Zelta cenas pieaugums šī gada otrajā pusē pirmo reizi pasaules vēsturē ļāvis unces cenai pacelties virs $1 000. Turklāt šā gada 3. decembrī zelts uzrādīja jaunu vēsturisko maksimumu – unces cena sasniedza $1 226. Tādēļ no jauna kļuva populāra ideja par investīcijām fiziskajā zeltā.

Zelta cenas pieaugums šī gada otrajā pusē pirmo reizi pasaules vēsturē ļāvis unces cenai pacelties virs $1 000. Turklāt šā gada 3. decembrī zelts uzrādīja jaunu vēsturisko maksimumu – unces cena sasniedza $1 226. Tādēļ no jauna kļuva populāra ideja par investīcijām fiziskajā zeltā.

Pagājušajā mēnesī turpināja ienākt signāli par turpmāko pasaules finanšuekonomiskās situācijas atveseļošanos.

Pagājušajā mēnesī pasaules finanšu-ekonomiskā situācija turpināja stabilizēties, kas Ĝāva daudzām valsts institūcijām, ieskaitot SVF un Pasaules Banku, uzlabot prognozes attiecībā uz iziešanu no krīzes un pasaules IKP pieaugumu 2009. gadā un 2010. gadā.

Cenu kustību prognozēšana mūsdienu brīvajos tirgos ir ļoti sarežģīts uzdevums. Globālie brīvie tirgi, kuri ir izvērsušies kolosālā plašumā, tādi kā eiro/dolārs (miljoni operatoru un apgrozījums ap $1 trlj. dienā) šodien ir pārvērtušies par ļoti lielām un ļoti sarežģītām stohastiskām sistēmām. Šo sistēmu sarežģītību lielā mērā nosaka to duālais raksturs, līdz ar to, ka katrs tirgus operators vienlaicīgi ir gan sistēmas objekts, gan subjekts. Šādi tirgi šodien funkcionē saskaņā ar saviem specifiskiem likumiem un vairs nav tik cieši piesaistīti ekonomiskās bāzes stāvoklim.

Lielā mērā pateicoties valstu antikrīzes programmu darbībai, pagājušajā mēnesī no ekonomikas frontes turpināja ienākt signāli par recesijas procesu vājināšanos nacionālajās ekonomikās.

Pagājuša jūlija notikumi apstiprināja, ka pasaules finanšu–ekonomiskā sistēma turpina stabilizēties.

Jūnijā turpināja parādīties signāli par situācijas uzlabošanos pasaules finanšu sistēmā un krīzes parādību samazināšanos pasaules ekonomikā, stiprinot cerības par to, ka pasaules finanšu-ekonomiskas krīzes grūtākais posms ir beidzies.

Eiropas Komisijas kārtējais piešķirtais aizdevums (1,2 miljardi EUR), un vēl jo vairāk tā pavadošais ievērojamais valsts budžeta samazinājums no jauna uzjundīja veco diskusiju - vajadzēja vai nevajadzēja mūsu valstij vērsties pēc ārvalstu palīdzības. Un ja vajadzēja, vai uz tādiem nosacījumiem?

Pagājušais maijs iezīmējas ar vēl vienu spēcīgu akordu neticamajā optimisma uzplaukumā, kas šajā pavasarī pārĦēmis pasaules finanšu tirgus.