Septembris šogad bija samērā sarežģīts mēnesis pasaules finanšu tirgiem. Pēc augusta pieklusuma, tirgū atkal atgriezās svārstīgums, kas bija saistīts ar vadošo valstu centrālo banku darbībām. Viss sākās ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) sēdi mēneša sākumā, no kuras daļa tirgus dalībnieku gaidīja papildu stimulējošos pasākumus ECB monetārajā politikā.

Tomēr, aizvadītā Eiropas regulatora sēde neienesa neko jaunu esošajā programmā, bet, attiecībā uz nākotnes perspektīvām, tika atzīmēts tikai tas, ka šobrīd tiek izvērtēti dažādi varianti. Nebija nekā konkrēta, turklāt ECB vadītājs Mario Dragi savos komentāros atzīmēja, ka ECB pagaidām neapspriež iespēju pagarināt aktīvu atpirkšanas programmu. Šāds notikumu pavērsiens negatīvi ietekmēja investoru noskaņojumu, kas izraisīja diezgan strauju korekciju akciju tirgos, kā arī obligāciju tirgos. Galvenie Eiropas valstu akciju indeksi vidēji nokrita par 4-5%, ASV akciju indekss S&P500 zaudēja nedaudz mazāk par 3%, aptuveni tikpat zaudēja kopējais attīstības valstu akciju indekss (MSCI EM).

Pēc tam investoru uzmanība pārcēlās uz Japānas Centrālās bankas un ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) sēdēm, kuras notika mēneša vidū, praktiski vienā dienā. Šeit patīkamu pārsteigumu investoriem nodrošināja Japāna, kura ieviesa kārtējo jauninājumu savā monetārajā politikā — Japānas Banka paziņoja, ka turpmāk mazāku uzmanību veltīs kvantitatīvajiem raksturlielumiem monetārajā programmā, bet veiks mērķtiecīgu kontroli pār obligāciju ienesīguma līkni. Turklāt, tā apstiprināja stingru apņemšanos panākt inflācijas pieaugumu valstī. Šāds lēmums strauji uzlaboja biržas spēlētāju noskaņojumu, jo galvenais secinājums tiecās uz to, ka attīstīto valstu ilgtermiņa obligāciju (visu pirms 10 gadīgajām) ienesīgums ilgu laiku atradīsies esošajā līmenī šaura koridora ietvaros. To visu papildināja FRS lēmums kārtējo reizi atlikt likmes palielināšanu. Signālu trūkums no FRS puses par agresīvu un stingrākas monetārās politikas ieviešanu un precīzi signāli par mīkstinošas politikas saglabāšanu no Japānas Bankas un ECB puses izraisīja kārtējo ienesīguma kritumu amerikāņu un vācu valsts obligācijām. Ņemot vērā to, ka pēdējā laikā korelācija starp ASV valdības obligāciju ienesīgumu un akciju indeksu S&P500 bija diezgan augsta, pircēji atgriezās arī fondu tirgos, kas izraisīja to, ka galvenie fondu indeksi septembra beigās praktiski atguva visus mēneša pirmajā pusē gūtos zaudējumus.

Papildu atbalstu tirgum sniedza diezgan negaidītais paziņojums no OPEC valstīm par vēlmi samazināt ražošanas kvotas, kas izraisīja ralliju naftas tirgū un, atbilstoši, naftas sektora uzņēmumu, kā arī visa derīgo izrakteņu ieguves un pārstrādes sektora uzņēmumu akciju cenu pieaugumu. Tāpat gan ASV, gan Eiropā labu dinamiku demonstrēja tehnoloģiju sektors, galvenokārt pateicoties Apple paziņojumam, ka jaunā iPhone priekšpasūtījumi pārsnieguši iepriekšējos rekordus, kas veicināja strauju pašas kompānijas akciju cenu pieaugumu (vairāk kā 10% nedēļas laikā), kā arī pieaugumu visā sektorā.

Atpaliekošu dinamiku atkal uzrādīja banku sektora akcijas, galvenokārt Eiropā. Šajā sektorā centrālais notikums bija ASV tieslietu ministrijas lēmums sodīt Deutsche Bank 14 miljardu USD apmērā par pārkāpumiem finanšu instrumentu pārdošanā, kuros tika strukturētas hipotēkāras obligācijas. Šie instrumenti tika pārdoti kā droši ieguldījumi, bet 2008. gada krīzes rezultātā tie izrādījās maksātnespējīgi. Lai arī vēlāk iespējamā soda apmērs tika minēts krietni zemāks (4 - 6 miljardi USD), tas izteikti negatīvi ietekmēja ne tikai Deutsche Bank akcijas, kuras nogāzās par 12%, bet arī visu Eiropas banku sektoru.

Izmantojot fondu indeksu samazināšanos, ABLV Asset Management pārvaldītajos akciju fondos tika veikti izvēles pirkumi atsevišķos sektoros, kā arī tika palielināta attīstības valstu daļa, jo tās uzrāda labāku dinamiku nekā attīstītie tirgi, un kuriem, mūsuprāt, ir daudz lielāks pieauguma potenciāls vidējā perspektīvā.

Pēc līdzīga scenārija attīstījās notikumi arī korporatīvo obligāciju un attīstības valstu obligāciju tirgos — strauja korekcija mēneša pirmajā pusē un cenu atgriešanās septembra beigās. Tirgu ietekmēja tie paši faktori, kas ietekmēja visu finanšu pasauli. Ņemot vērā to, ka korporatīvo obligāciju un attīstības valstu obligāciju tirgos korekcija nebija jau vairāk kā pusgadu, jebkurš iemesls kalpoja par signālu peļņas fiksēšanai. ECB sēdes rezultāti bija viens no šiem iemesliem. Tomēr, jau iepriekšējos komentāros mēs vairākkārtīgi norādījām, ka šie tirgi joprojām ir izteikti spēcīgi, ko arī nodemonstrēja turpmākā notikumu attīstība. Mēneša beigās visi USD valūtā nominētie obligāciju fondi uzrādīja pozitīvu ienesīgumu. Negatīvu rezultātu uzrādīja Eiropas korporatīvais obligāciju fonds eiro valūtā, kas bija saistīts ar nervozo situāciju ap Deutsche Bank, kas neļāva tirgum atgūt mēneša pirmajā pusē ciestos zaudējumus.

Īstermiņa perspektīvā mēs sagaidām konsolidācijas turpināšanos korporatīvo obligāciju un attīstības valstu obligāciju tirgos. Galvenais iemesls, kas notur cenu pieauguma turpinājumu, šobrīd ir lielais jauno izlaidumu apjoms gan korporācijām, gan valdībām. Emitentiem un investoriem arvien vairāk nostiprinās pārliecība par to, ka FRS tomēr pacels likmi šogad, tādēļ pirmie no tiem steidz izvietoties ar daudz zemākām likmēm, bet otrie ir samazinājuši aktivitāti otrreizējā tirgū, jo sākotnējos izvietojumos emitenti parasti piedāvā prēmiju pret tirgus ienesīgumu. Tādēļ šī brīža aktivitātes ir koncentrētas uz sākotnējo tirgu. Tomēr, vidējā un ilgtermiņa perspektīvā mūsu viedoklis par šiem tirgiem paliek pozitīvs, jo, neskatoties uz ienesīgumu un likmju starpību samazināšanos, obligāciju cenas un ienesīgumi līdz to dzēšanai joprojām ir pievilcīgos līmeņos ilgtermiņa un vidēja termiņa investīcijām. FRS likmes palielināšana jau ir iekļauta tirgus aprēķinos, tādēļ mēs nesagaidām strauju negatīvu ietekmi no FRS darbībām.

ABLV Asset Management pārvaldīto ieguldījumu fondu ienesīgums uz 30.09.2016:

¹ Izņemot ABLV Multi-Asset Total Return USD Fund un ABLV Emerging Markets Corporate USD Bond Fund, kuriem ienesīgums tiek aprēķināts par fondu darbības periodu.

Papildu informācija pieejama ABLV Bank mājas lapā “ABLV Ieguldījumu fondi”.