Martā pasaules akciju tirgos joprojām saglabājās labvēlīgs noskaņojums, tomēr investori kļuva vairāk izvēlīgi un dažādu reģionu fondu tirgi vairs neuzvedās vienādi. Ja iepriekšējā mēnesī pozitīvā noskaņojuma toni uzdeva amerikāņu fondu indeksi, tad martā šo līderību pārņēma Eiropas tirgi. Indekss STOXX Europe 600 mēneša laikā izauga par 2,94%, savukārt amerikāņu S&P 500 nemainījās, bet japāņu tirgus zaudēja vairāk par 1%.

Eiropā priekšplānā joprojām ir politiskie notikumi. Lai arī galvenā uzmanība tiek veltīta prezidenta vēlēšanu sacīkstēm Francijā, arī marta vidū notikušās parlamenta vēlēšanas Nīderlandē izraisīja plašu sabiedrības interesi, jo sacensībās viena no līderēm bija partija, kura iestājas pret Eiropas Savienību (ES). Pēc Brexit balsošanas rezultātiem investori daudz uzmanīgāk seko līdzi vēlēšanu rezultātiem visās Eiropas valstīs, baidoties par jaunas “patstāvības” modes rašanos, kuru uzsākusi Lielbritānija. Nīderlandē vēlēšanas beidzās ar valdošās partijas uzvaru, t.i. ar politiskās stabilitātes saglabāšanos, kas ļāva biržu spēlētājiem atviegloti uzelpot. Tomēr, politiskais fons Eiropā turpina ietekmēt Eiropas fondu tirgus investoru noskaņojumu, jo jau aprīļa otrajā pusē (visticamāk būs nepieciešama arī otrā kārta, kura notiks maija sākumā) notiks prezidenta vēlēšanas Francijā. Viena no kandidātēm ir Marina Lepēna, kura ir diezgan skeptiski noskaņota attiecībā uz ES perspektīvām. Lai arī pēc pēdējām aptaujām Lepēnas iespējas uzvarēt galveno konkurentu prezidenta vēlēšanās Emanuelu Makronu ir mazas, tomēr nelielas bažas par iespējamu kārtējo pārsteigumu paliek.

Neskatoties uz nemierīgo politisko fonu, ekonomikas ziņu fons tomēr veicināja noturēta optimisma saglabāšanos investoros un iemeslu tam ir daudz. Analītiķi viens pēc otra sāka uzlabot savas prognozes par Eiropas uzņēmumu peļņām, ekonomikas dati arvien vairāk norāda uz makroekonomiskās situācijas uzlabošanos reģionā. Piemēram, biznesa aktivitātes indeksi gan rūpniecības, gan pakalpojumu sektorā sasnieguši visaugstākās vērtības kopš 2010. gada un norāda uz ekonomikas izaugsmi eirozonā. Patēriņa inflācijas līmenis ir tuvu ECB mērķa līmenim, bet ražotāju cenu inflācijas līmenis uzrāda strauju pieaugumu. Turklāt, ECB saglabā finanšu tirgiem komfortablu monetāro politiku. Pateicoties kopējam labvēlīgajam fonam, Eiropas tirgi sākuši samazināt savu atpalicību no krietni vērtīgāk kļuvušajiem amerikāņu uzņēmumiem.

Pēc spēcīgā pieauguma viļņa iepriekšējos mēnešos amerikāņu akciju tirgus ieturēja pauzi. Galvenās pieauguma idejas jau ir apspēlētas, tādēļ spēlētāju uzmanība atkal pārslēdzās uz ASV prezidenta šī brīža darbību, precīzāk uz Donalda Trampa spēju izvest savas iniciatīvas caur Kongresu. Un šeit jau radās pirmie jautājumi. Pirmo būtisko iniciatīvu — veselības sistēmas reformu, kurai būtu jāatceļ izslavēto Obamacare, ratificēt Kongresā neizdevās dēļ viedokļu atšķirībām. Tagad Tramps sola pāriet uz savā priekšvēlēšanas kampaņā apsolīto otro punktu — nodokļu reformu. Tas, kā viņam izdosies realizēt šo punktu, visticamāk arī būs pārbaudījums tam cik perspektīva būs apsolīto fiskālo stimulu ieviešanas iespēja.

Nozaru sektoros gan Eiropā, gan ASV līderes bija tehnoloģiju sektora akcijas. Tāpat Eiropā rezultātus labākus par tirgu uzrādīja banku sektora akcijas pat neskatoties uz to, ka kārtējo samazinājumu piedzīvoja valsts obligāciju ienesīgums, kas parasti veicina finanšu kompāniju akciju vērtību samazināšanos, jo šo kompāniju peļņu būtiski ietekmē procentu likmes. Uzskatāms piemērs tam ir ASV finanšu sektors, kurš mēneša laikā samazinājās par 3% un ierindojās pie visvājākajiem sektoriem. Eiropā un ASV sliktāk par tirgu izskatījās naftas un metalurģijas sektora akcijas, kas saistīts ar naftas un metālu cenu korekciju.

Pasaules obligāciju tirgus mēnesi aizvadījis salīdzinoši mierīgi, paliekot konsolidācijas stadijā. Mēneša sākumā tirgus izjuta spiedienu, jo FRS pārstāvji verbāli gatavoja augsni procentu likmes palielināšanai, rindas kārtībā slavējot ASV ekonomikas stāvokli. Akcents tika sadalīts uz darba tirgus labo stāvokli, inflācijas pieaugumu un ārējo risku samazināšanos. Darba tirgus februāra dati to apstiprināja, uzrādot nodarbināto skaita pieaugumu, kas pārsniedza prognozes, un bezdarba samazinājumu no 4,8% līdz 4,7%. Šādos apstākļos tirgus vērtējums likmes palielināšanas iespējamībai jau martā sasniedza 100%, izprovocējot Treasuries ienesīguma pieaugumu. Cerības attaisnojās — FRS 15. martā palielināja likmi par 25 b.p., kas ir trešais palielinājums kopš cikla sākuma 2015. gada decembrī.

Tomēr, tieši pēc 15. marta Treasuries ienesīgumi sāka samazināties, jo FRS vadītājas Dženetas Jellenas komentāri preses konferencē bija diezgan maigi — likmes palielināšanas temps būs “pakāpenisks”. Visticamāk, pagaidām FRS nav precīzas prognozes par Trampa politikas potenciālo stimulu iespējamo iedarbību uz ASV ekonomiku. Pateicoties šādai FRS retorikai, attīstības valstu obligāciju cenas atjaunojās, kā rezultātā ABLV Asset Management pārvaldītie atbilstošie fondi uzrādīja pozitīvu ienesīgumu. Atpaliekošu dinamiku uzrādīja ASV un eirozonas korporatīvā segmenta obligāciju fondi, kuriem nepietika laika kompensēt mēneša sākumā gūtos zaudējums.

Vidēja termiņa perspektīvā mēs turpinām ieņemt nogaidošu pozīciju. Obligāciju fondos būtiska līdzekļu daļa ieguldīta vidēja termiņa vērtspapīros, kuri, mūsuprāt, likmju palielināšanas periodā ir vairāk aizsargāti pret cenu svārstībām un nodrošina diezgan pievilcīgu ienesīgumu. Akciju fondos tiek veiktas taktiskās darbības ar daļēju peļņas fiksēšanas vienās pozīcijās un svara palielināšanu citās.

ABLV Asset Management pārvaldīto ieguldījumu fondu ienesīgums uz 31.03.2017:

¹ Izņemot ABLV Multi-Asset Total Return USD Fund un ABLV Emerging Markets Corporate USD Bond Fund, kuriem ienesīgums tiek aprēķināts par fondu darbības periodu.

Papildu informācija pieejama ABLV Bank mājas lapā “ABLV Ieguldījumu fondi”.