Jūnijā pasaules akciju tirgū tika novērota tipiska konsolidācijas stadija, kurā aizsākās jau maijā. Galvenā tēma investoru vidū bija rotācija, kuras rezultātā tika novērotas dažādi vērstas kustības gan galvenajos fondu indeksos, tā arī atsevišķos sektoros un industrijās.

Jūnija pirmā puse pasaules finanšu arēnā tika aizvadīta salīdzinoši mierīgi. Eiropas Centrālā banka (ECB) un ASV Federālā Rezervju sistēma (FRS) noturēja kārtējās monetārās politikas sēdes un neko jaunu vai negaidītu abas centrālās bankas tirgiem nepasniedza. ECB paziņoja par nepieciešamību turpināt kvantitatīvās mīkstināšanas programmu līdz brīdim, kamēr tiks sasniegts inflācijas mērķa līmenis, uzsverot, ka gadījumā, ja parādīsies neparedzēti apstākļi, kas varētu traucēt sasniegt mērķi, banka ir gatava programmu palielināt vai pagarināt. Savukārt, FRS, kā jau tas bija gaidāms, palielināja galveno procentu likmi par 25 bāzes punktiem, turklāt tā nemainīja savu prognozi par tālākajām darbībām procentu likmes palielināšanā.

Arī politiskie notikumi novirzījās otrajā plānā. Visticamāk, politiskā sastāvdaļa, kas ietekmēja tirgus pēdējā gada laikā, jau ir pārāk nogurdinājusi investorus. Tādēļ ne Lielbritānijas parlamenta vēlēšanas (kuras atnesa kārtējo nepatīkamo pārsteigumu valdošajai partijai, kura zaudēja vairākas vietas parlamentā), ne parlamenta vēlēšanas Francijā (kuras pastiprināja jaunā prezidenta pozīcijas) praktiski neietekmēja tirgus dalībnieku noskaņojumu.

Rāmo notikumu gaitu izjauca ECB vadītājs Mario Dragi, kurš mēneša beigās sniedza komentāru par monetāro politiku un šis komentārs atšķīrās no tā, kuru viņš sniedza tikai pāris nedēļas iepriekš. Dragi pozitīvi novērtēja eirozonas ekonomikas attīstību, norādot, ka deflācijas spiedienu pamazām maina reflācija un kvantitatīvās mīkstināšanas programmas beigas varētu sākties ātrāk nekā to sagaida tirgus. Tik negaidīts paziņojums izraisīja eiro kursa stiprināšanos pret ASV dolāru un citām galvenajām pasaules valūtām, kā arī Eiropas obligāciju ienesīgumu pieaugumu. Šāds notikumu scenārijs izprovocēja Eiropas uzņēmumu akciju cenu kritumu, galvenokārt to uzņēmumu, kuru darbība ir cieši saistīta ar eksporta ienākumiem un kuriem augsts eiro kurss nav izdevīgs.

Savukārt, obligāciju ienesīgumu pieaugums radīja paaugstinātu biržas spēlētāju interesi par finanšu sektoru, kurš uzrādīja apsteidzošu dinamiku gan Eiropā, gan ASV. Eiropā vispār šis tirgus bija vienīgais, kurš spēja uzrādīt pozitīvu rezultātu mēneša griezumā. Kā papildu stimuls tam bija Itālijas banku problēmu daļēja atrisināšana. Itālijas valdība apstiprināja palīdzību bankām 17 miljardi eiro apmērā, tādējādi bankas Veneto Banca un Banca Popolare di Vicenza izvairījās no tās saucamās bail-in procedūras, kuras ietvaros kreditori piedalās kompānijas zaudējumu sadalīšanā. Tomēr banku akciju cenu piegums nespēja kompensēt citu nozaru kritumu, kā rezultātā Eiropas uzņēmumu akciju indekss Euro Stoxx 600 mēneša laikā samazinājās par 2,7%.

ASV klājās labāk un indekss S&P500 jūnijā pieauga par 0,5%, tomēr arī šeit tika novērota zināma nervozitāte, kas bija saistīts ar diezgan negaidītu un spēcīgu tehnoloģiju indeksa Nasdaq100 kritumu. Šis indekss apvieno lielāko tehnoloģiju kompāniju akcijas. Saprotams, ka vairumam investoru radās vēlme nofiksēt divciparu skaitļos izteiktu un kopš gada sākuma iegūtu peļņu, tomēr, tādu milžu kā Apple, Google, Facebook un citu uzņēmumu cenu kritums vienas dienas laikā par 5% bez redzamiem iemesliem radīja neizpratni. Mēneša pēdējās nedēļas laikā vien Nasdaq100 zaudēja 4,5%, kā rezultātā jūniju indekss noslēdza ar -3,96%. Tomēr, pozitīvā dinamika citos sektoros, visu pirms finanšu un veselības aizsardzības, kā arī cenu atjaunošanās izejvielu sektoros palīdzēja kopējam tirgum noturēties plusu zonā.

Arī korporatīvo obligāciju un attīstības valstu obligāciju tirgi jūnijā bija konsolidācijas stadijā. Vislielākais cenu spiediens tika novērots energoresursu eksportētāju emitentu obligācijām, kas saistīts ar naftas cenas samazināšanos un tas atspoguļojās visā High Yield segmentā, kurš uzrādīja atpaliekošu dinamiku. Cenu samazināšanās naftas tirgū, kas aizsākās jau maija beigās un kuru atbalstīja ziņa par ASV izstāšanos no Parīzes klimata vienošanās, turpinājās arī jūnija pirmajā pusē. Saglabājās piedāvājuma pārsvars pār piedāvājumu un šo samazinošo faktoru nespēja pārraut pat pieaugošie ģeopolitiskie riski — Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti, Ēģipte un citas arābu valstis paziņoja par diplomātisko (arī virszemes, avio un jūras) attiecību pārtraukšanu ar Kataru, vainojot valsts vadību terorisma atbalstīšanā. Politiskā spriedze Persijas līča valstīs tirgos parasti tiek traktēta kā risks naftas piegādēm un tas veicina naftas kotāciju pieaugumu, tomēr, šajā gadījumā šis faktors tika ignorēts un tas nespēja mainīt samazināšanās tendenci energoresursu tirgū, kas negatīvi atspoguļojās kopējā High Yield Emerging Markets sektora obligāciju tirgū.

Tomēr, inflācijas gaidu mazināšanās un tam sekojoša US Treasuries un Bunds ienesīgumu samazināšanās būtiski atbalstīja High Grade sektoru, kā rezultātā kopējais tirgus uzrādīja pozitīvu dinamiku. Tomēr Mario Dragi uzstāšanās mēneša beigās, kā arī citu centrālo banku komentāri par labu stingrākai monetārai politikai, tai skaitā no ASV FRS puses, izprovocēja Vācijas un ASV valdības obligāciju ienesīguma strauju pieaugumu, kas, savukārt, veicināja korekciju arī citos obligāciju tirgos. Šīs korekcijas rezultātā korporatīvo obligāciju un attīstības valstu obligāciju tirgi dažu dienā laikā ne tikai pazaudēja mēneša iepriekšējo pieaugumu, bet pat ieslīga negatīvajā teritorijā.

Mēneša griezumā ABLV Asset Management pārvaldītie fondi uzrādīju ienesīgumu, kas līdzinās kopējam līmenim tirgū.

Īstermiņa perspektīvā mēs turpināsim ieņemt nogaidošu pozīciju. Obligāciju fondos ievērojama līdzekļu daļa ieguldīta vidēja termiņa vērtspapīros, kas ļauj samazināt svārstīgumu gadījumos, ja attīstās negatīvi notikumi procentu likmju tirgos. Akciju fondos aizvadītajā mēnesī pārvaldnieks veica daļēju rebalansēšanu, samazinot pozīcijas cikliskos sektoros par labu aizsargsektoriem. Ņemot vērā pieaugošo risku lielākām īstermiņa svārstībām akciju tirgos, tika nedaudz palielināta naudas līdzekļu daļa. Tālākās darbības tiks veiktas ievērojot situācijas attīstību tirgos.

ABLV ieguldījumu fondu ienesīgums uz 30.06.2017

¹ Izņemot ABLV Multi-Asset Total Return USD Fund un ABLV Emerging Markets Corporate USD Bond Fund, kuriem ienesīgums tiek aprēķināts par fondu darbības periodu.

Papildu informācija

Vispārēju informāciju par ABLV ieguldījumu fondiem un pārvaldīšanas sabiedrību ABLV Asset Management, IPAS, kā arī visu papildu informāciju var atrast ABLV Bank tīmekļa vietnē, sadaļā “ABLV ieguldījumu fondi”.

Publiskā informācija par fondiem ir pieejama Nasdaq Riga biržā: www.nasdaqomxbaltic.com.

Komentārs ir izmantojams vienīgi informatīvos nolūkos un nevar būt uzskatāms par investīciju rekomendāciju vai konsultāciju.