Septembrī globālajos akciju tirgos atgriezās optimisms. To veicināja salīdzinoši labi ekonomikas dati, kā arī investoru vēlme iegādāties akcijas, kuras kļuva nedaudz lētākas. No maija vidus līdz augusta beigām Eiropas uzņēmumu akciju cenas nokrita vidēji par 7%, tādēļ nav pārsteigums, ka cenas kļuva krietni pievilcīgākas biržas spēlētājiem un tam, kopā ar vispārējā noskaņojuma maiņu, sekoja Eiropas akciju iepirkšana.

Eiropas fondu tirgus pieaugumu veicināja arī stabilizācija valūtu tirgū — pēc nepārtraukta pieauguma gandrīz sešu mēnešu garumā eiro kurss beidzot piedzīvoja korekciju, kas atgrieza tirgū pircēju interesi par to uzņēmumu akcijām, kuru ienākumu struktūrā liela daļa ir eksporta ienākumiem. Mēneša laikā Eiropas uzņēmumu akciju indekss Euro Stoxx 600 izauga par 3,8%, bet Vācijas uzņēmumu indekss DAX par 6,7%. Neoficiālais referendums Spānijā par Katalonijas atdalīšanos nespēja būtiski uztraukt plašu investoru loku un vienīgie, kas izjuta šī notikuma ietekmi, bija tikai paši spāņi — Spānijas galvenais akciju indekss IBEX 35 mēneša laikā gan izauga par 0,8%, tomēr tas būtiski atpalika no citiem tirgiem.

Pozitīvs mēnesis bija arī ASV tirgiem. ASV plašā tirgus indekss S&P 500 mēneša laikā izauga gandrīz par 2%, nostiprinoties virs psiholoģiski būtiskā 2 500 punktu līmeņa. Investoru optimismu “uzsildīja” arī labie ASV makroekonomiskie dati — pēc atjaunotajiem datiem IKP pieaugums otrajā ceturksnī bija 3,1%, bet virkne biznesa aktivitātes indeksu uzrādīja pārliecinošu pieaugumu, pārsniedzot analītiķu prognozes. Tāpat savu lomu nospēlēja ilgi gaidītais pirmais solis virzienā uz valsts nodokļu reformu. Budžeta komisija piedāvā korporatīvās peļņas nodokļa samazināšanu līdz 20%, globālās teritoriālās nodokļu sistēmas ieviešanu, kā arī samazināt esošos septiņus privātpersonu ienākumu nodokļu līmeņus līdz trim. Nodokļu samazināšanai vajadzētu palielināt amerikāņu uzņēmumu peļņu un līdz ar to pozitīvi ietekmēt to vērtību.

Uz galveno valūtu kursu samazināšanas fona pret ASV dolāru, attīstības tirgi pirmo reizi kopš gada sākuma uzrādīja mēneša kritumu. Attīstības valstu kopējais akciju indekss (MSCI EM) septembrī samazinājās par pusprocentu. Savukārt, dolāra pastiprināšanās palīdzēja Japānas akciju tirgum, kur galvenais fondu indekss Nikkei 225 pārrāva pēdējo četru mēnešu kustību ierobežotā diapazonā un uzrādīja pieaugumu par 3,6%.

Optimisma pieauguma apstākļos labāko dinamiku pasaules akciju tirgū uzrādīja cikliskie sektori. Kā Eiropā, tā arī ASV pieauguma līderos bija naftas sektors naftas cenas kāpuma dēļ, kas notika pateicoties “melnā zelta” rezervju apjomu samazināšanas ASV. Uz eiro pavājināšanās fona Eiropā līderos bija sektori, kuri ir vairāk atkarīgi no eksporta ienākumiem — automašīnu ražošanas, ķīmijas un rūpniecības uzņēmumi. Savukārt ASV un Eiropas valsts obligāciju ienesīgumu kāpums veicināja labu finanšu sektora pieaugumu. Esošā ģeopolitiskā spriedze, kas saistīta ar Ziemeļkoreju, turpina atbalstīt militārās rūpniecības sektoru.

Abos fondu tirgos atpaliekošajos sektoros bija tādi, kas tradicionāli tiek uzskatīti par visaizsargātākajiem — telekomunikācijas, komunālie pakalpojumi, pirmās nepieciešamības patēriņa preces. Tāpat, ievērojot metālu cenu samazināšanos, metālapstrādes un ieguves sektors uz brīdi apturēja iepriekšējo mēnešu pieauguma trendu uzrādot mēneša laikā kritumu.

ABLV Asset Management pārvaldītie akciju fondi septembrī uzrādīja ienesīgumu, kas līdzinās kopējam tirgum.

Korporatīvo obligāciju un attīstības valstu obligāciju tirgos situācija attīstījās neviennozīmīgi. Mēneša pirmajā pusē šajos tirgos saglabājās pozitīvais noskaņojums, pateicoties kopējai “riska apetītei”. Abos segmentos turpinājās spredu (riska prēmijas) sašaurināšanās un cenu pieaugums, un tirgi diezgan mierīgi gaidīja kārtējo FRS sēdi. Kā jau bija sagaidāms, FRS procentu likmes nemainīja, tādēļ sākotnēji īpašas reakcijas nebija. Tomēr, pēc pāris dienām sekoja FRS vadītājas Dženetas Jellenas diezgan pārsteidzošā uzstāšanās, kurā viņa paziņoja par regulatora stingru apņemšanos turpināt likmes palielināšanas politiku pat neskatoties uz zemo inflāciju. Tas izraisīja strauju US Treasuries ienesīguma pieaugumu, kas, savukārt, izprovocēja peļņas fiksēšanu attīstības valstu obligāciju tirgū, it īpaši ilgtermiņa obligāciju Investment Grade segmentā, jo tas ir visjūtīgākais pret amerikāņu valsts obligāciju tirgus dinamiku.

Korporatīvais segments, kurā cenas samazinājās nenozīmīgi, kārtējo reizi izrādījās krietni noturīgāks pateicoties daudz zemākai durācijai un pozitīvai notikumu attīstībai fondu tirgos. Rezultātā visi ABLV Asset Management pārvaldītie obligāciju fondi spēja noturēties mēneša pirmajā pusē sasniegtajā līmenī un uzrādīt mēneša ienesīgumu robežās no 0,2% līdz 0,6%. Izņēmums bija ABLV Emerging Markets USD Bond Fund, kurš dēļ tirgus struktūras specifikas un negatīvas ietekmes no US Treasuries tirgus dinamikas, zaudēja 0,45% nedēļas laikā, kā rezultātā fonda daļas vērtība mēneša laikā praktiski nemainījās.

Vidējā termiņā mēs turpinām ievērot konservatīvu pozīciju. Izmantojot korekciju finanšu tirgos, obligāciju un akciju fondos tika samazināta naudas līdzekļu daļa. Obligāciju fondos būtiska līdzekļu daļa ir ieguldīta vidēja termiņa vērtspapīros, kas ļauj samazināt svārstīgumu gadījumā, ja procentu likmju tirgos attīstīsies negatīvi scenāriji. Turpmākie lēmumi tiks pieņemti ievērojot situācijas attīstību tirgos.

ABLV ieguldījumu fondu ienesīgums uz 30.09.2017

¹ Izņemot ABLV Multi-Asset Total Return USD Fund un ABLV Emerging Markets Corporate USD Bond Fund, kuriem ienesīgums tiek aprēķināts par fondu darbības periodu.

Papildu informācija

Vispārēju informāciju par ABLV ieguldījumu fondiem un pārvaldīšanas sabiedrību ABLV Asset Management, IPAS, kā arī visu papildu informāciju var atrast ABLV Bank tīmekļa vietnē, sadaļā “ABLV ieguldījumu fondi”.

Publiskā informācija par fondiem ir pieejama Nasdaq Riga biržā: www.nasdaqomxbaltic.com.

Komentārs ir izmantojams vienīgi informatīvos nolūkos un nevar būt uzskatāms par investīciju rekomendāciju vai konsultāciju.