Pasaules finanšu tirgos martā saglabājās pozitīvs noskaņojums, kurš izveidojās vēl iepriekšējā mēneša otrajā pusē. Atbalsts, kuru tirgiem sniedza ECB un FRS, tomēr ietekmēja investorus. ECB savā 10. marta sēdē samazināja refinansēšanas likmi no 0,05% līdz 0,00%, depozītu likmi no -0,3% līdz -0,4%, kredītu likmi no 0,3% līdz 0,25%, paziņojot par kvantitatīvās mīkstināšanas programmas paplašināšanu no 60 līdz 80 miljardiem eiro mēnesī, ieskaitot korporatīvās obligācijas un jaunu ilgtermiņa kreditēšanas operāciju sēriju TLTRO ar termiņu uz 4 gadiem.

Šie pasākumi bija krietni lielāki nekā tika gaidīts, tādēļ tirgus pirmā reakcija bija ļoti pozitīva. Tomēr jau nākamajā preses konferencē ECB prezidents Mario Dragi deva mājienu, ka šī brīža apstākļos šādi stimulēšanas pasākumi ir maksimums, kas nekavējoties pagrieza fondu indeksus uz leju. Šāda tirgus dalībnieku uzvedība liecina par to, ka janvāra šoks vēl nav pārgājis un nervozitāte joprojām ir augsta. Bija nepieciešams papildu apstiprinājums no “vecākā brāļa”, kas arī tika dots 16. martā pēc FRS sēdes. Kā jau tika gaidīts, likmes tika atstātas bez izmaiņām, toties tika samazinātas ilgtermiņa prognozes likmju un inflācijas pieaugumam. Rezultātu paziņošanas preses konferencē priekšsēdētāja Dženeta Jeilena akcentēja esošo ekonomisko nestabilitāti pasaulē, kas var radīt riskus ASV ekonomikai pat neskatoties uz to, ka amerikāņu ekonomika šobrīd atrodas labā formā. Šādu paziņojumu diezgan pozitīvi novērtēja investori un tas veicināja praktiski visu klases aktīvu cenu pieaugumu.

Par mēneša “pirmo zvaigzni” kļuva attīstības tirgi, turklāt tas attiecās gan uz akciju tirgiem, tā arī uz obligāciju. Mēneša laikā attīstības valstu kopējā akciju indeksa MSCI EM vērtība pacēlās par vairāk kā 12%, kas ir ievērojami labāk nekā attīstīto valstu akciju tirgus rezultāti. Svarīgs faktors, kurš atbalstīja attīstības valstu akciju virzību augšup, bija cenu atjaunošanās preču tirgos. Lai arī izejvielu kompānijām kopumā nav būtiska ietekme indeksā MSCI EM, tomēr korelācija starp attīstības valstu izejvielu un kopējo akciju tirgiem ir ļoti augsta. Tāpat būtisks faktors attīstības valstu akciju pieaugumam bija vietējo valūtu nostiprināšanās pret ASV dolāru — vidēji tās pieauga par 5%, kas ir vislielākais mēneša piegums pēdējo 4 gadu laikā. Īpaši jāatzīmē Krievijas rubļa un Brazīlijas reāla kursu dinamika, kuri pret ASV dolāru pieauga par 11,5%. Prognožu mainīšana par FRS likmju izmaiņām spēcīgi mainīja investoru noskaņojumu ne tikai pret ASV dolāru (arī eiro kurss mēneša laikā pieauga par 4,7%), bet arī pret citām aktīvu klasēm. Ja attīstības tirgos tas tika uztverts pozitīvi un izraisīja līdzekļu pieplūdumu EM fondos, tad Eiropas un Japānas akciju tirgos notika pretējs efekts, jo eiro un jēnas kursa pieaugums ietekmē eksportētājus, kas noveda pie tā, ka šo valstu akciju tirgi uzrādīja būtiski atpaliekošu dinamiku.

FRS un ECB rīcība, kā arī notikumu attīstība pasaules finanšu tirgū radīja eiforiju korporatīvo obligāciju un attīstības valstu obligāciju tirgos. Ievērojot to, ka šie tirgi pēdējos 2 gadus atradās zem spiediena un obligāciju cenas bija ļoti zemos līmeņos, investori steidzās izpirkt visu, ko varēja. Tomēr, nopirkt nebija nemaz tik vienkārši, jo tirgū saglabājas ļoti zema likviditāte, tādēļ pircējiem nācās maksāt tik, cik prasīja pārdevējs un “tirgošanās par cenu” šeit nenotika.

Šāda situācija radīja strauju cenu kāpumu, it īpaši sektorā High Yiеld, lai gan arī pieprasījums pēc High Grade obligācijām bija paaugstināts dēļ tā, ka samazinājās ienesīgums amerikāņu un vācu valsts obligācijām. Uz energoresursu un metālu cenu pieauguma fona, labāku dinamiku demonstrēja arī tādu korporatīvo un valstu emitentu obligācijas, kuri nodarbojas ar naftas ieguvi un metalurģiju. Kopumā, korporatīvās obligācijas pieauga spēcīgāk nekā valsts, kā rezultātā tās kopš gada sākuma ir krietni izpārdotas, kā arī novērojama pozitīva dinamika akciju tirgū.

Pateicoties tam, ka ABLV Asset Management pārvaldīto obligāciju fondu naudas līdzekļi bija investēti savlaicīgi, visi fondi uzrādīja diezgan pieklājīgu mēneša ienesīgumu (2-4%).

Īstermiņa perspektīvā mēs sagaidām tirgu konsolidāciju pēc pietiekami labā pieauga pēdējā mēnesī. Kopējais viedoklis, it īpaši attiecībā uz attīstības valstu obligācijām, paliek pozitīvs, jo, neskatoties uz nopietnu ienesīguma kritumu un spredu samazināšanos, cenas joprojām ir pietiekami pievilcīgos līmeņos ilgtermiņa investīcijām.

ABLV Asset Management pārvaldīto ieguldījumu fondu ienesīgums uz 31.03.2016:

¹ Izņemot ABLV Multi-Asset Total Return USD Fund un ABLV Emerging Markets Corporate USD Bond Fund, kuriem ienesīgums tiek aprēķināts par fondu darbības periodu.

Papildu informācija pieejama ABLV Bank mājas lapā “ABLV Ieguldījumu fondi”.