Jūnijā tirgus dalībnieku uzmanības centrā bija galveno pasaules centrālo banku sēdes un referendums par Lielbritānijas dalību Eiropas Savienībā (ES). Tiesa, ir jāatzīmē, ka centrālo banku sēžu rezultāti investorus interesēja daudz mazāk, jo īpaši pārsteigumi netika gaidīti. Vienīgais notikums, kuram tika pievērsta vismaz kaut kāda uzmanība, bija FRS priekšsēdētājas Dženetas Jellenas uzstāšanās, kurā viņa norādīja to, ka “likmju saglabāšana zemos līmeņos var tikt pamatota ar ilgtermiņa faktoriem”, tai skaitā ievērojot arī Brexit balsošanas rezultātus.

Fondu tirgu galvenās kustības šajā mēnesī ietekmēja dažādu aptauju rezultāti pirms Lielbritānijas referenduma. Mēneša pirmajā pusē tirgi samazinājās dēļ tā, ka palielinājās Brexit atbalstītāju skaits. Tomēr mēneša vidū noskaņojums strauji mainījās (daži to saista ar Lielbritānijas parlamenta deputātes un Lielbritānijas palikšanās ES atbalstītājas Džo Koksas slepkavību). Aptaujās sāka dominēt status quo saglabāšanas atbalstītāji un, saskaņā ar bukmeikeru prognozēto, Brexit iespēja tika lēsta tikai 20-25% robežās, kas ļāva tirgiem atgūt mēneša pirmajā pusē pazaudēto. Bet notika tas, kas bieži atgadās ar bukmeikeru prognozēm. Pirms futbola čempionāta EURO 2016 Spānijas un Anglijas izlases atradās starp tām četrām favorītēm, kuras varētu to uzvarēt. Realitātē šīs izlases izlidoja jau astotdaļfinālā, bet Lielbritānija nobalsoja par izstāšanos no ES.

Referenduma rezultāts finanšu tirgos izraisīja zināmu šoku. Nākamajā dienā mārciņas kurss pret ASV dolāru nokrita par 8% (līdz 30 gadu minimumam), bet pret eiro par 6%. ASV 10 gadīgo valsts obligāciju ienesīgums nokrita līdz 2009. gada minimuma līmenim 1,42%, bet Vācijas 10 gadīgo obligāciju ienesīgums sasniedza vēsturisko zemāko līmeni — mīnus 0,15%. Eiropas fondu indeksu kritums divu dienu laikā pārsniedza 10%, cenas izejvielu tirgos saruka, bet zelta cenas pacēlās. Un tā tālāk. Šāds notikumu scenārijs apliecināja to, cik negaidīts bija balsojuma rezultāts.

Lai cik tas nebūtu dīvaini, tomēr panika ātri pārgāja un līdz mēneša beigām vairums fondu tirgu atguva lielu daļu no zaudētā, bet britu indekss FTSE 100 jūnijā laikā vispār uzrādīja pieaugumu par 4,4%! Galvenais vadmotīvs šādai tirgus uzvedībai bija sapratne, ka lai arī Brexit ir nopietni, bet ne šobrīd, jo pati procedūra būs stipri izstiepta laika ziņā. Tādēļ vairums īstermiņa spēlētāju uzskatīja radušos paniku un augsto svārstīgumu par labu brīdi, lai aizvērtu spekulatīvās pozīcijas, kuras tika atvērtas pirms referenduma.

Pārsteidzoši, ka uz panikas fona Eiropā un ASV akciju attīstības tirgi izskatījās daudz aizsargātāki. Mēneša laikā kopējais attīstības valstu akciju indekss (MSCI EM) pievienoja 3,3%, turklāt šis indekss pēc britu referenduma rezultātiem nokrita tikai par 4,90%, kas uz 10% krituma Eiropā izskatījās pietiekami maz. Ierasti cenu svārstības attīstības tirgos, salīdzinot ar attīstības tirgiem, ir daudz lielākas, jo fondu indeksu kritumu pavada vietējo valūtu kursu kritumi. Tomēr šoreiz tas tā nenotika. Pēdējā laikā attīstības tirgi vispār kļuvuši par sava veida drošības ostu, uzrādot pārsteidzošu noturību pret satricinājumiem attīstīto valstu akciju tirgos. To var saistīt ar to, ka ilgā laika periodā šie akciju tirgi izjuta spēcīgu spiedienu un attīstības valstu valūtas sasniegušas vairāku gadu minimumus. Tādēļ šajā etapā tie kļūst daudz pievilcīgāki uz politiskās, tai sekojošās ekonomiskās nestabilitātes Eiropā un no fundamentālā viedokļa salīdzinoši dārgā ASV akciju tirgus fona.

Korporatīvo obligāciju un attīstības valstu obligāciju tirgi jūnijā izbaudīja ietekmi no svārstīguma pieauguma pasaules finanšu tirgos, kas radās dēļ Brexit riskiem. Visu Eiropā notikušo notikumu rezultāts bija prognožu maiņa attiecībā uz ASV bāzes procentu likmes maiņas perspektīvām. Ja pavisam nesen tika runāts par šī gada mēnešiem (jūnijs, septembris, decembris), tad pēc negaidītajiem referenduma rezultātiem neviens nepiemin pat 2017. gadu, bet kā ātrāko iespējamo laiku min 2018. gada pirmo pusi. Izveidojusies nenoteiktība izraisīja globālu ienesīguma kritumu valsts obligācijām, bet ziņas par negatīvo skaitļu sasniegšanu jau vairs nevienu nepārsteidz. Šī tendence nav aizslīdējusi garām arī korporatīvo obligāciju un attīstības valstu obligāciju tirgiem. Izteikti spēcīgs cenu pieaugums tika novērots ilgtermiņa obligācijām ar augstu investīciju reitingu (High Grade). Augsti ienesīgo obligāciju (High Yield) sektors kādu laiku atradās zem spiediena dēļ augstā svārstīguma izejvielu un fondu tirgos, bet, galu galā, arī tas atrada savus pircējus, it īpaši pēc Anglijas Bankas priekšsēdētāja paziņojuma par gatavību mīkstināt monetāro politiku dēļ radušās nenoteiktības. Tirgi ļoti ātri “pārvārīja” Brexit negatīvos faktus un sakoncentrējās uz ilgtermiņa pasaules vadošo centrālo banku ultra mīksto monetāro politiku, kuras mērķis ir mazināt Lielbritānijas izstāšanās no ES riskus. Tā rezultātā, tirgū sākās īsta “pakaļdzīšanās durācijai”, kas izraisīja kopēju nopietnu cenu pieaugumu.

Mēneša griezumā visi ABLV Asset Management pārvaldītie obligāciju fondi uzrādīja pozitīvu ienesīgumu no 1% līdz 2%, izņemot Eiropas korporatīvo obligāciju fondu (ABLV European Corporate EUR Bond Fund), kurš nepaguva līdz mēneša beigām atgūt visu zaudēto pēc Lielbritānijas referenduma (jūnijā -0,2%), jo cenu kritums divas dienas pēc rezultātu paziņošanas bija pārāk spēcīgs.

Īstermiņa perspektīvā mēs turpinām ievērot “aizsardzības” stratēģiju. Visos akciju fondos joprojām saglabājas salīdzinoši liela naudas līdzekļu daļa, jo esošajā situācijā, kad vēl neviens tā īsti nespēj novērtēt radušos riskus, fondu tirgos iespējams saglabāsies augsts svārstīgums. Lēmumi par pozīciju atjaunošanu tiks pieņemti pēc zināmas noteiktības iestāšanās tirgus tendencēs.

Obligāciju fondos, ievērojot tirgus noskaņojumu, nedaudz tika palielināta portfeļu kopējā durācija, jo notikumu attīstība globālajā obligāciju tirgū sniedz spēcīgu atbalstu tai skaitā arī korporatīvo obligāciju un attīstības valstu obligāciju tirgiem. Mūsu viedoklis par šiem tirgiem paliek pozitīvs. Lai arī samazinās ienesīgums un sašaurinās spredi, obligāciju cenas un ienesīgumi līdz to dzēšanai paliek pietiekami pievilcīgos līmeņos, lai veiktu ilgtermiņa un vidēja termiņa investīcijas.

ABLV Asset Management pārvaldīto ieguldījumu fondu ienesīgums uz 30.06.2016:

¹ Izņemot ABLV Multi-Asset Total Return USD Fund un ABLV Emerging Markets Corporate USD Bond Fund, kuriem ienesīgums tiek aprēķināts par fondu darbības periodu.

Papildu informācija pieejama ABLV Bank mājas lapā “ABLV Ieguldījumu fondi”.