Aprīlī pasaules finanšu tirgus nedaudz atpūtās pēc diezgan labā pieauguma martā. Tirgus dalībnieku uzmanība atkal tika pievērsta centrālo banku darbībām un korporatīvajām atskaitēm. Īpaši pārsteigumi no FRS un ECB netika gaidīti, tomēr visus interesēja centrālo banku vadītāju retorika attiecībā uz turpmāko monetāro politiku. ECB atzīmēja eirozonas ekonomisko rādītāju prognožu pieticīgo palielināšanu un apstiprināja vēlmi, nepieciešamības gadījumā, izmantot “visus instrumentus”, lai sasniegtu inflācijas mērķa līmeni.

Savukārt FRS priekšsēdētāja Dženeta Jellena norādīja uz bažu mazināšanos saistībā ar globālo finanšu tirgu stāvokli, kā arī atzīmēja to, ka FRS nesteigsies ar procentu likmes jaunu palielināšanu un tā turpinās sekot līdzi situācijai pasaules un ASV ekonomikās.

Zināmu vilšanos tirgum sniedza Japānas Bankas sēde, jo tirgus tomēr gaidīja papildu monetārās politikas mīkstināšanu. Tomēr Japānas Banka atturējās no jebkādām jaunām darbībām, kas izraisīja strauju jēnas kursa nostiprināšanos un tas izteikti negatīvi ietekmēja Japānas fondu tirgu, kurš divu dienu laikā nogāzās gandrīz par 7%.

Aprīlī sākas korporatīvo atskaišu sezona. Līdz mēneša beigām ASV bija atskaitījušās nedaudz vairāk par trešdaļu kompāniju, kuras ir pārstāvētas S&P 500 indeksā. No tām aptuveni 80% uzrādīja peļņu lielāku nekā gaidīts, tomēr “pārsteigums” kopumā bija salīdzinoši neliels, bet peļņa vidēji samazinājās par 8%. Arī Eiropā atskaitījušās trešā daļa kompāniju, kuras iekļautas Euro Stoxx 600 indeksā — no tām tikai puse uzrādīja peļņu lielāku nekā gaidīts. Turklāt kopējais peļņas kritums vidēji bija par 18%. Atskaišu sezona ir tikai sākusies, tomēr kopumā kompāniju rezultāti īpaši neiespaido, kas bija vēl viens no iemesls tam, ka galvenajos akciju tirgos notika konsolidācija.

Aizvadītais mēnesis bija kārtējais “zaļais” mēnesis naftai, kura turpināja ralliju, uzrādot pieaugumu par aptuveni 20%. Mēneša sākumā tirgus lielas cerības lika uz lielāko naftas ražotājvalstu tikšanos, kura 17. aprīlī notika Dohā. Tomēr 16 dalībvalstu pārstāvji nespēja panākt vienošanos, tādēļ šī tikšanās bija nerezultatīva. Tas gan netraucēja turpināties pieaugumam, jo investori fokusēja savu uzmanību uz daudz pozitīvāku ASV Enerģētikas departamenta rezervju statistiku un datiem par naftas pieprasījuma pieaugumu Ķīnā. Labvēlīga naftas kotēšanas dinamika veicināja arī cenu pieaugumu citām aktīvu klasēm, kuras ietekmē tendences izejvielu tirgos. Cenu pieaugums preču biržā izvirzīja līderos izejvielu sektora kompāniju akcijas (mēneša pieaugums no 10% līdz 20%) un to attīstības valstu fondu indeksus, kuras eksportē energoresursus.

Kopumā galvenie fondu indeksi mēneša laikā praktiski nemainījās. Analoģisku dinamiku nodemonstrēja arī ABLV Asset Management, IPAS pārvaldītie akciju fondi.

Korporatīvo un attīstības valstu obligāciju tirgi mēneša laikā stabili pieauga, kas bija saistīts ar fundamentālo un tirgus faktoru kopdarbību. Pirmkārt, ASV Federālo rezervju lojālā pozīcija attiecībā uz likmju palielināšanas tempiem ietekmēju investoru attieksmi pret attīstības tirgus valūtām, kas, savukārt, izraisīja kapitāla pārdali attīstības tirgu (Emerging Markets) segmentā. Otrkārt, ECB politika pēdējā laikā ir mērķēta uz aktīvu ekonomikas stimulēšanu un zemu likmju saglabāšanu. Treškārt, pieaugošā cenu dinamika izejvielu tirgos veicināja augstu pieprasījumu energoresursu eksportējošo valstu emitentu obligācijām, kurām ir liels īpatsvars kopējā tirgus struktūrā. Visi šie faktori atgrieza investoru interesi par korporatīvo obligāciju un attīstības valstu obligāciju tirgu, kurš ilgu laiku (1,5 līdz 2 gadus) atradās samazināšanās trendā.

Mēneša beigās visi ABLV Asset Management pārvaldītie obligāciju fondi uzrādīja pozitīvu dinamiku no 1% līdz 2%, bet kopš gada sākuma obligāciju fondu daļu vērtība pieaugusi par 5-6%.

Īstermiņa perspektīvā mēs neizslēdzam korekcijas gan akciju tirgos, tā arī korporatīvo un attīstības valstu obligāciju tirgos, kas var veidoties pēc diezgan spēcīgā pieauguma pēdējo 2,5 mēnešu laikā. Tādēļ obligāciju fondos tika daļēji fiksēta peļņa no vissvārstīgākajām obligācijām ar augstu durāciju, kas ļāva samazināt portfeļu kopējo durāciju, kā arī palielināt naudas līdzekļu daļu, kas samazina fondu portfeļu svārstību. Kopējais viedoklis par korporatīvo un attīstības valstu obligāciju tirgiem joprojām ir pozitīvs, jo, neskatoties uz ienesīgumu samazināšanos un spredu sašaurināšanos, tie joprojām atrodas diezgan augstos līmeņos, kas ļauj prognozēt kopējo pozitīvo tendenču turpināšanos.

Akciju fondos joprojām saglabājas liela naudas līdzekļu daļa, jo esošajā situācijā korekcijas risks, mūsuprāt, ir ļoti augsts, tādēļ pozīciju atjaunošana plānota daudz pievilcīgākos līmeņos.

ABLV Asset Management pārvaldīto ieguldījumu fondu ienesīgums uz 30.04.2016:

¹ Izņemot ABLV Multi-Asset Total Return USD Fund un ABLV Emerging Markets Corporate USD Bond Fund, kuriem ienesīgums tiek aprēķināts par fondu darbības periodu.

Papildu informācija pieejama ABLV Bank mājas lapā “ABLV Ieguldījumu fondi”.