši iespaidots par to nebija neviens. Toties FRS vadītājas Dženetas Jellenas uzstāšanās pēc sēdes preses konferencē tirgū tika uztverta labvēlīgi, jo izskanēja apstiprinājums tam, ka amerikāņu regulators būs īpaši uzmanīgs ar turpmākajiem lēmumiem par likmes lielumu — tiks ņemti vērā ekonomikas izaugsmes tempi un inflācija. Diezgan maigā Jellenas retorika nedaudz nomierināja investorus, kas ļāva tirgiem daļēji atjaunoties, tomēr tas nebija pietiekami, lai tiktu atgūti mēneša pirmajā pusē ciestie zaudējumi. Rezultātā decembrī praktiski visi tirgi uzrādīja negatīvu dinamiku. Tas pats attiecas arī uz ABLV Asset Management pārvaldītājiem fondiem, kuri uzrādīja tirgiem līdzīgu ienesīgumu.

Kas attiecas uz 2015. gadu kopumā, tad gads investoriem bija diezgan sarežģīts. No vienas puses, finanšu tirgus patstāvīgi ietekmēja likmes palielināšanas perspektīva ASV. No otras puses, citu vadošo valstu, visu pirms Eiropas un Japānas, monetāro valdību stimulējošās politikas labvēlīgi ietekmēja investoru noskaņojumu.

Tāda atšķirība attiecīgi arī ietekmēja konkrētas klases aktīvus. Eiro nominētās obligācijas uzrādīja krietni labākus ienesīgumus nekā dolāros nominētās. Īpaši izteikti tas bija korporatīvajā segmentā High Yield, kur amerikāņu indekss nokrita par 5%, bet Eiropas praktiski nemainījās. Neskatoties uz augsto svārstīgumu visa gada garumā un spēcīgo kritumu decembrī, Eiropas un Japānas akciju tirgi kopumā uzrādīja daudz maz pieklājīgu pieaugumu (attiecīgi +6,8% un 9%), savukārt amerikāņu indekss S&P500 praktiski nemainījās (-0,73%). Par vislielāko vilšanos kļuva attīstības valstu tirgi (MSCI nokrita par 17%). Šeit savu negatīvo ietekmi deva gan FRS politika, gan cenu kritums energoresursiem un metāliem, gan politiskā nestabilitāte dažās valstīs, kā arī ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanās Ķīnā un Brazīlijā utt. Vienā vārdā sākot — bija slikti. Vienīgais gaišais laukums uz šī fona un šķiet, ka arī viens no lielākajiem gada pārsteigumiem bija Krievijas eiroobligāciju tirgus, kurš, neskatoties uz augstāk minētajiem negatīvajiem aspektiem, spēja ne tikai atjaunot visus 2014. gada zaudējumus, bet arī uzrādīja pozitīvu ienesīgumu, vērtējot divu gadu griezumā.

2016. gada sākumā mēs sagaidām aizvadītā gada otrā pusgada tendenču saglabāšanos, jo galvenie faktori, kas ietekmē tirgus, paliek iepriekšējie. Liela loma būs Eiropas un Ķīnas makroekonomiskajiem rādītājiem, pēc kuriem varēs spriest cik efektīva ir valstu monetārā politika. Tāpat, investoru uzmanība būs piesaistīta Eiropas un amerikāņu korporāciju ceturkšņa atskaitēm, kuru rezultāti var noteikt toni fondu tirgos vidējā perspektīvā.

Obligāciju tirgos mēs sagaidām cenu stabilizāciju, kas saistīts ar likviditātes atgriešanos tirgū, kā arī dēļ tā, ka, mūsuprāt, tirgus ir diezgan spēcīgi izpārdots, it īpaši attīstīto un attīstības valstu korporatīvo obligāciju segmentā. Tādēļ esošie līmeņi ir pievilcīgi no riska-ienesīguma viedokļa.

ABLV Asset Management pārvaldīto ieguldījumu fondu ienesīgums uz 31.12.2015:

¹ Izņemot ABLV Multi-Asset Total Return USD Fund un ABLV Emerging Markets Corporate USD Bond Fund, kuriem ienesīgums tiek aprēķināts kopš fondu izveides datuma.

Papildu informācija pieejama ABLV Bank mājas lapā “ABLV Ieguldījumu fondi”.