Nesenā pasaules krīze un dinamika, kā dažādas valstis no tās izgāja, uzskatāmi parādīja to, cik ļoti svarīgs ir valstu eksporta potenciāls mūsdienu pasaulē ar izteiktu darba dalīšanu. Ja runājam par Latviju, tad nozīmīgu ieguldījumu eksporta potenciālā sniedz arī banku sektors.

Līdz ar jūlijā (un iepriekš arī jūnijā) publicētiem negatīviem makroekonomiskiem datiem, atsakusies polemika par pasaules ekonomikas iespējamo atkārtoto nonākšanu recesijā.

Pēc 2009. gada laikā novērotā ievērojamā cenu pieauguma pasaules finanšu tirgos, 2010. gada pirmajā pusgadā svarīgākajos fondu tirgos valdīja izteikti augsta volatilitāte, kuru radīja tirgus dalībnieku satraukums, atsevišķu Eiropas valstu parādsaistību krīze un citi faktori.

Pēc 2007.-2009. g. pasaules finanšu ekonomiskās krīzes beigām pasaulē ir vērojama aktīvas ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Taču daži nopietni analītiķi prognozē pasaules ekonomikas atkārtotu nonākšanu recesijā un pat ilgstošu stagnāciju pēc Japānas scenārija.

Jūnijā publicētie makroekonomiskie dati norādīja uz pasaules ekonomikas pieauguma turpināšanos ātriem tempiem, daudz lielākiem, nekā tie, kas bija publicēti gada sākumā.

Reitingu aģentūru bezspēcība, sākoties pasaules finanšu krīzei un „neskaidra” rīcība parādu krīzes laikā Grieķijā, visai asi nostādīja jautājumu par reitingu piešķiršanas sistēmas drošību.

Neraugoties uz parādu krīzi Eirozonā un strīdiem par Eiropas vienotās valūtas likteni, Latvijai iestāšanās šajā monetārā savienībā joprojām ir pievilcīga. To paveicot, valsts paaugstinās savas ekonomikas stabilitāti un pievilcību ārvalstu investoru acīs — faktiski uz daudz spēcīgāku valūtas alianses dalībnieku rēķina.

Pēdējais 2010. gada pavasara mēnesis iezīmējās ar parādu krīzes mazināšanos
Eirozonā un pasaules varu aktīvām darbībām tirgus spekulantu “savaldīšanai”.

Pēdējos mēnešos izcēlusies krīze saistībā ar Grieķijas parādiem spilgti izgaismojusi Eiropas Savienības privātās un visas mūsdienu finanšu-ekonomiskās sistēmas kopējās problēmas.

Lielākā daļa aprīļa mēneša datu liecināja par to, ka pasaules finanšu-ekonomiskā sistēma turpina atveseļoties, neskatoties uz situācijas ap parādu problēmām krasu saasināšanos virknei Eirozonas valstu.