"ABLV Bank" pašlaik ir finiša taisnē ar būtiskāko procesu likvidācijas gaitā, proti, ar atzīto un aktīvo kreditoru līdzekļu izcelsmes pārbaudēm, intervijā aģentūrai LETA saka "ABLV Bank" likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs. Arī aktīvu atgūšanas jomā ir noslēgti visi lielākie projekti. Tomēr priekšā vēl ir darbs ar neaktīvajiem kreditoriem, starp kuriem ir tādi, kuriem nav pilnvaroto pārstāvju, kuri nav sasniedzami, kuriem trūkst kādu dokumentu utt. Tāpat turpinās tiesas procesi par bankā esošajiem līdzekļiem, par kuru izcelsmes likumību ir radušās šaubas.

Kādā stadijā pašlaik ir bankas likvidācijas process?

Jūnijā apritēja četri gadi pēc bankas pašlikvidācijas sākuma, un šobrīd mēs esam finiša taisnē ar būtiskāko procesu likvidācijas gaitā, proti, ar kreditoru līdzekļu izcelsmes pārbaudēm. To atzīto kreditoru, kuriem nav šķēršļu pārbaužu veikšanai, pārbaudes faktiski ir pabeigtas. Tā bija tieši "ABLV Bank" likvidācijas īpatnība, jo, manuprāt, citu banku likvidācijas vai maksātnespējas procesos šāds apjomīgs un skrupulozs pārbaudes process nekad nav noticis. Līdz Jāņiem no nolīgtās auditorkompānijas EY esam saņēmuši pārbaužu rezultātus par visiem atzītajiem un aktīvajiem kreditoriem. Vēl ir mūsu iekšējā pārbaudes procedūra, lai pārliecinātos, vai viss ir pārbaudīts atbilstoši, kas aizņem aptuveni mēnesi, tādēļ mēs varam teikt, ka tuvākā mēneša laikā plānojam pabeigt visas pārbaudes un pieņemt lēmumus attiecībā par pēdējiem aptuveni 50 palikušajiem kreditoriem.

Arī aktīvu atgūšanas jomā mēs esam noslēguši visus lielākos projektus. 2021.gada beigās bankai "Citadele" tika pārdots lielākais no "ABLV Bank" kredītportfeļiem, kurā bija vairāk nekā 4800 hipotekāro kredītu līgumu 162 miljonu eiro vērtībā, un tas bija viens no lielākajiem kredītportfeļu pārdošanas procesiem Latvijas vēsturē. Kopumā likvidācijas gaitā ir atgūti vēl 1,25 miljardi eiro bez tā viena miljarda eiro, kas bija uzkrāts likvidācijas sākumā. Tas ir pietiekami, lai segtu visus kreditoru prasījumus.

Par cik kreditoriem pārbaudes ir pabeigtas?

"ABLV Bank", likvidācijas procesu sākot, bija nedaudz vairāk kā 20 000 klientu, kuriem bija noguldījumi bankā. Šobrīd savus līdzekļus ir atguvuši aptuveni 75% no viņiem, kas ir diezgan labs rādītājs. Visas izmaksas ir nodrošinātas no pašas bankas līdzekļiem.

Līdz jūnija beigām atzītajiem kreditoriem izmaksu apjoms ir nedaudz pārsniedzis 650 miljonus eiro. Savukārt no bankas pārskaitītās naudas Noguldījumu garantiju fondā tas ir izmaksājis vēl 452 miljonus eiro kā garantēto noguldījuma summas atmaksu. Līdz ar to kopā bijušajiem bankas klientiem ir izmaksāts 1,1 miljards eiro.

Līdz gada beigām plānojam veikt izmaksas atlikušajiem kreditoriem, kuriem nebūs šķēršļu izmaksai. Turpmāk nodarbosimies ar neaktīvajiem kreditoriem, starp kuriem ir tādi, kuriem nav pilnvaroto pārstāvju, kuri nav sasniedzami, kuriem trūkst kādu dokumentu utt. Šobrīd šādi neaktīvie vai problemātiskie kreditori ir ap 500 un viņu prasījumu apjoms ir nedaudz virs 110 miljoniem eiro.

Cik no kreditoriem, kuru pārbaudes ir pabeigtas, pie savas naudas tiks ātri un par cik vēl notiks tiesas procesi, kuros vērtēs naudas izcelsmi?

Kā jau es minēju, banka ir izmaksājusi ap 650 miljoniem eiro. Sadalījums starp to, cik lielas summas tiek iesaldētas un cik tiek izmaksātas, laika gaitā, protams, svārstās, bet vidēji tā ir puse uz pusi. Tomēr ir jāņem vērā, ka gala lēmumi vēl ir pieņemti par ļoti nelielu daļu pārbaudei nodoto lietu. To bankas klientu skaits, kuru līdzekļus tiesa ir atzinusi par noziedzīgi iegūtiem un konfiscējusi valsts labā, pašlaik pat nesasniedz 1% no kopējā bankas klientu skaita, kāds bija likvidācijas sākumā. Jāpiebilst, ka to skaitā, kuriem līdzekļi ir konfiscēti, bija arī daži Latvijas uzņēmumi.

Kopumā arestēto līdzekļu kopsumma pašlaik ir pie 900 miljoniem eiro.

Par visiem šiem 900 miljoniem eiro vēl ir gaidāms tiesas lēmums?

Iespējams, ka daļa no lietām tiks izbeigta arī policijā vai prokuratūrā, nesūtot uz tiesu. Ir bijuši arī šādi gadījumi, kad arestu līdzekļiem ir atcēlusi policija, konstatējot, ka ar līdzekļu izcelsmi viss ir kārtībā.

Jūlija sākumā tika ziņots, ka Ekonomisko lietu tiesa nolēma atzīt par noziedzīgi iegūtiem vairāk nekā 2,4 miljonus eiro. Tā līdz šim ir bijusi lielākā summa, kura kādā no "ABLV Bank" likvidācijas gaitā ierosinātajām lietām ir atzīta par noziedzīgi iegūtu?

No konfiscējamajām summām, manuprāt, jā.

Taču policijas lietvedībā esošajā lietu sarakstā ir vēl lielākas?

Jā, un daudz lielākas.

Jau pieminējāt, ka līdzekļi tiesā ir konfiscēti arī Latvijas uzņēmumiem. Vai kopumā starp arestētajiem līdzekļiem daudz ir Latvijas juridisko un privātpersonu kontos esošo?

Ir jāņem vērā, ka "ABLV Bank" darbības laikā diezgan aktīvs bija nerezidentu apkalpošanas sektors. Tāpēc lielākā daļa arestēto līdzekļu ir saistīti ar nerezidentu juridiskajām un fiziskajām personām. Taču kopumā rezidentu un nerezidentu arestēto līdzekļu īpatsvars atbilst bankas klientu profilam tās darbības laikā un nekādu īpašu atšķirību tur nav.

Prokuratūra nodevusi Ekonomisko lietu tiesai krimināllietu pret vairākiem "ABLV Bank" vadošiem darbiniekiem par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljardu eiro legalizēšanu, tostarp LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šie apsūdzētie ir bijušais līdzīpašnieks Ernests Bernis, bijušais valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds, kā arī Aleksandrs Pāže, Igors Rogovs un Kaspars Dreimanis. Bernis paudis viedokli, ka kategoriski nepiekrīt nevienai no apsūdzībām, kā arī, ka lieta ir nesaprotama un neskaidra. Kā šī krimināllieta ietekmē bankas likvidācijas procesu? Vai rēķināties ar iespēju, ka šajā lielā piedziņa var tik vērsta pret bankas aktīviem?

Mēs novērtējam to, ka kriminālprocess, kurš tostarp aizsākts pēc pašas bankas iesnieguma, beidzot ir nonācis tiesā. Esam sadarbojušies ar tiesībaizsardzības dienestiem no pirmās dienas, snieguši visu nepieciešamo informāciju un tagad esam gatavi sevi aizstāvēt taisnīgā tiesā. Grūti izskaidrot, kāpēc bija nepieciešams tik ilgs laiks - vairāk nekā 4 gadi, lai izmeklētu šo lietu, tomēr esam gandarīti, ka tas ir noticis.Mēs ceram uz ātru lietas izskaīšanu, tiesas objektivitāti un profesionalitāti.

Vai šī lieta un tās iznākums, var mainīt arī šobrīd plānotos bankas likvidācijas termiņos?

Attiecibā uz likvidācijas procesu termiņiem šī tiesvedība nekādu ietekmi neatstās. Ir zināma bankas aktīvu daļa, kas ir arestēta līdz tiesas gala lēmuma pieņemšanai, bet mēs esam ar to rēķinājušies un līdzekļi kreditoru prasījumu apmierināšanai pietiks arī gadījumā, ja šie līdzekļi tiks konfiscēti.

Jau minējāt, ka atzīto un aktīvo klientu pārbaudes faktiski ir pabeigtas. Vai varat raksturot tos klientus, kuru summas ir arestētas un gaida policijas pārbaudi un, visdrīzāk, pēc tam tiesas lēmumu?

Būtiskākais ir tas, ka pārbaudes rezultātā nav iespējams noskaidrot šo līdzekļu likumīgo izcelsmi vai arī ir atrodamas negatīvas ziņas par pašiem bankas kreditoriem, viņu lielākajiem sadarbības partneriem vai patiesajiem labuma guvējiem. Tiesa, nav arī tādu gadījumu, kur pārbaudes rezultātā tiktu konstatēts, ka ir noticis noziegums un šie ir tādēļ iegūtie līdzekļi. Visbiežāk ir tā, ka nav iespējams gūt pārliecību par to, ka šie līdzekļi ir ar līdz galam saprotamu izcelsmi. Šādos gadījumos tad arī iesaistās valsts un mēģina noskaidrot šo līdzekļu izcelsmi.

Vai varat raksturot, kas ir tie kreditori, kuri ar banku nesazinās un tādēļ tiek klasificēti kā neaktīvie?

Lielākoties tie ir nerezidenti, kuriem nav mums šobrīd zināmu pilnvaroto pārstāvju. Piemēram, valdes loceklim vai pilnvarotajam pārstāvim pilnvaru termiņš ir beidzies pirms gada vai diviem, un mēs neesam saņēmuši dokumentus, ar ko mums turpmāk runāt, kurš tagad ir uzņēmuma pārstāvis. Ir arī nerezidentu uzņēmumi, kuri ir reorganizācijas vai likvidācijas procesā, un viņiem vien zināmu iemeslu dēļ ar mums nekomunicē. Attiecībā uz fiziskām personām ir gadījumi, kad tiek kārtotas mantojuma lietas, un mēs gaidām, kas tiks apstiprināts mantojuma tiesībās un iesniegs dokumentus. Taču, kā jau minēju, pārsvarā ir nerezidentu uzņēmumi, kuriem mums nav zināms pilnvarotais pārstāvis, - pirms kāda laika viņi ir pieteikušies kā kreditori, bet dokumentiem derīguma termiņi ir beigušies un jaunu mums nav.

Cik ilgi jūs turpināsiet strādāt ar šiem neaktīvajiem kreditoriem? Ir kaut kāds termiņš, kad tiks pasludināts finišs, un, ja viņi nebūs pieteikušies, tad savus noguldījumus zaudēs?

Skaidrs, ka mūžīgi likvidācijas process vilkties nevar, jo tas kaut ko arī izmaksā un kaut kad punkts ir jāpieliek. Tomēr ir arī citi apstākļi, kas neļauj likvidāciju pabeigt šodien vai rīt - piemēram, ir jāgaida lēmumi par arestētajiem finanšu līdzekļiem, kas var būt vēl gadiem ilgs process. Pašlaik ir plāns bankas likvidāciju pabeigt pēc aptuveni četrarpus gadiem. Līdz tam mums ir laiks pabeigt visas pārbaudes un saprast, kā mēs rīkosimies ar neaktīvajiem kreditoriem, ja ar viņiem tā arī neizdosies sazināties. Piemēram, mēs šo informāciju tālāk varam nodot valsts institūcijām un tālāk ar to tad nodarbosies valsts. Tāpat Kredītiestāžu likums paredz iespēju pēc bankas likvidācijas deponēt līdzekļus citā kredītiestādē uz turpmākajiem 10 gadiem, un, ja šo 10 gadu laikā pēc šīs naudas neviens neierodas, tā pāriet valstij.

Jau minējāt, ka tiesas lēmumi ir pieņemti par nepilnu procentu no tām lietām, kas būtu jāizskata. Kā pašlaik vērtējat to, cik ātri policija un arī tiesas tiek vai netiek galā ar šīm lietām?

Jāsaka, ka mūsu sākotnējā prognoze bija, ka kreditoru arestēto līdzekļu liktenim būtu jāizšķiras divu gadu laikā no aresta uzlikšanas brīža. Dzīve parādīja, ka mūsu prognozes ir bijušas pārāk optimistiskas. Šobrīd mums ir pieņēmums, ka no aresta uzlikšanas brīža gala lēmumu, visticamāk, varētu sagaidīt trīs gadu laikā. Kriminālprocesa likums arī nosaka termiņus, cik ilgi arests var tikt piemērots finanšu līdzekļiem, bet šis termiņš ir līdz brīdim, kad lietu nodod tiesai. Savukārt tiesā process par noziedzīgi iegūtas naudas konfiskāciju vai izmaksu dažkārt var noritēt ļoti ātri, dažkārt var ieilgt uz pusgadu vai gadu.

Ir sākusi darboties Ekonomisko lietu tiesa. Vai jūs redzat, ka tas procesu paātrina?

Likumā ir noteikts termiņš, kādā tiesām ir jāizskata procesi par noziedzīgi iegūtu mantu, taču arī šie termiņi objektīvu iemeslu dēļ var pagarināties. Tādēļ es neteikšu, ka Ekonomisko lietu tiesas izveidošana kaut ko būtu paātrinājusi. Turklāt lielākā laika daļa, protams, paiet izmeklēšanā. Tādēļ lielākajā daļā gadījumu tas ir jautājums Valsts policijai, cik ātri tā tiek galā ar izmeklēšanu. Es arī zinu, ka gan Valsts policija, gan prokuratūra sadarbojas, kopīgi veido gan mācības, gan metodiskos materiālus, lai šis process būtu maksimāli efektīvs. Bet, kā jau es teicu, mūsu sākotnējā prognoze, ka procesam būtu jānoslēdzas divu gadu laikā, pašlaik ir pārvērtusies par prognozi, ka laikam tie drīzāk ir trīs gadi.

Vai un kā bankas likvidācijas procesu ir ietekmējis Krievijas iebrukums Ukrainā? Vai tas kaut kādā mērā ietekmē nerezidentu kreditoru pārbaudes un saziņu ar tiem?

Eiropas Savienības un citu pasaules valstu sankciju noteikšana Krievijai un Baltkrievijai, virknei to uzņēmumu un personu pēc būtības īpaši neietekmē pārbaužu gaitu. Pārbaudes veic auditorkompānija EY, un arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā tās paredzēja sankciju risku pārvaldīšanu. Proti, gan pašu kreditoru, gan to darījumu partneru pārbaudīšanu atbilstoši sankciju sarakstiem. Tādēļ no tā, vai sankciju saraksts ir īsāks vai garāks, pārbaužu apjoms būtiski nemainās.

Tomēr tagad pret virkni Krievijas un Baltkrievijas banku ir noteiktas sankcijas. Vai tas apgrūtina, piemēram, naudas atmaksas nerezidentu kreditoriem?

Tā noteikti nav masveidīga problēma, taču tiem klientiem, kuriem ir norēķinu konti Krievijas bankās, naudas saņemšana ir apgrūtināta, un katrs gadījums tiek risināts individuāli. Vienlaikus jāsaka, ka vairumam no viņiem dzīvesvietas un uzturēšanās atļaujas ir vairākās valstīs un tur ir arī banku konti. Līdz ar to līdz nav bijuši tādi gadījumi, ka mēs nevaram izmaksāt naudu, jo ir tikai viens konts vienā Krievijas bankā, uz kuru nedrīkst veikt pārskaitījumus.

Sākotnējā prognoze par "ABLV bank" likvidācijas izmaksām bija 30 miljoni eiro. Tagad ir skaidrs, ka likvidācija ilgs ilgāk, nekā bija prognozēts sākumā. Kādas ir jaunākās aplēses par likvidācijas izmaksām?

Sākotnēji iecerētie 30 miljoni eiro nebija kopējās likvidācijas izmaksas. Tas bija plāns, cik varētu izmaksāt auditoru EY kreditoru pārbaužu veikšana. Ir skaidrs, ka ar 30 miljoniem eiro mēs cauri netiksim. Sagatavošanās process, lai izveidotu metodoloģiju, pēc kādas šie kreditori tiks pārbaudīti, tās saskaņošana ar visām iesaistītajām institūcijām, izrādījās ievērojami apjomīgāks. Tāpat arī pārbaudes izrādījās smagnējākas, nekā sākotnēji bija iecerēts. Tādēļ kopējās izmaksas kreditoru pārbaudēm nebūs vis sākotnēji plānotie 30 miljoni eiro, bet varētu sasniegt aptuveni 45 miljonus eiro. Par šo pieaugumu esam informējuši arī bankas akcionārus pēdējā akcionāru sapulcē.

Tas joprojām iekļaujas tajā, ko banka var atļauties paralēli kreditoru naudas izmaksāšanai?

Jā. Var teikt, ka tas netieši samazina akcionāru sagaidāmo likvidācijas kvotu, bet līdzekļu pietiek, un šis pieaugums par 15 miljoniem eiro nav nekas tāds, kas traucētu bankas spējai norēķināties ar visiem kreditoriem.

Kā jūs ietekmē augošā inflācija, vai arī likvidējamai bankai par to nav īpaši jāuztraucas?

Nav tā, ka tas nepavisam mūs neuztrauktu. Nu kaut vai atalgojuma jautājumi. Mums ir jābūt pateicīgiem darbiniekiem, kuri turpina strādāt likvidējamā bankā, labi saprot, ka šis ir terminēts darbs, tādēļ inflācijas faktors ir jāņem vērā. Tomēr kopumā visas šīs izmaksas, salīdzinot, piemēram, ar naudas līdzekļu glabāšanu, ir tīrais nieks. Atgūtos naudas līdzekļus, ņemot vērā likvidācijas procesu, mēs neatļaujamies kaut kur ieguldīt, lai kaut ko nopelnītu, bet glabājam tos Latvijas Bankā. Tas ir maksas pakalpojums, un mēs Latvijas Bankai esam samaksājuši ļoti ievērojamas summas un droši vien vēl vairākus gadus turpināsim maksāt. Naudas līdzekļu glabāšana ir viena no būtiskākajām mūsu izmaksu pozīcijām. Konkrētus skaitļus gan es nesaukšu, taču elektrības cenu pieaugums, salīdzinot ar to, ir sīkums.

Nav gan arī tā, ka mums būtu vienalga, cik tērēt, un administratīvās izmaksas nepārtraukti tiek pārskatītas. Piemēram, biroja ēkā Skanstes ielā mēs pirms kāda laika aizņēmām piecus četrus stāvus, bet tagad ir pieņemts lēmums atstāt tikai 50 darbavietas. Kopumā mums ir 170 darbinieki, un vairums strādās attālināti. Vienlaikus mazinoties likvidācijas procesu apjomiem, pamazām samazinās arī darbinieku skaits. Tomēr mums ir arī zināmi kvalitātes kritēriji, kuri ir jāturpina nodrošināt. Piemēram, mums ir jāspēj atbildēt uz valsts institūciju pieprasījumiem. Ja atnāk pieprasījums no izmeklētāja, pulciņam mūsu darbinieku ir jāstrādā, lai arhīvos visu atbilstošo informāciju atrastu. Katrs pieprasījums prasa individuālu darbu, un tas nav nekas tāds, ko var izpildīt automatizēti.

Kas no bankas aktīviem vēl ir jūsu rīcībā un nav realizēts?

Kā jau es minēju, nozīmīgākie aktīvu realizācijas projekti ir noslēgti. Mums vēl ir atlicis salīdzinoši neliels kredītportfelis aptuveni 41 miljona eiro apjomā. Ir ieguldījumi vērtspapīros ap 32 miljoniem eiro. Vēl ir ap 141 miljonu eiro ieguldījums "ABLV Bank" meitasuzņēmumos tepat Latvijā, kuri turpina darboties. Ceram, ka uzņēmumu pārdošana nebūs nepieciešama, lai iegūtu līdzekļus kreditoriem. Katrā gadījumā atbilstoši finanšu plānam pārdošana netiek paredzēta, bet, ja kaut kas nenotiks tā, kā plānots, ir pieejama arī šāda rezerve.

Kredītiem un vērtspapīriem jūs vienkārši gaidīsiet to beigu termiņus un ātrāk neko nedarīsiet?

Vērtspapīriem mēs, visdrīzāk, gaidīsim to dzēšanas termiņus, jo tās pārsvarā ir obligācijas. Tas būs tuvāko dažu gadu laikā, kas iekļaujas plānotajā likvidācijas termiņā. Kas attiecas uz kredītiem, tad, visdrīzāk, likvidācijas perioda beigās vēl būs kāds atlikums, un tas būs jāpārdod kā kredītportfelis. Tomēr līdz tam mēs turpināsim šos kredītus pārvaldīt, jo tie vismaz dod kādus ieņēmumus procentu veidā.

"Bloomberg" jūnija sākumā ziņoja, ka Latvijas valdības pārstāvji cenšas pārliecināt ASV regulatorus samazināt uzraudzību likvidējamajai bankai "ABLV Bank", taču vēlāk finanšu ministrs Jānis Reirs apgalvoja, ka nav lūdzis ASV Finanšu ministriju atcelt ierobežojumus "ABLV Bank", bet gan aicinājis ASV pusi sniegt vērtējumu par Latvijas paveiktajām finanšu sektora reformām. Kāda pašlaik ir uzraudzība no ASV puses, un vai bankai būtu svarīgi, ka šī uzraudzība tiek atcelta?

Ja mēs runājam par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu ("FinCEN"), tad tas nekādu aktīvu interesi par bankas darbību neizrāda. 2018.gadā bija šis paziņojums, ka "FinCEN" apsver administratīvā lēmuma pieņemšanu par "ABLV Bank", bet līdz šim nekādi lēmumi nav pieņemti. Tāpēc drīzāk ir jāsaka, ka nevis ASV institūcijas par mums izrāda interesi, bet mēs par viņiem. Mēs arī esam nolīguši ASV advokātu biroju, kurš ar šo jautājumu nodarbojas. Jāsaka jau arī tas, ka "ABLV bank" likvidācija risināsies un tiks pabeigta neatkarīgi no tā, vai šis "FinCEN" aizsāktais process tiks vai netiks izbeigts ar tādu vai citu lēmumu. Bet, protams, šī nenoslēgtā procesa esamība ASV rada zināmus apgrūtinājums "ABLV Bank" likvidācijas gaitā, un pamatā tie ir saistīti ar starptautisko maksājumu veikšanu, vērtspapīru operācijām, jo ir virkne kredītiestāžu, kuras ar "ABLV Bank" nevēlas nekādā veidā sadarboties. Tas līdz šim nav radījis nepārvaramus šķēršļus, bet kaut kādi sarežģījumi tie ir. Tādēļ mēs arī esam algojuši advokātu biroju, lai viņi censtos noskaidrot, vai ir vēl kādas ziņas, ko mēs varam sniegt, lai "FinCEN" nonāktu pie gala lēmuma. Mēs arī ceram, ka lēmums varētu būt par šī procesa izbeigšanu, jo, mūsuprāt, tas pašlaik jau ir diezgan bezmērķīgs. Ja potenciālais "FinCEN" lēmums varētu būt aizliegt "ABLV Bank" iesaistīties ASV finanšu tirgos vai veikt ASV dolāra operācijas, tad mēs jau četrus gadus nekur neiesaistāmies un neko neveicam. Pēc likuma arī bankas likvidācijas process ir neatgriezenisks un bankas darbību atjaunot nevar.

Varat minēt kādus piemērus, kā tiek apgrūtināta darbība?

Piemēram, pārskaitot kreditoriem naudas līdzekļus, mēs jau zinām sarakstu ar bankām Eiropā un ārpus Eiropas, kurās, ieraugot "ABLV Bank" nosaukumu, atsakās pieņemt maksājumus. Mēs jau uzreiz informējam klientus, ka diemžēl jums būs jāatver konts kaut kur citur, jo šī banka no "ABLV Bank" maksājumus nepieņems. Tāpat mums ir vērtspapīri ASV dolāros un mums par šīm akcijām būtu jāsaņem dividendes, bet arī tas šobrīd īsti nav iespējams. Tāpat brīvos naudas līdzekļus, kuri pašlaik nav nepieciešami izmaksām kreditoriem un likvidācijas izmaksu segšanai, mums izdevīgāk būtu ieguldīt kādos drošos īstermiņa vērtspapīros, bet arī vērstpapīru tirgus mums lielākoties nav pieejams. Tādas ir mūsu praktiskās neērtības.

Jūlija sākumā arī tika ziņots, ka Eiropas Savienības tiesa ir noraidījusi AS "ABLV Bank" lūgumu atcelt Vienotās noregulējuma valdes lēmumu, ar kuru lemts pret banku nepiemērot vienoto noregulējumu, kurš savukārt tika pamatots ar Eiropas Centrālās bankas sniegto novērtējumu par to, vai kredītiestāde kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga. Turpināsiet tiesvedību?

Jāatzīst, ka pozitīvu lēmumu šajos procesos līdz šim mums nav bijis. Tajā pašā laikā šie procesi vēl nav pilnībā noslēgušies. Pašlaik mēs strādājam sadarbībā ar piesaistītajiem advokātu birojiem no ārvalstīm, lai vērtētu, ar kuriem no šiem procesiem mums ir jēga tālāk nodarboties, ar kuriem nē.

Tomēr ņemot vērā, ka banka iet uz likvidāciju un šis process ir neatgriezenisks, vai no šīs tiesāšanās turpmāk maz ir kāda jēga?

Jēga potenciāli var būt zaudējumu atlīdzības prasījumi, ja tiktu konstatēta kādas institūcijas prettiesiska darbība. Tomēr, kā es minēju, tad šis ir viens no jautājumiem, kuru mēs vērtējam.

Vai jūs arī saņemat sūdzības no klientiem par likvidācijas procesu?

Sūdzību nekad nav bijis īpaši daudz. Turklāt jāsaka, ka sūdzību skaits samazinās, jo arī kreditoru masa, kas hipotētiski varētu būt neapmierināta, paliek arvien mazāka. Iepriekš bija tā, ka vidēji mēnesī saņēmām kādas trīs sūdzības, bet, piemēram, jūnijā sūdzību nebija vispār. Mēs arī nekad neesam slēpušies no kreditoriem un esam vienmēr bijuši pieejami komunikācijai, tādēļ visas situācijas ir izdevies atrisināt.

Kā ir ar akcionāriem, jo likvidācijas process ir izrādījies daudz dārgāks un ilgāks, nekā sākotnēji bija plānots? Vai nesaņemat sūdzības no akcionāriem, vai viņi nevēršas par likvidācijas procesu ar sūdzībām pie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas?

Pašlaik nē. Akcionāru sapulcēs mēs informējam par būtiskajiem notikumiem likvidācijas gaitā, likvidācijas plānu izmaiņām, par atlikušo līdzekļu apjoma prognozēm perioda beigās. Jā, tas šobrīd tiek prognozēts mazāks, nekā tas bija pirms pāris gadiem, bet akcionāri izturas pret šo situāciju ar sapratni un nekādas pretenzijas nav izvirzītas. Arī no akcionāru puses likvidatoru darbs tiek novērtēts atzinīgi.