Situācija ar parādu krīzi eirozonā pēdējā laikā pasliktinās ar katru dienu. Pēc jūnijā notikušās Grieķijas parādu problēmas pasliktināšanās, jūlijs ir sācies ar strauju Portugāles un Īrijas obligāciju cenu kritumu.

Otrajā ceturksnī publicētie makroekonomiskie rādītāji norāda uz būtisku pasaules ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanos. Tā rezultāti vairāki analītiķi atkal sāka runāt par iespējamu atkārtotu dažu vadošo pasaules valstu ieslīgšanu recesijā (W scenārijs).

Esošā parādu krīze eirozonas perifērijas valstīs, un īpaši Grieķijā, ir atklājusi virkni nopietnu „nepilnību”, būvējot kopējo Eiropas māju.

Visas trīs vadošās reitingu aģentūras nesen vēlreiz norādīja uz nopietnu situācijas sarežģīšanos salu valstī saistībā ar Grieķijas parādu krīzes turpināšanos.

Maijā publicētie makroekonomiskie rādītāji apstiprināja pasaules ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanos un vairāki ekonomisti atkal atjaunoja runas par to, ka virkne pasaules vadošo ekonomiku var ieslīgt recesijā (W scenārijs).

Jautājums, kā drošāk glabāt savu naudu, šobrīd satrauc praktiski visu sabiedrību, sākot ar pensionāriem un beidzot ar multimiljardieriem. Taču pēc iziešanas no nesenās pasaules finanšu krīzes, kļuva acīmredzams, ka patiesi drošas naudas pasaulē vairs nav.

Aprīlī publicētie makroekonomiskie rādītāji liecināja par zināmu ekonomiskās izaugsmes tempa samazinājumu daudzās vadošajās valstīs. Tas vienlaicīgi apstiprina inflācijas spiediena pieaugumu pasaulē.

Aprīlis bijis zīmīgs ar grieķu valsts obligāciju jaunu un spēcīgu cenu krituma vilni. 10-gadīgo etalona vērtspapīru cena tirgū mēneša laikā nokrita gandrīz par 17% un to ienesīgums izauga līdz jaunam vēsturiskam maksimumam – 14,5%. Praktiski cenas tirgū veidojas ņemot vērā investoru jeb precīzāk sakot spekulantu gaidīto grieķu parādu restrukturizāciju.

Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais rakstu ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu.

Pēc reitingu samazināšanas sērijas un 6. aprīlī ne visai veiksmīgi aizvadītās izsoles, kuras ietvaros tika piedāvāti 12 un 6 mēnešu parāda vērtspapīri (ienesīgums aptuveni 5% robežās), Portugāles valdība tomēr vērsās pie Eiropas Savienības pēc steidzamas finansiālas palīdzības.