ABLV advokāti no uzņēmuma WilmerHale ASV biroja otrdien, 17.aprīlī, iesnieguši ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklam FinCEN komentāru vēstuli par FinCEN 13. februārī publicēto priekšlikumu. Vēstule publicēta vietnē www.regulations.gov. Papildu vēstulei FinCEN iesniegti arī vairāk nekā 50 dokumenti, uz kuriem advokāti atsaucas publicētajā atbildē.

Vēstulē norādīts, ka FinCEN publiskotais priekšlikums izraisīja notikumu virkni, kas noveda pie Eiropas Centrālās bankas lēmuma pasludināt ABLV par tādu finanšu iestādi, kas ir vai nonāks grūtībās (“failing or likely to fail”). Tas savukārt noveda pie ABLV neatgriezeniska lēmuma uzsākt pašlikvidāciju. Neskatoties uz to, ABLV pauž gatavību cieši sadarboties ar FinCEN, piedāvājot jebkādu informāciju, kas varētu būt nepieciešama priekšlikuma apspriešanai.

Vēstulē tiek sniegta informācija par ABLV paveikto darbu risku mazināšanā un informācija par būtiskajiem uzlabojumiem iekšējo kontroles sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas un sankciju pārkāpumu novēršanas jomā. Advokāti norāda, ka šīs pārmaiņas un paveiktais ir īpaši būtisks, vērtējot vai banka rada vai var radīt iespējamu finanšu noziegumu risku, kā to paredz ASV Patriotu akta 311. pants.

Atbildē ABLV advokāti sniedz viedokli arī par FinCEN apgalvojumiem par 2017. gada administratīvo lietu par iespējamiem Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumiem, Moldovas bankām, ukraiņu uzņēmēju Sergeja Kurčenko un citiem FinCEN ziņojumā pieminētajiem jautājumiem.

Ņemot vērā, ka FinCEN, pēc advokātu domām, nav ņēmis vērā virkni būtisku apstākļu, kā arī tamdēļ, ka banka pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, FinCEN priekšlikuma virzīšanai uz tā dēvēto “final rule” nav juridiska pamata un praktiskas nozīmes un priekšlikums būtu jāatsauc. “Ar visu cieņu mēs lūdzam FinCEN atsaukt savu paziņojumu un tajā izvirzīto priekšlikumu,” vēstulē raksta advokāts David S.Cohen (Deivids Koens).

ABLV vēstulē uzsver, ka to īpaši negatīvi pārsteidzis FinCEN “pilnīgi nepamatotais apgalvojums”, ka “ABLV vadība ir izmantojusi kukuļošanu, lai ietekmētu Latvijas valsts amatpersonas, cenšoties novērst pret to vērstās tiesiskās darbības un mazināt draudus savai augsta riska darbībai.” Vēstulē vēlreiz uzsvērts, ka ABLV kategoriski noliedz, ka kāds bankas pārstāvis būtu piedāvājis kukuļus Latvijas amatpersonām, norādot, ka šī apsūdzība kopumā ir pilnībā nepamatota. Ņemot vērā, ka kukuļdošanas epizode ir īpaši uztraukusi bankas vadību, tā nosūtījusi iesniegumus Latvijas Valsts policijai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, lūdzot pilnvērtīgi izvērtēt un izmeklēt FinCEN apgalvojumus un piedāvājot pilnīgu sadarbību šīs lietas izmeklēšanā.