Decembris šogad neattaisnoja investoru cerības uz nopietnu vispasaules “Ziemassvētku ralliju”, un galvenie pasaules akciju tirgi noslēdza gada pēdējo mēnesi ar dažādu virzību. Vairākums Eiropas biržu indeksu ir noslēguši mēnesi ar negatīvu rezultātu (piemēram, Vācijas galvenais akciju indekss DAX ir krities par 0,8%, Francijas CAC – par 1,1%), tai laikā ASV tirgus turpināja iekarot jaunas virsotnes (S&P 500 indekss mēneša beigās pieauga gandrīz par 1%, savukārt lielāko industriālo uzņēmumu indekss Dow Jones Industrial – par 1,8%).
Nevarētu apgalvot, ka kopējais ziņu fons Eiropā ir bijis negatīvs; tieši pretēji – decembrī izziņotie ekonomiskie rādītāji vēl arvien norādīja uz Eiropas ekonomikas atkopšanās turpinājumu. ECB sēde arī neradīja iemeslus bažām – eirozonas Centrālā Banka ir gatava turpināt zemo likmju politiku ilgstošā perspektīvā līdz pilnai ekonomikas un inflācijas augšanas atjaunošanai un nepieciešamības gadījumā atkārtoti apliecināja savu gatavību paturpināt kvantitatīvās mīkstināšanas programmu. Uz šī fona par galveno Eiropas tirgus stagnācijas iemeslu var uzskatīt eiro valūtas kursa pieaugumu, kas nav izdevīgi eksportētājiem, kas dara investorus bažīgus. Par šīs tēzes pamatojumu var kalpot arī tas, ka plašā tirgus indekss STOXX 600 mēneša beigās uzrādīja pieaugumu par 0,6%, kam par pamatiemeslu bija Lielbritānijas kompāniju un uz Austrumu tirgu orientēto un mazāk no eiro kursa atkarīgo vidējas kapitalizācijas uzņēmumu akciju pieaugums. Turklāt, viņiem tas savā ziņā pat ir izdevīgi. Kā arī Lielbritānija beidzot ir spērusi nopietnus soļus uz priekšu ES pamešanas pārrunās, kas papildu salīdzinoši labām makroekonomiskajām atskaitēm piešķīra tirgus dalībniekiem papildu optimismu.
ASV turpināja valdīt optimisms, kas bija balstīts uz ilgi gaidīto nodokļu reformas apstiprināšanu, kas soli pa solim ir vairākus mēnešus virzījusies cauri dažādām instancēm. Likuma gala versijā korporatīvās peļņas nodoklis tiks samazināts līdz 21% (šībrīža likme ir 35%), kā arī tiks samazināta nodokļu likme fizisko personu ienākumiem. Teorētiski tas palīdzēs palielināt valsts IKP pieaugumu par dažām procenta desmitdaļām, kā arī palielinās peļņas pieaugumu atsevišķu ekonomikas sektoru uzņēmumiem. Decembrī notikusī FRS sēde, kā bija sagaidāms, beidzās ar bāzes likmes paaugstināšanu ASV, turklāt Dženetes Jellenas komentāri neradīja būtisku ietekmi uz šībrīža gaidām par trim likmes paaugstināšanām 2018. gadā.
Atsevišķu akciju tirgus sektoru dinamikas aina Eiropā un ASV bija ļoti līdzīga. Starp pieauguma līderiem bija ar derīgo izrakteņu iegūšanu saistītie uzņēmumi – naftas kompānijas un metalurģijas sektori. Abi sektori auga cenu kāpuma dēļ izejvielu biržā, ko izraisīja naftas piegāžu pārtraukumi un krājumu samazināšanās, kā arī optimistiski dati par Ķīnas, kas ir galvenais metālu patērētājs pasaulē, rūpniecības aktivitāti. Tāpat starp favorītiem bija patēriņa sektors un mazumtirdzniecība. Daudz sliktāk par tirgu izskatījās uzņēmumi, kuri veido nosacītu alternatīvu ieguldījumiem obligācijās – telekomunikāciju un komunālo pakalpojumu uzņēmumi. Šiem uzņēmumiem ir zems peļņas pieaugums, taču tie maksā salīdzinoši augstas dividendes, kas tos padara par alternatīvu finanšu instrumentiem ar fiksētu ienesīgumu. Valsts obligāciju ienesīguma pieaugums, kas decembrī ir novērots gan Eiropā, gan ASV, ir negatīvi ietekmējis šo kompāniju kotācijas. Tāpat vāji izskatījās tehnoloģiskā un veselības aprūpes sektora uzņēmumi. ASV nodokļu reformai būs ļoti maza ietekme uz tehnoloģiju uzņēmumu ienesīgumu, un, ņemot vērā to, ka šis sektors pērn bija uzrādījis daudz nozīmīgāku pieaugumu salīdzinājumā ar kopējo tirgu, droši vien daudzi investori ir nolēmuši fiksēt daļu peļņas un pārdalīt naudas līdzekļus par labu citiem sektoriem.
Korporatīvo obligāciju un attīstības valstu obligāciju tirgus decembri ir pavadījis pietiekami mierīgi. Galvenie faktori, kuri noteica tirgus dalībnieku uzvedību, vēl arvien bija US Treasuries un Bunds ienesīgumu izmaiņu dinamika un notikumu attīstība akciju un izejvielu tirgos. US Treasuries un Bunds ienesīgumu pieaugums ir radījis noteiktu spiedienu uz Investment Grade segmentu, tai pat laikā izejvielu un fondu tirgu optimisms saglabāja paaugstinātu pieprasījumu no investoriem uz High Yield obligācijām, galvenokārt attīstības valstu obligāciju tirgū. Attīstīto valstu korporatīvo obligāciju tirgus uzrādīja vājāku dinamiku. Daudzi korporatīvo obligāciju indeksi sasniedza rekordzemus spredu līmeņus (riska prēmiju), kas radīja nelielu cenu korekciju tirgū.
Vidējā termiņā mēs turpinām ievērot mēreni konservatīvu pozīciju. Obligāciju fondos būtiska līdzekļu daļa ir ieguldīta vidēja termiņa vērtspapīros, kas ļauj samazināt svārstīgumu gadījumā, ja procentu likmju tirgos attīstīsies negatīvi scenāriji. Uz Eiropu orientētos akciju fondos saglabājas pietiekami augsta naudas līdzekļu daļa, ņemot vērā pašreizējo reģiona vājumu. Tai pat laikā mēs sagaidām mērena pieauguma turpināšanos pasaules akciju tirgū, tādēļ naudas līdzekļu īpatsvars attiecīgajos fondos ir relatīvi neliels.
Vērtējot 2017. gada vispārējos rezultātus, var teikt, ka investoriem šis gads ir bijis veiksmīgs. Visi ABLV Asset Management pārvaldībā esošie fondi ir uzrādījuši pietiekami labu ienesīgumu. Ņemot vērā to, ka situācija tirgos gada laikā ne vienmēr ir bijusi noteikta, gan akciju, gan obligāciju fondu pārvaldnieki ievēroja mēreni konservatīvo stratēģiju ar mērķi mazināt riskus. Neskatoties uz to, obligāciju fondi ir uzrādījuši daļu vērtības pieaugumu par 3–9%, akciju fondi – par 7–15%, kas atbilst mūsu ilgtermiņa mērķa ienesīgumam.
ABLV ieguldījumu fondu ienesīgums uz 31.12.2017
kopš 2017. gada sākuma (YTD) |
2016. gads | 2015. gads1 | 2014. gads | 2013. gads | Kopš izveides brīža (gada izteiksmē) |
|
Valsts obligāciju fondi | ||||||
ABLV Emerging Markets USD Bond Fund | 8,92% | 6,99% | 2,05% | 2,75% | -3,94% | 5,24% |
ABLV Emerging Markets EUR Bond Fund | 9,28% | 8,96% | 2,31% | 1,83% | 0,92% | 4,79% |
Korporatīvo obligāciju fondi | ||||||
ABLV High Yield CIS USD Bond Fund | 5,53% | 10,36% | 25,30% | -16,58% | 2,20% | 5,50% |
ABLV Global Corporate USD Bond Fund | 3,29% | 9,32% | -1,58% | 0,34% | - | 2,85% |
ABLV European Corporate EUR Bond Fund | 2,92% | 9,14% | 1,47% | 3,30% | - | 4,46% |
ABLV Emerging Markets Corporate USD Bond Fund | 7,51% | 10,23% | 0,09% | - | - | 7,77% |
Kopējā ienesīguma fondi | ||||||
ABLV Multi-Asset Total Return USD Fund | 8,03% | 3,80% | -7,07% | - | - | 1,44% |
Akciju fondi | ||||||
ABLV Global USD Stock Index Fund | 15,38% | -5,24% | -6,78% | -0,26% | 10,24% | 1,58% |
ABLV Global EUR Stock Index Fund | 10,22% | -4,40% | 0,86% | 3,84% | 3,26% | 0,13% |
ABLV US Industry USD Equity Fund | 14,01% | -0,27% | -1,03% | 6,95% | - | 5,40% |
ABLV European Industry EUR Equity Fund | 6,96% | -2,78% | 5,21% | 2,09% | - | 2,86% |
1 Izņemot ABLV Multi-Asset Total Return USD Fund un ABLV Emerging Markets Corporate USD Bond Fund, kuriem ienesīgums tiek aprēķināts par fondu darbības periodu.
Papildu informācija
Vispārēju informāciju par ABLV ieguldījumu fondiem un pārvaldīšanas sabiedrību ABLV Asset Management, IPAS, kā arī visu papildu informāciju var atrast ABLV Bank tīmekļa vietnē, sadaļā “ABLV ieguldījumu fondi”.
Publiskā informācija par fondiem ir pieejama Nasdaq Riga biržā: www.nasdaqomxbaltic.com.
Komentārs ir izmantojams vienīgi informatīvos nolūkos un nevar būt uzskatāms par investīciju rekomendāciju vai konsultāciju.