Jūlijā pasaules finanšu tirgos turpinājās praktiski visu aktīvu veidu cenu pieauguma vilnis. Jūnija panika, kuru izraisīja negaidītais referenduma par Lielbritānijas dalību ES rezultāts, strauji norima un investori atgriezās tirgū. Daļēji to var izskaidrot ar iespējamo apziņu par to, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES process būs laika ziņā ļoti garš un tādēļ tam nebūs tik izteikti negatīvu seku. Savu lomu nospēlēja arī centrālo banku — pirmkārt ECB un Anglijas Bankas — apliecinājumi sniegt atbalstu finanšu tirgiem un “Brexit” efekta nogludināšana nepieciešamības gadījumā.

Atbalstu tirgiem sniedza arī korporatīvo atskaišu sezonas sākums. Šobrīd no indeksā S&P 500 iekļautajiem uzņēmumiem peļņas rezultātus publicējuši ap 70% un no tiem aptuveni 80% pārsnieguši analītiķu prognozes. Lai arī kopumā peļņa otrajā ceturksnī nokritusi par 4% (pat neieskaitot naftas sektoru rezultāts ir tuvu nullei), tas bija pietiekami amerikāņu akciju tirgus atbalstam. No Eiropas akciju indeksā Euro Stoxx 600 iekļautajiem uzņēmumiem atskaitījušies 65%, no kuriem analītiķu prognozes pārsniedza 60%. Arī šeit novērojams peļņas kritums, kurš ceturkšņa griezumā mērāms 1% apmērā.

Uz apmierinošā korporatīvo atskaišu fona labu mēneša pieaugumu uzrādīja arī amerikāņu un Eiropas fondu indeksi. Euro Stoxx 50 pievienoja 4,4%, Vācijas DAX izauga par 6,8%, amerikāņu S&P 500 pakāpās par 3,6%. Eiropā un arī ASV sliktāk nekā tirgus izskatījās naftas ieguves un pārstrādes sektors, kas saistīts ar “melnā zelta” cenas samazināšanos. Atpaliekošu dinamiku uzrādīja arī pārtikas un mājsaimniecības preču patēriņa sektors, kas skaidrojams ar to, ka šis sektors tradicionāli tiek uzskatīts par “aizsargātu”, tādēļ jūlijā, ievērojot apsteidzošo dinamiku iepriekšējā mēnesī, šis sektors atradās konsolidācijas stadijā. Vislabāko rezultātu uzrādīja tehnoloģiju un metalurģijas sektori, kā arī biotehnoloģisko uzņēmumu sektors ASV.

Lai arī Eiropas indeksi mēneša laikā uzrādīja daudz augstāku pieaugumu, kopumā, gada griezumā, tie joprojām ievērojami atpaliek no ASV un attīstības valstu tirgiem. Laikā, kad S&P 500 ir atjaunojis savu vēsturisko maksimumu, Eiropas tirgi ir sasnieguši tikai jūnija otrās puses maksimuma līmeni (pirms britu referenduma) un joprojām ir tālu no saviem pagājušā gada maksimumiem. Šādu atpalicību var izskaidrot ar to, ka šobrīd investori ir īpaši uzmanīgi attiecībā uz Eiropas akciju tirgiem, jo jaunās vēsmas ir ieviesušas politisko nenoteiktību un neskaidrību attiecībā uz eirozonas ekonomiskās izaugsmes perspektīvām. Ievērojot šo fonu, investori dod priekšroku ASV un attīstības valstu fondu tirgiem, kurus šī brīža notikumi Eiropā ietekmē ierobežoti.

Korporatīvo un attīstības valstu obligāciju tirgi jūlijā kļuva vēl spēcīgāki un turpināja uzrādīt labvēlīgu dinamiku, ignorējot visas negatīvās ziņas. Pat naftas cenas kritums par 15%, kas vēl pirms gada izraisīja paniku attīstības valstu obligāciju tirgū, no investoru puses palika praktiski nepamanīts. Pasaules vadošo centrālo banku ilgtermiņā uzturētā ultra mīkstā monetārā politika un attīstīto valstu valsts obligāciju ienesīguma kritums veicina milzu naudas pieplūdumu visos obligāciju tirgos. Tirgū joprojām ir novērojams “dzīšanās pēc ienesīguma un durācijas” process, kas izraisa turpmāku praktiski visu emitentu obligāciju cenu pieaugumu, pat tām, kurām gadu iepriekš paredzēja defoltu.

Šādos apstākļos vislabāko dinamiku uzrādīja High Yield sektors Eiropas un amerikāņu uzņēmumu obligāciju, kā arī attīstības valstu obligācijas tirgū.

Īpaši var izcelt Turcijas un šīs valsts korporāciju obligācijas, kuras pēc neveiksmīgā apvērsuma un bažām par turpmāku investīciju apstākļu pasliktināšanos valstī nobruka par 5-8% dažu dienu laikā. Eļļu ugunij pievienoja arī reitingu aģentūras, draudzīgi mainot Turcijas reitinga prognozes uz negatīvo, kā rezultātā strauji pieauga varbūtība Turcijai zaudēt Investment Grade statusu. Tomēr nākamajās dienās Turcijas emitentu kritušās obligācijas iemantoja labu pieprasījumu un tās spēja kompensēt lielāko daļu no zaudējumiem. Investori nespēja ilglaicīgi ignorēt Turcijas emitentuzņēmumu labās ceturkšņu atskaites un pietiekami spēcīgo finanšu metriku, kas ļāva pārdzīvot īstermiņa politisko turbulenci. 

Pateicoties kopējam pozitīvam noskaņojumam pasaules finanšu tirgos, visi ABLV Asset Management pārvaldītie fondi mēneša laikā uzrādīja pozitīvu ienesīgumu.

Īstermiņa perspektīvā mēs turpināsim ievērot “aizsardzības” stratēģiju. Akciju fondos joprojām saglabājas salīdzinoši liela naudas līdzekļu daļa, jo palielinājies korekcijas risks pēc fondu indeksu straujā un spēcīgā pieauguma, bet kopumā situācija ASV un Eiropas mikrolīmenī pagaidām neiespaido. 

Arī korporatīvo un attīstības valstu obligāciju tirgos ir sagaidāma cenu konsolidācija pie sasniegtajiem līmeņiem pēc spēcīgā pieauguma septiņu mēnešu garumā, kā arī dēļ negatīvā trenda saglabāšanās naftas tirgū. Tomēr kopējais viedoklis paliek pozitīvs, jo spredi un ienesīguma līmeņi joprojām ir ilgtermiņa un vidēja termiņa investīcijām pievilcīgos līmeņos.

ABLV Asset Management pārvaldīto ieguldījumu fondu ienesīgums uz 31.07.2016:

¹ Izņemot ABLV Multi-Asset Total Return USD Fund un ABLV Emerging Markets Corporate USD Bond Fund, kuriem ienesīgums tiek aprēķināts par fondu darbības periodu.

Papildu informācija pieejama ABLV Bank mājas lapā “ABLV Ieguldījumu fondi”.