Gada sākums patiešām iepriecināja investorus pasaules akciju tirgū. Fondu indeksu pieaugums tika novērots gandrīz visapkārt. Toni atkal uzdeva ASV akciju tirgus, kur notiekošo jau var saukt par eiforiju. Mēneša laikā ASV plašā tirgus indekss S&P 500 ir uzlidojis par 5,62%, turklāt mēneša gaitā tā pieaugums bija sasniedzis pat 7,5%. 

Tā vienīgais konkurents šeit bija tikai attīstības valstu akciju indekss MSCI EM, kurš uzrādīja vēl iespaidīgāku rezultātu – 8,3%, bet šeit liela loma bija vietējo valūtu kursa pieaugumam pret ASV dolāru, kurš pielika dažus procentus šī indeksa ienesīgumam ASV dolāru izteiksmē. Nevarētu teikt, ka ASV fondu indeksu pieaugums ir bijis pavisam nepamatots. Valsts makroekonomiskā aina vēl arvien ir laba. Janvārī publicētie rādītāji norāda uz rūpniecības, patērētāju uzticības un biznesa aktivitātes pieaugumu. Turklāt analītiķi turpina uzlabot prognozes attiecībā uz ASV korporāciju peļņu sakarā ar nodokļu reformas ieviešanu, pateicoties kurai ASV kompāniju nodokļu slogs mazināsies jau šogad. Dolāra vājināšanās (ASV dolāra indeksa kritums, kas atspoguļo USD kursu pret pasaules pamatvalūtu grozu, mēneša laikā veidoja 3,5%) arī dod papildu stimulus izaugsmei atsevišķos uz eksportu orientētos ASV ekonomikas sektoros.

Taču tas, kas ir labvēlīgi ASV, nebūt nav labi Eiropai un Japānai. Tieši ilgstošais eiro un jenas kursa pieaugums, mūsuprāt, šobrīd ierobežo pieaugumu šo valstu fondu tirgos. Pagājušā mēneša laikā abi reģioni ir uzrādījuši daudz pieticīgākus rezultātus. Eiropas plašā tirgus indekss Euro Stoxx 600 un Japānas tirgus pamatindekss Nikkei 225 ir uzrādījuši pieaugumu vien par 1,5–1,6%. ASV dolāra pavājināšanās pazemina šo reģionu eksportētāju konkurences priekšrocības, kas ietekmē arī akciju kotācijas.

Nav brīnums, ka tik straujš eiro kursa pieaugums rada apjukumu pat ECB. Janvāra sēdē Eiropas Centrālās Bankas vadītājs Mario Dragi atzīmēja, ka notiekošais valūtu tirgū ir nenoteiktības avots, un pauda bažas par iespējamām valūtas kursa manipulācijām. Neskatoties uz tradicionālajiem Dragi solījumiem ieviest jebkādus stingrākus noteikumus monetārajā politikā pakāpeniski un nepieciešamības gadījumā turpināt stimulēt ekonomiku, tirgus ir noreaģējis uz ECB galvas uzstāšanos ar kārtējo eiro kursa pieauguma vilni. Acīmredzot, valūtu tirgus spēlētāji vienkārši ir zaudējuši ticību tam, ka ECB spēj kontrolēt situāciju ar Eiropas valūtas kursu.

FRS savā janvāra sēdē ir paturējusi procentu likmi pašreizējā līmenī, tai pat laikā atzīmējot ekonomikas izaugsmes faktoru pastiprināšanos, kas stiprināja investoru pārliecību par likmes paaugstināšanu jau marta sēdē, kas veicināja turpmāko valdības obligāciju ienesīguma pieaugumu, kas, savukārt, labvēlīgi ietekmēja finanšu sektoru, kas ir kļuvis par vienu no favorītiem ASV tirgū janvārī. Tomēr absolūtais izaugsmes līderis bija tehnoloģiju sektors, it īpaši interneta kompānijas un programmnodrošinājuma ražotāji, kuru indeksi janvārī uzrādīja pieaugumu virs 10%. Šāds kāpums ir galvenokārt saistīts ar augstām gaidām saistībā ar peļņas pieaugumu, tāpēc sektora lielāko kompāniju finanšu atskaites, kuras tiks publicētas februāra sākumā, noteiks turpmāko akciju kotāciju virzienu. Kārtējo reizi būtiski sliktāk par tirgu izskatījās aizsargsektoru uzņēmumu akcijas, tādu kā komunālo pakalpojumu un telekomunikāciju uzņēmumi, kuri, būdami tradicionāla alternatīva obligācijām, krita kopā ar pašu obligāciju cenām. Tāpat vājāku dinamiku nekā tirgus kopumā uzrādīja arī pirmās nepieciešamības preču un mazumtirdzniecības sektors, kas pēdējā laikā izjūt vērā ņemamu spiedienu no internetveikalu puses.

Neskatoties uz to, ka bāzes procentu likmes paaugstināšanas perspektīvas nav tik acīmredzamas kā ASV, Eiropā arī tika novērots valdību obligāciju ienesīguma pieaugums, kas ir saistīts gan ar pakāpenisku inflācijas gaidu paaugstināšanos, gan ar kopējo situāciju attīstīto valstu parāda vērtspapīru tirgos. Tādēļ arī atsevišķu sektoru dinamika ir līdzīga ASV tirgum. Par vienīgo pārsteigumu Eiropas fondu tirgū kļuva autorūpniecības sektors, kurš parasti ne visai labi reaģē uz eiro kursa pieaugumu, jo ir lielā mērā atkarīgs no eksporta, taču janvārī autoražotāji ir uzrādījuši lielāko akciju cenu pieaugumu. Šeit galvenā loma ir tam, ka virkne analītiķu ir paaugstinājusi prognozi attiecībā uz sektora kompāniju akciju mērķa cenām, kas atsvēra negatīvo notikumu attīstību valūtu tirgos.

Mēneša laikā fondu pārvaldnieks veica taktiskus pirkšanas un pārdošanas darījumus, saglabājot relatīvi zemu naudas līdzekļu daļu, ņemot vērā vispārējo situāciju pasaules akciju tirgū. Pateicoties tam ABLV Asset Management, IPAS pārvaldītie fondi mēneša beigās uzrādīja ar ienesīgumu, kas ir līdzīgs vidējam tirgus ienesīgumam.

Korporatīvo obligāciju un attīstības valstu obligāciju tirgos aina nebija tik rožaina. Ja gada pirmajā nedēļā šajos tirgos vispārējās fondu un izejvielu tirgu eiforijas ietekmē, kā arī relatīvas attīstīto valstu parādsaistību tirgu stabilitātes ietekmē arī valdīja pozitīvas noskaņas un bija novērojams līdzekļu pieplūdums no investoru puses, tad vēlāk situācija mainījās. Jaunā US Treasuries ienesīgumu pieauguma viļņa sākums sakarā ar pastiprinātām inflācijas gaidām un ASV FRS pārstāvju apstiprinājumu par stingriem nodomiem attiecībā uz nospraustā procentu likmes paaugstināšanas grafika ievērošanu ASV tomēr radīja ietekmi uz investoru noskaņojumu, kā rezultātā korporatīvo obligāciju un attīstības valstu obligāciju tirgos sākās cenu kritums, turklāt attiecībā gandrīz uz visiem vērtspapīriem, neatkarīgi no to dzēšanas termiņa un reitinga. Pagaidām pašreizējā korekcija notiek diezgan mierīgi un bez panikas, jo pozitīvisms fondu un izejvielu tirgos savā ziņā nolīdzina negatīvo efektu no procentu likmju pieauguma, par ko liecina ilgstoša spredu (riska prēmiju) sašaurināšanās. Tomēr tas pilnībā nekompensē negatīvo ietekmi, ko radīja cenu kritums US Treasuries tirgū.

Rezultātā mēneša izskaņā ABLV Asset Management, IPAS pārvaldībā esošie obligāciju fondi ir uzrādījuši nelielu kritumu, izņemot ABLV Emerging Markets EUR Bond Fund, kurš uzrādīja pieaugumu par 0,4 %, kas galvenokārt ir saistīts relatīvi stabilo situāciju Vācijas valdības obligāciju tirgū. ECB sēdē regulators ir paturējis procentu likmi un kvantitatīvās mīkstināšanas programmas parametrus pašreizējā līmenī, atzīmējot, ka nesteigsies ar likmju paaugstināšanu, ko eiro valūtā nominēto obligāciju investori ir uztvēruši labvēlīgi.

Vidējā perspektīvā mēs turpinām ieņemt mēreni konservatīvu pozīciju. Obligāciju fondos būtiska līdzekļu daļa ir ieguldīta vidēja termiņa vērtspapīros, kas ļauj samazināt svārstīgumu gadījumā, ja situācija procentu likmju tirgos attīstās negatīvi. Turklāt, sagaidot negatīvu notikumu attīstību US Treasuries tirgū, attīstības valstu valdības obligāciju fondos vēl arvien tiek paturēta pietiekami liela naudas līdzekļu daļa ar mērķi ieguldīt šos līdzekļus labvēlīgākos līmeņos.

ABLV ieguldījumu fondu ienesīgums uz 31.01.2018

¹ Izņemot ABLV Multi-Asset Total Return USD Fund un ABLV Emerging Markets Corporate USD Bond Fund, kuriem ienesīgums tiek aprēķināts par fondu darbības periodu.

Papildu informācija

Vispārēju informāciju par ABLV ieguldījumu fondiem un pārvaldīšanas sabiedrību ABLV Asset Management, IPAS, kā arī visu papildu informāciju var atrast ABLV Bank tīmekļa vietnē, sadaļā “ABLV ieguldījumu fondi”.

Publiskā informācija par fondiem ir pieejama Nasdaq Riga biržā: www.nasdaqomxbaltic.com.

Komentārs ir izmantojams vienīgi informatīvos nolūkos un nevar būt uzskatāms par investīciju rekomendāciju vai konsultāciju.