Decembrī pasaules akciju tirgū saglabājās pozitīvs noskaņojums, kurš sākās vēl novembrī, pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās. Tad, kad pirmās emocijas noplaka, priekšplānā iznāca plānotās centrālo banku sēdes — ECB (Eiropas Centrālā banka) un ASV FRS (Federālā rezervju sistēma).

Kā jau vairums analītiķu sagaidīja, ECB pagarināja aktīvu iepirkšanas programmu par 9 mēnešiem (līdz 2017. gada decembrim), tomēr tā samazināja programmas mēneša apjomu līdz 60 miljardiem eiro (no esošajiem 80 miljardiem eiro). ECB vadītājs Mario Dragi savā runā galveno uzsvaru lika nevis uz programmas apjoma samazināšanu, bet uz ECB gatavību saglabāt nosacījumus tirgus un ekonomikas pietiekamai monetārai atbalstīšanai. Tāpat tika veiktas nepieciešamās izmaiņas, kuru mērķis ir atrisināt problēmu ar ECB programmas ietvaros iepērkamo vērtspapīru trūkumu tirgū. Šādi lēmumi nebija liels pārsteigums un tie neizmainīja fundamentālo viedokli par ECB monetāro politiku, kas veicināja turpmāku pieaugumu Eiropas fondu tirgū, kurš uzrādīja izteiktu atpaliekošu dinamiku no ASV tirgus iepriekšējā mēnesī. Labvēlīgs faktors tirgum, it īpaši autoražošanas sektoram, bija eiro kursa samazināšanās. Savukārt, attīstīto valstu valsts obligāciju ienesīgumu pieaugums raisīja paaugstinātu investoru interesi par banku sektoru. Rezultātā indekss EuroStoxx 50 mēneša laikā pievienoja 7,8%.

Arī FRS sēde, kurā galvenā procentu likme tika palielināta par 25 bāzes punktiem, nepārsteidza akciju tirgu, lai arī FRS vadītājas Dženetas Jellenas retorika bija daudz stingrāka. Savā runā Dženeta Jellena atzīmēja uzlabojumus darba tirgū un pauda daudz optimistiskākas cerības par bezdarba līmeni, kas veicināja tirgus dalībnieku prognožu maiņu attiecībā uz likmes līmeņa palielināšanu 2017. gada beigās, kas, savukārt, izraisīja kārtējo dolāra kursa pieauguma vilni pret vairumu pasaules valūtu. Iespējams, ka citos apstākļos tas varētu izprovocēt korekciju akciju tirgos, tomēr eiforija par Donalda Trampa apsolīto ASV ekonomikas vēl lielāku uzplaukumu joprojām ir tik spēcīga, ka investori noignorēja FRS sēdes rezultātus. ASV fondu tirgus, kurš gan samazināja pieauguma tempus salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, kārtējo reizi atjaunoja savus vēsturiskos maksimumus. Apsteidzošu dinamiku atkal uzrādīja finanšu sektors (uz procentu likmju palielināšanas fona, jo tas tiek uzskatīts par pozitīvu faktoru finanšu kompāniju peļņai) un naftas-gāzes sektors, kas pieauga uz naftas kotāciju pieauguma fona (atgādinām, ka OPEC valstis novembra beigās vienojās par ražošanas kvotu samazināšanu). Pat tādi aizsargsektori kā, piemēram, telekomunikāciju un komunālo pakalpojumu sektori, neskatoties uz to, ka procentu likmju pieaugums parasti negatīvi ietekmē atbilstošos indeksus, uzrādīja labāku dinamiku nekā tirgus, kas, visticamāk, saistīts ar iepriekšējo atpalicību. Atpaliekošu dinamiku uzrādīja farmācijas sektors, kuram atkal draud izmeklēšana par ārstniecības preparātu cenu veidošanos. Šoreiz šo jautājumu noskaidrot uzņēmies jau jaunais ASV prezidents Donalds Tramps.

Šajā kopējā pasaules fondu tirgum labvēlīgajā fonā autsaiders atkal bija attīstības valstu akciju tirgus. Šajā tirgū joprojām valda bažas par Trampa politikas negatīvo ietekmi uz attīstības valstu ekonomikām, kā arī šo valstu vietējo valūtu kursi kārtējo reizi nokrita attiecībā pret ASV dolāru, kas negatīvi atspoguļojas uz atbilstošo ETF kopējo vērtību.

Pēc novembra satricinājumiem, pasaules obligāciju tirgus decembrī atradās konsolidācijas stadijā. Lai arī ECB un FRS sēžu rezultātus nevar nosaukt par pozitīviem, šķiet, ka viss, ko tirgus varēja pazaudēt, jau ir zaudēts novembrī. Tādēļ korporatīvo un attīstības valstu obligāciju tirgos sāka atgriezties investori, lai arī US Treasuries un Bunds ienesīgumi mēneša sākuma pēc inerces vēl turpināja augt. Šeit jāpiemin vairāki faktori. Pirmkārt, galveno fondu tirgu pieaugums uzlaboja kopējo “riska apetīti”. Otrkārt, naftas kotāciju pieaugums būtiski atbalstīja šī energoresursa eksportētājvalstu obligācijas. Nu un treškārt, novembrī vairuma emitentu vērtspapīri emociju iespaidā tika izpārdoti bez jebkādiem pamatojumiem un, stabilizējoties attīstības valstu tirgum, vairums no šīm obligācijām atjaunoja savu vērtību. Šāda lietu kārtība tirgū veicināja būtisku spredu samazināšanos un cenu pieaugumu, it īpaši korporatīvajā segmentā — gan Investment grade, gan High Yield. Atpaliekošu dinamiku uzrādīja attīstības valstu valsts obligāciju sektors, bet arī šeit spreds atgriezās “pirmsvēlēšanu” līmenī. Tā rezultātā ABLV Asset Management, IPAS pārvaldīto obligāciju fondu daļu vērtība decembrī izauga par 0,8-1,4%.

Vidēja termiņa perspektīvā mēs ieņemam nogaidošu pozīciju. Daudz ko ietekmēs ASV makroekonomikas statistika, pēc kuras rezultātiem varēs spriest par ekonomikas stāvokli un inflāciju. Lai arī kas notiktu, tomēr pēdējo divu mēnešu laikā tirgus dinamiku noteica cerības (pamatotas ar solījumiem). Tādēļ, sākotnēji ir jāsagaida pirmsvēlēšanu solījumu apstiprinājumus ar rīcību no nākamā ASV prezidenta puses, bet pēc tam varēs novērtēt to ietekmi uz finanšu tirgiem.

ABLV Asset Management pārvaldīto ieguldījumu fondu ienesīgums uz 31.12.2016:

¹ Izņemot ABLV Multi-Asset Total Return USD Fund un ABLV Emerging Markets Corporate USD Bond Fund, kuriem ienesīgums tiek aprēķināts par fondu darbības periodu.

Papildu informācija pieejama ABLV Bank mājas lapā “ABLV Ieguldījumu fondi”.