Februāris finanšu tirgos bija tikpat nervozs cik janvāris. Šķita, ka vadošo pasaules centrālo banku spēcīgie “janvāra pretuzbrukumi”, kas izpaudās solījumos nepieciešamības gadījumā pieņemt papildu mērus ekonomikas stimulēšanai, apturēja panisko izpārdošanu riskanto aktīvu tirgos, kuru izraisīja Ķīnas fondu tirgus “neadekvātā uzvedība”.
Tomēr, jau pirmajā februāra dienā spekulanti atrada jaunus iemeslus, lai atjaunotu izpārdošanu. Galvenais no tiem bija baumu izplatīšanās par iespējamām Deutsche Bank un citu lielo Eiropas banku finanšu problēmām. Tas izraisīja spēcīgu kotācijas kritumu banku sektorā, kas negatīvi ietekmēja visus pamata fondu indeksus. Arī korporatīvo atskaišu sezona neatnesa priecīgas vēstis, jo Eiropas, amerikāņu un Japānas lielās korporācijas uzrādīja peļņas un pārdošanas apjomu samazinājumu. Neskatoties uz to, ka situācijas pasliktināšanos mikrolīmenī jau paredzēja vairums analītiķu, publicētie rezultāti tikai pievienoja negatīvismu investoriem. Rezultātā, mēneša vidū indeksa S&P500 indeksa samazinājums kopš gada sākuma sasniedza vairāk kā 11%, Eurostoxx 600 - 17%, Nikkei 225 nobruka par 21,5%. Turklāt, ja amerikāņu indekss tikai sasniedza janvāra minimumu, tad Eiropas un Japānas indeksi “izrāvās” uz krietni zemākiem līmeņiem nekā tie bija janvāra vidū.
Šāda notikumu attīstība akciju tirgos negatīvi ietekmēja praktiski visus citus riskantās klases aktīvus, sākot no izejvielu tirgiem un beidzot ar attīstības valstu valsts obligācijām — pat tās, kurām ir augsts kredītreitings. Tomēr, kā jau tas bieži notiek, situāciju kardināli izmainījās praktiski vienas dienas laikā un tam par pamatu bija Deutsche Bank paziņojums par savu emitēto obligāciju atpirkšanu ievērojamā apjomā. Ar to banka vēlējās parādīt, ka tirgū cirkulējošām baumām nav pamata. Turklāt vairākas bankas līdz tam brīdim jau bija publiskojušas diezgan labas finanšu atskaites, kuras liecināja par problēmu neesamību Eiropas banku sektorā par spīti zemo likmju ilgajam periodam.
Ievērojot to, kādos līmeņos tajā brīdī atradās fondu indeksi, šādi jaunumi veicināja pircēju pieplūdumu, kas veicināja zināmu tirgus atjaunošanos mēneša otrajā pusē. Tomēr, ja amerikāņu S&P500 spēja atgūt praktiski visus pirmo divu nedēļu zaudējumus, tad Eiropas tirgi tomēr mēnesi noslēdza ar mīnusu.
Lai cik tas nebūtu dīvaini, uz kopējā fona diezgan labi izskatījās attīstības valstu akciju tirgi. Mēneša laikā maksimālais indeksa MSCI EM kritums bija tikai 4%, bet mēneša griezumā tas praktiski nemainījās. Iespējams, ka tas ir saistīts ar to, ka lielākā tirgus dalībnieku masa, kuri vēlējās atbrīvoties no tādiem aktīviem, jau sen to bija izdarījuši (attīstības valstu akciju indekss MSCI EM krīt pēdējos trīs gadus), tādēļ pārdevēju bija maz. Lai gan arī pircēju pagaidām nav daudz, ievērojot makroekonomiskos, politiskos un citus faktorus, kā arī izejvielu tirgus stāvokli.
Pēc līdzīga scenārija attīstījās notikumi arī korporatīvo obligāciju un attīstības valstu obligāciju tirgos. Kopumā, zemas likviditātes nosacījumos, dinamika šajos tirgos sekoja dinamikai pasaules akciju tirgū. Taisnības labad jāatzīmē, ka attīstības valstu valsts obligāciju tirgus tomēr izskatījās labāk nekā korporatīvo obligāciju tirgus. Šeit atbalstu sniedza amerikāņu un vācu valsts obligāciju ienesīguma samazināšanās, kas atturēja High Grade obligāciju cenu spēcīgumu kritumu. Savukārt High Yiеld sektors tika vairāk pakļauts cenu dinamikai izejvielu tirgos un kopējam noskaņojumam attiecībā pret riskiem.
Tomēr, neskatoties uz augsto svārstīgumu, mēneša ietvaros visi ABLV Asset Management pārvaldītie obligāciju fondi spēja uzrādīt pozitīvu ienesīgumu. Īstermiņa perspektīvā mēs sagaidām augsta svārstīguma perioda turpināšanos gan akciju, tā arī obligāciju tirgū. Gada sākuma satricinājumi ir bijuši pārāk lieli, tādēļ investoriem, visu pirms, ir nedaudz jāatgūstas. Pirms pieņemt nopietnus lēmumus, tirgus dalībnieki, visticamāk, atkal koncentrēs savu uzmanību uz paredzētajām pasaulē vadošo centrālo banku, galvenokārt uz ECB un FRS.
ABLV Asset Management pārvaldīto ieguldījumu fondu ienesīgums uz 29.02.2016:
kopš 2016. gada sākuma (YTD) |
2015. gads1 | 2014. gads | 2013. gads | 2012. gads | Kopš izveides brīža (gada izteiksmē) | |
Valsts obligāciju fondi | ||||||
ABLV Emerging Markets USD Bond Fund | 1,81% | 2,05% | 2,75% | -3,94% | 15,63% | 4,75% |
ABLV Emerging Markets EUR Bond Fund | 0,85% | 2,31% | 1,83% | 0,92% | 15,88% | 3,81% |
Korporatīvo obligāciju fondi | ||||||
ABLV High Yield CIS USD Bond Fund | 1,54% | 25,30% | -16,58% | 2,20% | 17,96% | 5,04% |
ABLV High Yield CIS RUB Bond Fund | 3,36% | 13,78% | -10,21% | 7,00% | - | 4,62% |
ABLV Global Corporate USD Bond Fund | 0,49% | -1,58% | 0,34% | - | - | 0,45% |
ABLV European Corporate EUR Bond Fund | -1,03% | 1,47% | 3,30% | - | - | 2,70% |
ABLV Emerging Markets Corporate USD Bond Fund | 0,99% | 0,09% | - | - | - | 2,45% |
Kopējā ienesīguma fondi | ||||||
ABLV Multi-Asset Total Return USD Fund | -2,81% | -7,07% | - | - | - | -9,36% |
Akciju fondi | ||||||
ABLV Global USD Stock Index Fund | -10,50% | -6,78% | -0,26% | 10,24% | 9,33% | -0,37% |
ABLV Global EUR Stock Index Fund | -12,84% | 0,86% | 3,84% | 3,26% | 11,67% | -2,04% |
ABLV US Industry USD Equity Fund | -7,34% | -1,03% | 6,95% | - | - | 0,59% |
ABLV European Industry EUR Equity Fund | -9,22% | 5,21% | 2,09% | - | - | -0,81% |
1 Izņemot ABLV Multi-Asset Total Return USD Fund un ABLV Emerging Markets Corporate USD Bond Fund, kuriem ienesīgums tiek aprēķināts par fondu darbības periodu.
Papildu informācija pieejama ABLV Bank mājas lapā “ABLV Ieguldījumu fondi”.