Tradicionālais sakāmvārds “Sell in May and go away“ (pārdod maijā un dodies atpūtā) šogad nepiepildījās un maijs bija kārtējais plusu mēnesis pasaules akciju tirgum. Turklāt, tirgū netika novērota maijam raksturīga nervozitāte un paaugstinātas cenu svārstības. Pat indekss VIX, kurš atspoguļo akciju tirgus svārstīguma prognozi, sasniedza savu zemāko vērtību kopš 1993. gada. Ziņu fons bija salīdzinoši tukšs un tādēļ radās iespaids, ka tirgus kustējās tikai inerces vadīts, pakāpeniski pārejot uz konsolidācijas fāzi.

Svārstīguma samazināšanos, protams, veicināja arī politiskā riska mazināšanās Eiropā. Francijā notika otrā prezidenta vēlēšanu kārta, kurā pārliecinoši uzvarēja proeiropeiski noskaņotais kandidāts Emanuels Makrons. Visas pirmsvēlēšanu aptaujas neizbēgami liecināja par šādu rezultātu, tādēļ tas nevienam nebija pārsteigums. Tomēr, biržu spēlētāji nesteidzas fiksēt peļņu, ievērojot principu “pērc, kad baumo, un pārdod, kad ir fakti”, bet, pretēji tam, turpināja novirzīt naudu uz Eiropas akciju tirgu. Kopumā spēcīgi rāvieni globālajā akciju tirgū netika novēroti un mēneša beigās Eiropas uzņēmumu akciju indekss Euro Stoxx 600 pakāpās par 0,75%, bet plašā ASV tirgus indekss S&P 500 pievienoja nedaudz vairāk par 1%.

Pakāpenisko pieaugumu pasaules akciju tirgos veicināja pietiekami labās korporatīvās atskaites. Maijā atskaites par pirmo ceturksni nopublicēja praktiski visi lielie uzņēmumi. Eiropas uzņēmumiem peļņas gada pieaugums bija 23%, amerikāņu — 14%. Turklāt, gandrīz 80% ASV uzņēmumu peļņa pārsniedza analītiķu prognozēto, bet Eiropā vairāk kā 60% uzņēmumu pārsniedza prognozes. Gan ASV, gan Eiropā nozaru jomā līderes bija neciklisko sektoru akcijas — telekomunikāciju, komunālo pakalpojumu, veselības aprūpes. Visticamāk, ka investori izvēlējās visaizsargātākās pozīcijas, ņemot vērā to, ka tirgus ir kļuvis manāmi dārgs. Pateicoties spēcīgām korporatīvajām atskaitēm, ievērojami labāk par tirgu izskatījās tehnoloģiju uzņēmumu sektors. Tajā pašā laikā viens no vājākajiem sektoriem Eiropā bija autoražotāji. Atkal par sevi atgādināja “dīzeļgeita”, šoreiz aizķerot Mercedes automašīnas, kuras tiks pārbaudītas. Tas un salīdzinoši vājie automašīnu pārdošanas dati ASV būtiski ietekmēja autoražotāju akciju cenas. Vēl Eiropā un ASV sliktāk par tirgu klājās metāla ražotāju akcijām — cena krita arī pašai dzelzsrūdai, kas saistīts ar tās pārprodukciju Ķīnā, kuru analītiķi gan uzskata par pagaidu situāciju.

Joprojām saglabājas kopējs pozitīvs investoru noskaņojums attīstības akciju tirgos (attīstības valstu akciju indekss MSCI EM mēneša laikā pacēlās par 2,8%), pat neskatoties uz dažām neparedzētām situācijām, piemēram, Brazīlijā, kur atkal izraisījās korupcijas skandāls. Šoreiz zem sitiena pakļuva esošais valsts prezidents Mišels Temers, kurš savā amatā atrodas mazāk par gadu. Mediju rīcībā nonāca audio ieraksti, kuros Temers it kā apspriež kukuļus ar gaļas pārstrādes giganta JBS īpašniekiem. Nākamajā dienā pēc šīs informācijas Brazīlijas akciju tirgus nogāzās par 9%, bet Brazīlijas reāls pret ASV dolāru — par 7%. Uzņēmuma JBS akciju cena maijā samazinājās par 24%, turklāt vienā brīdī dienas kritums bija pat par 30%. Investoriem radās bažas par iespējamu Brazīlijas prezidenta impīčmentu, kas traucētu turpināt ekonomiskās reformas, kuras jau tā virzās ar lielām grūtībām. Tomēr, situācija diezgan ātri nomierinājās, nepagūstot negatīvi ietekmēt citus tirgus.

Pasaules obligāciju tirgus bija diezgan stabils. ASV Federālā Rezervju sistēma (FRS) savā maija sēdē saglabāja bāzes procentu likmi līmenī 0,75-1%, kas sakrita ar tirgus dalībnieku prognozēto. Savukārt, pavadošās vēstules raksturs drīzāk norādīja uz FRS gatavību turpināt stingrāku monetāru politiku — ASV ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanās pirmajā ceturksnī tika raksturots kā īslaicīgs notikums, bet par inflāciju norādīts, ka cenu pieaugumu tempi praktiski sasnieguši ilgtermiņa vēlamo rādītāju. Pēc FRS aplēsēm, ASV ekonomika turpina mēreni pieaugt, kas paver ceļu vēl divām likmes palielināšanām šogad. Ar lielu ticamību pirmais palielinājums notiks jūnijā, bet otrs — septembrī/decembrī. Tomēr, ja par jūnija palielinājumu tirgus ir pārliecināts, tad FRS stingrās politikas nākotnes perspektīvas ietekmēs Donalda Trampa reformas. Pagaidām, neskatoties uz ASV prezidenta optimismu, solītas reformas buksē — kopš D.Trampa stāšanās amatā pagājuši jau četri mēneši, bet neviena ekonomiskā iniciatīva nav izgājusi cauri ASV Kongresam.

Viens no būtiskākajiem notikumiem tirgū būs tuvākajā FRS sēdē apspriežamais jautājums par FRS bilances samazināšanas uzsākšanu, kura kvantitatīvās mīkstināšanas (QE) politikas laikā sasniedza 4,5 triljonus USD un šobrīd tiek uzturēta reinvestējot ienākumus. Reinvestēšanas apjomu samazināšana pakāpeniski samazinās bilanci un attiecīgi arī likviditāti, kas var negatīvi ietekmēt pasaules finanšu tirgus.

Šāda lietu kārtība veicināja US Treasuries un vācu Bunds ienesīgumu stabilizāciju, kas, savukārt, labvēlīgi ietekmēja korporatīvo obligāciju un attīstības valstu obligāciju tirgus.

Neliels emociju uzplaiksnījums bija manāms pēc situācijas saasināšanās Baltajā namā mēneša vidū un jaunā korupcijas skandāla Brazīlijā, tomēr investoru negatīvā reakcija bija īstermiņa un tirgi ātri stabilizējās. Pat būtiskās svārstības naftas tirgū, kas bija saistītas ar kārtējo OPEC un citu naftas ieguves valstu tikšanos par ieguves ierobežojumu vienošanās saglabāšanu turpmāk, būtiski neietekmēja attīstības valstu obligāciju tirgu.

Rezultātā ABLV Asset Management pārvaldītie obligāciju fondi mēneša griezumā uzrādīja pozitīvu ienesīgumu. Vispārliecinošāko pieaugumu nodemonstrēja Emerging Markets valsts obligācijas un High Yield korporatīvās obligācijas, kuras nominētas ASV dolāros, kā arī eiro.

Vidēja termiņa perspektīvā mēs ieņemam nogaidošu pozīciju, jo nākotnē situācijas attīstību ietekmēs D.Trampa fiskālo stimulu realizācija un ilgtermiņa US Treasuries dinamika. Obligāciju fondos ievērojama līdzekļu daļa ieguldīta vidēja termiņa vērtspapīros, bet akciju fondos saglabājas salīdzinoši neliela naudas līdzekļu daļa. Turpmākie lēmumi tiks pieņemti ievērojot situācijas attīstību tirgos.

ABLV ieguldījumu fondu ienesīgums uz 31.05.2017

¹ Izņemot ABLV Multi-Asset Total Return USD Fund un ABLV Emerging Markets Corporate USD Bond Fund, kuriem ienesīgums tiek aprēķināts par fondu darbības periodu.

Papildu informācija

Vispārēju informāciju par ABLV ieguldījumu fondiem un pārvaldīšanas sabiedrību ABLV Asset Management, IPAS, kā arī visu papildu informāciju var atrast ABLV Bank tīmekļa vietnē, sadaļā “ABLV ieguldījumu fondi”.

Publiskā informācija par fondiem ir pieejama Nasdaq Riga biržā: www.nasdaqomxbaltic.com.

Komentārs ir izmantojams vienīgi informatīvos nolūkos un nevar būt uzskatāms par investīciju rekomendāciju vai konsultāciju.