Novembrī globālajos akciju tirgos bija novērojamas dažādas kustības. Pēc pēdējo divu mēnešu laikā novērotā straujā akciju pieauguma Eiropā investori nolēma fiksēt peļņu un novembrī visi galvenie Eiropas fondu indeksi uzrādīja negatīvu dinamiku — plašā tirgus indekss Euro Stoxx 600 samazinājās nedaudz vairāk kā par 2%. Ievērojot to, ka nebija sliktu ziņu, tad kritumu var skaidrot ar korekciju pēc straujā pieauguma, kā arī ar eiro kursa nostiprināšanos, kas nelabvēlīgi ietekmē Eiropas eksportētājus.

Savukārt ASV akciju tirgus kārtējo reizi uzstādīja jaunus indeksu vērtības rekordus. ASV plašā tirgus indekss S&P 500 mēneša laikā pieauga par 2,8%, bet lielāko rūpniecības uzņēmumu indekss Dow Jones Industrial uzlidoja par 3,8%. Iespējams, ka spēlētāju interesi par amerikāņu tirgu raisīja pozitīvās cerības par nodokļu reformu, kuru iniciējis un virza Donalds Tramps. Lai arī reformas panākums nav acīmredzams, tomēr process virzās un investori pakāpeniski sāk modelēt scenārijus — par cik pieaugs amerikāņu korporāciju ienākumi, ja pēc piedāvātā plāna samazinās nodokļu slogu. Novembrī arī noskaidrojās, ka esošo FRS vadītāju Dženetu Jellenu nomainīs Džeroms Pauels. Arī tas pievienoja pozitīvismu tirgum, jo Pauels atbalsta daudz mērenāku procentu likmes palielināšanu nekā citi kandidāti, kas ir krietni labvēlīgāk akciju tirgum.

Diezgan cienījami bija arī uzņēmumu 3. ceturkšņa finanšu rādītāji. Visspēcīgākos rezultātus uzrādīja Japānas uzņēmumi, kuru peļņa pieauga par 16% salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Eiropā uzņēmumi peļņu audzējuši par 9%, bet ASV par 6%. Būtiski, ka Amerikā 76% korporāciju uzrādīja peļņu lielāku nekā prognozēja analītiķi. Eiropā analītiķu prognozes spēja apsteigt tikai puse uzņēmumu.

ASV akciju tirgū novembrī labāku dinamiku uzrādīja aizsargsektori — pieauguma līderos bija mazumtirdzniecības sektora uzņēmumu akcijas, kas, iespējams, bija saistīts ar cerībām par labiem pārdošanas rezultātiem “melnās piektdienas” laikā. Tāpat līderos bija transporta uzņēmumu, kā arī celtniecības, finanšu un veselības aizsardzības sektoru uzņēmumu akcijas.

Arī Eiropā labāk par tirgu izskatījās aizsargsektori — to uzņēmumu akcijas, kuri pārstāv komunālos pakalpojumus, pārtikas ražotājus un vairumtirgotājus. Savukārt sliktāk par tirgu gan ASV, tā arī Eiropā izskatījās tehnoloģiju sektora uzņēmumi. Ņemot vērā to, ka kopš gada sākuma tehnoloģiju uzņēmumu akcijas augušas par vairāk kā 30%, investoru vēlme izņemt daļu no nopelnītā bija tikai pašsaprotama.

Mēneša noslēgumā ABLV Asset Management pārvaldītie akciju fondi uzrādīja ienesīgumu, kas līdzinās tirgus vidējam ienesīgumam. Vidēja termiņa perspektīvā mēs sagaidām esošo tendenču saglabāšanos, kā rezultātā, gaidot fondu indeksu mērena pieauguma turpināšanos, akciju fondos saglabājas zema naudas līdzekļu daļa.

Korporatīvo obligāciju un attīstības valstu obligāciju tirgū galvenais faktors, kurš ietekmēja tirgus dalībnieku uzvedību, bija US Treasuries un Bunds ienesīgumu izmaiņu dinamika, kā arī notikumu attīstība akciju un izejvielu tirgos. Būtisks notikums bija Venecuēlas paziņojums par visu savu parādu restrukturizāciju, faktiski atzīstot to, ka valsts nav spējīga tikt galā ar lielo parāda nastu dēļ esošajiem naftas cenu līmeņiem. Nevar teikt, ka šis notikums bija negaidīts, drīzāk pat investori jau saprata, ka agrāk vai vēlāk tam būs jānotiek (fondā ABLV Emerging Markets USD Bond Fund Venecuēlas obligācijas tikai pārdotas jau pirms pusotra gada), tādēļ spēcīgu negatīvu ietekmi uz kopējo tirgu tas neatstāja.

Pēc spēcīgā svārstīguma iepriekšējā mēnesī, US Treasuries un Bunds tirgos iestājās stabilizācija un tas veicināja pircēju atgriešanos Investment Grade obligāciju segmentā, bet naftas cenu pieauguma turpināšanās palīdzēja saglabāt paaugstinātu pieprasījumu pēc Emerging Markets obligācijām. Savukārt High Yield korporatīvo obligāciju segments izjuta spiedienu pēc svārstīguma akciju tirgos. Mēneša beigās ABLV Asset Management pārvaldītie attīstības valstu valsts obligāciju fondi uzrādīja daļu vērtību pieaugumu par 0,5-0,6%, bet korporatīvo obligāciju fondi līdz ar tirgu uzrādīja nelielu samazinājumu.

Vidējā perspektīvā mēs turpinām ieņemt mēreni konservatīvu pozīciju. Obligāciju fondos būtiska līdzekļu daļa ir ieguldīta vidēja termiņa vērtspapīros, kas ļauj samazināt svārstīgumu gadījumā, ja situācija procentu likmju tirgos attīstās negatīvi. Papildu tam, fondā ABLV Emerging Markets USD Bond Fund tika samazināta ilgtermiņa obligāciju pozīciju daļa ar mērķi samazināt fonda vidējo durāciju.

ABLV ieguldījumu fondu ienesīgums uz 30.11.2017

¹ Izņemot ABLV Multi-Asset Total Return USD Fund un ABLV Emerging Markets Corporate USD Bond Fund, kuriem ienesīgums tiek aprēķināts par fondu darbības periodu.

Papildu informācija

Vispārēju informāciju par ABLV ieguldījumu fondiem un pārvaldīšanas sabiedrību ABLV Asset Management, IPAS, kā arī visu papildu informāciju var atrast ABLV Bank tīmekļa vietnē, sadaļā “ABLV ieguldījumu fondi”.

Publiskā informācija par fondiem ir pieejama Nasdaq Riga biržā: www.nasdaqomxbaltic.com.